Laikraksta „Brīvā Latvija” nākotne
Apskatīt komentārus (0)


17.05.2012

---

Pagājuši vairāk nekā divi gadi, kopš mani ievēlēja par Brīvās Latvijas Izdevēju kopas (BLIK) priekšsēdi, un es vēlos īsi aprakstīt, kā mums ir gājis, kas plānots, kādas izredzes nākotnei. Pašiem pirmajiem vēlos pateikties jums, Brīvās Latvijas lasītājiem, par jūsu turpināto atbalstu un līdzdalību. Bez tās mēs nebūtu nekas.

Mūsu avīzes priekštece Londonas Avīze iznāk jau kopš 1942. gada marta. Kopš avīzi 1986. gada oktobrī apvienoja ar Vācijā izdoto Latviju, dodot vēsturiski nozīmīgo un simbolisko nosaukumu Brīvā Latvija, esam turpinājuši ziņu sniegšanu latviešu valodā Rietumeiropā dzīvojošiem tautiešiem. Un kopš trešās atmodas sākuma, nu jau pāri par divdesmit gadiem, esam „pauduši latvisko domu” ne tikai latviešiem bijušās trimdas zemē, bet arī Latvijā un pat Krievijā. Un lai neviens nesaka, ka šis darbs nav vairs vajadzīgs!

Avīzes filozofija un jēga
Brīvā Latvija atspoguļo tās vērtības, ko latviešu bēgļi atveda no dzimtenes uz savām mītnes zemēm. Kultūra, dzīvesstils un polītika mainās, bet pamata vērtības ne. Un tieši šo vērtību dēļ avīzei joprojām ir svarīga loma šodien un ne tikai latviešu sabiedrībā Anglijā, Vācijā un Zviedrijā, bet arī latviešu un Latvijas plašsaziņu līdzekļu pasaulē. Saskatu avīzei šodien četras pamatlomas:

• Ārzemju latviešu dzīves dokumentācija: katru dienu Eiropas zemēs ārpus Latvijas latviešu dzīve rit: sabiedriskā, ģimeniskā, darba un pat valstiskā. Katru dienu tiek bagātināts latviešu tautas pūrs, un tas ir jāpieraksta, lai neietu zudumā. Manā ieskatā avīzei var vēl paplašināt darbu šajā laukā, lai atspoguļotu jauno situāciju Eiropā, kur dibinās jaunas latviešu kopības un sabiedriskas organizācijas.
• Informācijas darbs: avīzei joprojām ir svarīga loma informācijas sniegšanā – paziņojumos parādās mūsu plānotie sarīkojumi un tiek aprakstīts, kas noticis mūsu organizācijās, draudzēs un pilsētās, kur latvieši ir iebraukuši no jauna un sākuši rosīties.
• Saikne ar Latviju bijušās trimdas vecākām paaudzēm: daudziem no mūsu vecākās paaudzes pārstāvjiem, kam nav pieejams tīmeklis, „Brīvā Latvija” ir gandrīz vienīgais veids, kā viņi var uzzināt, kas notiek Latvijā un viņu mītnes zemju latviešu sabiedrībā. Šie cilvēki uzbūvēja trimdas sabiedrību un bija mūsu organizāciju dibinātāji un pamats. Esam viņiem daudz parādā.
• Rietumu latviešu vērtību un kultūras nešana uz Latviju: ar avīzes starpniecību bagātinām Latvijas kultūras pūru, darām zināmus mūsu ieskatus vēsturē, sniedzam neatkarīgu informāciju, kuŗas šad un tad trūkst Latvijas informātīvajā telpā, veicinām rietumniecisku domāšanu un varam lepoties, ka vismaz viena avīze izdota Latvijā Endzelīna ortografijā ar labu latviešu valodu bez padomju „pielikumiem“. Avīze pašreiz tiek sūtīta simtiem bijušo latviešu leģionāru Latvijā, lai arī viņiem būtu pieejama objektīva informācija. Vēlēšanu laikā un citos nozīmīgs brīžos, piemēram, referendumā par otru valsts valodu, avīze tiek sūtīta arī Latvijas polītiskām partijām, bibliotēkām un tautiešu kopienām.

Panākumi pēdējos divos gados
Varam lepoties, ka avīze pēdējos divos gados ir bijusi aktīva un saistījusi lielu uzmanību Latvijā. Domāju, ka abas vēlēšanu kampaņas (10. un 11. Saeimas vēlēšanām) izdevās labi. Varējām vēlēšanu laikā dubultot metienu. Esam lūguši prezidentus, ministru prezidentus un ministrus sniegt interviju avīzei un esam arī varējuši no viņiem prasīt atbildību. Arī 18. februāŗa referendumā par valsts valodu mēs savu lomu paveicām izcili sadarbībā ar kampaņu „Celies un ej!”.

