Latviešu diasporas koklētāji ieskandē Latvijas Simtgadi
Apskatīt komentārus (0)
17.10.2017
14. un 15. oktobrī Latviešu kultūras centrā Bērzaine, Freiburgā (Freiburg im Breisgau) pulcējās Luksemburgas latviešu folkoras kopa Dzērves (vadītāja Aiga Ožehovska) un koklētāji no citām Eiropas valstīm, kas apvienojušies kopā Vakareiropas koklētāji.
Bērzainē divu dienu gaŗumā koklēja, dziedāja, dancoja, kā arī strādāja rokdarbus. Sestdienas pēcpusdienā notika Vakareiropas koklētāju meistarklase, kuŗ ikviens varēja pamēģināt, kā skan šis mūsu unikālais instruments. Kokles burvību aicināti izjust gan pieredzējuši koklētāji, gan tie, kas kokles stīgām nav pieskārušies ne reizi. Koklēšanai sekoja Luksemburgas latviešu fokloras kopas Dzērves koncerts, kuŗā piedalījās arī jaunā paaudze ‒ Mazās dzērves. Pēc koncerta ‒ kopīga ziņģēšana ar klausītājiem un danči.
Svētdien notika arī pērļotu mauču adīšanas darbnīca, kur šo māku Intas Jansones (Dzērves) vadībā varēja apgūt ikviens interesents. Īpaši padomāts bija par bērniem, kuŗi darbojās kopā ar Mazo dzērvju dalībniekiem un viņu skolotājiem. Sarīkojums beidzās īsteni latviskā garā ar nama saimnieku Ineses un Āŗa Avenu organizētu pankūku cepšanu.
Folkloras kopa Dzērves darbojas jau 10 gadus - kopš 2007. gada. Tā tika izveidota, lai, mītot ārpus Latvijas, būtu iespēja dzīvot saskaņā ar latviešu tradicijām, iepazīstinātu ar tām bērnus un dziļāk apgūtu tradicionālās kultūras mantojumu. Nosaukumam ir izvēlēts gājputna dzērve vārds, jo esam kā gājputni aizlidojam, bet atgriežamies. Desmit gadu laikā Dzērves satinušas biezu jo biezu dziesmu kamolu.
Latvijas Simtgades iedvesmoti, šī gada martā vairāki koklēšanas entuziasti izveidoja apvienību Vakareiropas koklētāji. Kopas mērķis ir veidot kopēju latviešu diasporas koklētāju repertuāru dalībai Latvijas Simtgades dziesmu svētkos. Projektā jau iesaistītas šādas folkloras kopas: Luksemburgas latviešu folkloras kopa Dzērves, Berlīnes latviešu folkloras kopa Rīta rasa, Leipcigas koklētāju grupa Liepu laipa, Hāgas koklētāju grupa Māras meitas, Ziemeļanglijas Dūdalnieki, kā arī vairāki atsevišķi koklētāji.
Lai veidotu un apgūtu kopēju Vakareiropas koklētāju repertuāru dalībai Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos 2018. gadā un priekšnesumam Eiropas latviešu Dziesmu svētkos 2019. gadā, tostarp piesaistītu jaunus koklētājus/interesentus, kā arī populārizētu kokli, ir plānoti (vai jau īstenoti) vairāki pasākumi. Bērzainē notikušais ir iekļauts projektā Simtiem zvaigžņu debesīs, ko Latvijas valsts Simtgades programmas ietvaros atbalsta Kultūras ministrija. Arī PBLA sadarbībā ar Eiropas Latviešu apvienību un Latvijas Republikas Kultūras ministriju organizē vairākus Latvijas valsts Simtgades sarīkojumus, kuŗu mērķis ir diasporas latviskās identitātes un saiknes ar Latviju saglabāšana un veicināšana, vienlaikus stiprinot sadarbību arī citās jomās. Sākot no 2017. gada līdz pat 2019. gadam teju visos kontinentos norisināsies vairāk nekā 50 dažāda mēroga sarīkojumu, lai svinētu latvietību un lai demonstrētu, cik daudzveidīga var būt latviskā identitāte.