Kādu palīdzību ārzemju latvieši var cerēt no Latvijas?
Apskatīt komentārus (0)
21.10.2011
Foto: Latviešu īpašums Katskiļos, ASV
Ministru kabinets oktobŗa sākumā apstiprināja Kultūras ministrijas izstrādātās Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas polītikas pamatnostādnes 2012.-2018. gadam. Liela uzmanība pievērsta arī ārzemēs dzīvojošiem latviešiem.
Apstiprinātais dokuments paredz atbalstu latviešiem ārzemēs dalībai Dziesmu un deju svētkos Latvijā. Veicināt ārzemju latviešu bērnu un jauniešu piederību Latvijai un latvisko tradiciju apguvi. Sniegt atbalstu latviešu nedēļas nogales skolu izveidei un darbībai lielākajos diasporas centros. Tātad 25 nedēļas nogales skolas x Ls 4000 = Ls 100 000 (pēc vajadzības: skolotāju atbalsts, mācību materiāli, metodiskie materiāli, ceļa izdevumi). Nodrošināt paidagoģiskās pieredzes apmaiņas sarīkojumus nedēļas nogales skolu skolotājiem. Latviešu kultūras pieejamību diasporas centros (koncerti, viesizrādes, izstādes). Izveidot tīmekļa vietni un uzturēt to ārzemju latviešiem (informācija par repatriāciju, pavalstniecības iegūšanu, pilsoniskās līdzdalības formām, pakalpojumiem, izglītības sistēmu, nodarbinātību, Latvijai nepieciešamo profesiju datu bazi u.c.). Paredzēts arī sakopot ārvalstīs dzīvojošo Latvijai piederīgo profesionāļu datus. Valdība izvērtēs iespēju noteikt konkrētu institūciju, kas būtu atbildīga par valsts un ārzemju latviešu organizāciju dialoga uzturēšanu un veicināšanu. Nākotnē tiek plānoti pētījumi par latviešu bijušās trimdas un nesen izbraukušo Latvijas iedzīvotāju mijiedarbību.
Dokumentā teikts, ka latviešu diasporā darbojas koŗi, deju kopas, folkloras ansambļi, kas veido latvisku kultūras dzīvi savās mītnes zemēs, daži no tiem iesaistās Vispārējos Dziesmu un deju svētkos Latvijā, taču šo kopu skaits Latvijā nav apzināts un metodiskā palīdzība tiem ir nepietiekama.
Kultūras ministrija konstatējusi, ka ārzemju latviešiem trūkst informācijas par kultūras dzīves norisēm ārpus Latvijas un īpaši veidotu mācību un izglītojošo materiālu par latviešu kultūru un tradicijām diasporas jaunajai paaudzei, kuŗai ir niecīgas iespējas tikties ar līdzaudžiem Latvijā un klātienē izzināt latvisko kultūrtelpu. No valsts puses netiek stimulēta viņu interese par Latviju, vēlēšanās veidot latvisku identitāti un piederību pie latviskās kultūrtelpas, kas viņus motīvētu kādreiz atgriezties Latvijā. Nepieciešama ilglaicīga rīcībpolītika, kas ļautu ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, arī tiem, kas neplāno vismaz drīzumā atgriezties, saglabāt savu identitāti un saikni ar Latviju. Pašlaik trūkstot arī padziļinātu pētījumu, lai saprastu ārzemju latviešu vajadzības, vēlmi un iespējas saglabāt piederību pie latviskās kultūrtelpas.
No valsts budžeta programmas rīcības plāna īstenošanai nākamgad papildu financējums netiek prasīts, bet 2013. gadā 1,4 miljoni latu. Programmas īstenošanā paredzēts izmantot programmu Progress, EEZ un Norvēģijas finanču instrumenta programmu NVO fonds 2009.2014. gadam. Financējumu piesaistīs arī no Eiropas Kopienas programmām Kultūra un Eiropa pilsoņiem, kā arī no financējuma pasākumiem Eiropas Pilsoņu gada ietvaros 2013. gadā.
Bijusī kultūras ministre S. Ēlerte: Latvijas - demokratiskas nacionālas valsts uzdevums ir stiprināt saliedētas sabiedrības pamatus Latvijā: latviešu valodu un latvisko kultūrtelpu, eiropiskās demokratiskās vērtības, kas balstītu un nesašķeltu vēsturisko atmiņu. Tāpat pamatnostādnes piedāvā rīcībpolītku pilsoniskās līdzdalības, pilsoniskās sabiedrības nostiprināšanā.
Dainis Mjartāns