Šogad ir panākts līdz šim nebijis Latvijas abonentu skaita kāpums (uz 313). Turklāt tagad avīzi izsūta 219 Latvijas bibliotēkām. Līdz šim nepieredzētā apjomā cēlusies sadarbība ar Daugavas Vanagu (DV) organizāciju. DV oktobrī pasludināja akciju gan atsevišķiem cilvēkiem, gan DV nodaļām samaksāt abonementus bijušajiem latviešu leģionāriem, kas dzīvo Latvijā.

Kaut mums arvien vēl ir jātiek galā ar demografisko spiedienu, situācija ar abonementiem ir stabilizējusies. Samaksāto abonentu skaits tagad ir lielāks, nekā tas bija pirms pieciem gadiem. Varam priecāties, ka Latvijas ienākumi un abonentu skaits aug:

Varam lepoties arī ar to, ka jau gadu avīzei ir savs ziņu portāls – www.brivalatvija.lv - esam ienākuši diģitālā laikmetā. Drīz ceram pasludināt iespēju katram, kas to vēlas, pirkt avīzi tīmeklī un to lasīt datorā vai pašam izdrukāt. Ceram arī ar laiku piedāvāt pieeju avīzes archīvam. Pēdējā gadā esam radījuši iespēju kontaktēties arī ar jauno iebraucēju paaudzi ar jaunās mājaslapas starpniecību, taču daudz vēl jādara, lai to populārizētu un ar šo lapu BL izpildītu savu svarīgo misiju: sniegt Latvijas iedzīvotājiem un pavalstniekiem ārpus Latvijas arvien vairāk objektīvas un bagātas informācijas.

Finances
Izdevēju kopas sēdē Rīgā 2011. gada oktobrī nolēmām 2012. gadā abonementu maksu ārzemēs noturēt tajā pašā līmenī kā 2011. un 2010. gadā. Bet Latvijas abonementu maksu nupat esam pacēluši no Ls 29 uz Ls 34, jo līdzšinējās cenas nesedza pasta un drukāšanas izmaksas.

Latviešu nacionālā padome Lielbritanijā (LNPL) un Daugavas Vanagu Fonds (DVF) 2012. gadā piešķīruši papildu līdzekļus, par ko izdevēju kopa sirsnīgi pateicas. Joprojām esam daļēji atkarīgi no lasītāju ziedojumiem un organizāciju pabalstiem, bet šo divarpus gadu laikā esam varējuši vismaz stabilizēt avīzes finances. Un tas nemaz nav maz, ja padomā, kāda situācija bija pirms diviem gadiem: tad nebija reāla budžeta, avīzei bija parādi un abonamentu cena sasniedz tikai 60% no vajadzīgā līmeņa, lai varētu segt izdevumus. 2010. gada sākumā runa bija pat par avīzes slēgšanu vai samazināšanu līdz 24 izdevumiem gadā.

Avīzes 2012. gada budžets ir veidots ar nelielu iztrūkumu, taču es ceru, ka paaugstinātie ienākumi no Latvijas un lasītāju atbalsts palīdzēs šo summu segt.

Organizātoriskās pārmaiņas
BLIK sastāvā ietvertas piecas organizācijas trīs zemēs: Latviešu kopība Vācijā (LKV), LNPL, DVF, Zviedrijas Latviešu apvienība (ZLA) un Zviedrijas Latviešu centrālā padome (ZLCP). Ar decembŗa beigām LKV izstāsies no Brīvās Latvijas Izdevēju kopas. Tomēr tā arī turpmāk administrēs avīzi un maksās par saviem abonementiem, kā arī joprojām populārizēs BL un BL mājaslapu.

Kā vēl Brīvās Latvijas lasītāji varētu palīdzēt?
Man ir prieks par lasītāju atbalstu un atsaucību. Vēl ir daudz, ko varam kopā darīt.

• Lūdzu, informējiet avīzi par jaunumiem latviešu sabiedrībā. Latviešu kopības, skolas un sarīkojumi ārpus Latvijas tagad vairojas kā sēnes pēc lietus! Gribam atspoguļot to, kas notiek jaunajos latviešu centros, un būt arī jaunajai latviešu sabiedrībai Eiropā uzticams informācijas avots.
• Kā jau minēju, bez privātiem un organizāciju ziedojumiem mēs nevaram iztikt. Es dziļi paklanos jums, kas visus šos gadus esat atbalstījuši avīzi. Varu apgalvot, ka jūsu ziedojumi nes Latvijai un latviešiem kaut ko vērtīgu. Lūdzu šo zelta vērto atbalstu turpināt.
• Lūdzu, populārizējiet mājaslapu! (www.brivalatvija.lv) Jo vairāk interesentu apciemo mājaslapu, jo drīzāk varēsim pārdot reklāmas, kas palīdzēs avīzi financēt. Ja jums patīk kāds raksts, lūdzu, pārsūtiet to ar saiti savam draugam.

Lai darbs rit uz priekšu, un paldies, jums visiem!

Aivars Sinka,
BLIK priekšsēdis