Kā pulsē valsts ekonomiskā asinsrite?
01.12.2020
Nesen Jaunjelgavā atklājām pieminekli Latvijas brīvvalsts pirmajam satiksmes ministram, Amerikas latviešu sabiedrībā labi zināmas dzimtas ciltstēvam Teodoram Hermanovskim, kuŗa lielo ieguldījumu Latvijas ekonomiskajā asinsritē jūs savā runā augsti novērtējāt. Sarīkojuma viesu vidū dzirdēju sakām joprojām vilcieni brauc pa Hermanovska būvētām sliedēm.
Teodoram Hermanovskim, kuŗš satiksmes ministra amatā stājās uzreiz pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas, bija jāizdara milzīgs darbs. Ceļu, dzelzceļu, sakaru infrastruktūru no abām okupācijas varām nācās pārņemt izpostītu, taču jaunās valsts noturēšanai tā bija kritiski svarīga. To gribu īpaši uzsvērt: bija nepieciešams milzīgs organizatora talants, drosme un atbildība, lai jauno Latviju uzliktu uz jaunām sliedēm, uz jauniem ceļiem gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Bija nepieciešams būvēt uzticību valstij. Bija vajadzīga nesatricināma pārliecība un ticība, ka valsts būs un ka tai vajadzēs ceļus, dzelzceļus, pastu visu to, kas savieno cilvēkus un ļauj attīstīties ekonomikai.
Laika pārbaude liecina mēs spējam radīt paliekošas vērtības satiksmes un transporta infrastruktūrā, ja savas uzmanības centrā liekam cilvēku, sabiedrību un tās vajadzības. Gudrai transporta polītikai tādai ir jābūt arī šodien. Jāatceras, ka transporta, ceļu saimniecības un citu satiksmes jomu uzlabošana ir ilgtermiņa pasākumu kopums. Daudzas lietas, ar kuŗām strādājam pašlaik, bija iespējams darīt un vajadzēja darīt ne tikai vakar vai pirms gada, bet krietni senāk pirms desmit un divdesmit gadiem. Tikai viens piemērs reģionālo dzelzceļa satiksmi mēs pašlaik nodrošinām ar vidēji 36 gadus veciem dīzeļvilcieniem. Tie ir ne tikai techniski un morāli novecojuši, tie vienkārši kuŗu katru dienu var apstāties un vairs nebūs izmantojami. Ar elektrovilcieniem ir līdzīgi, un esmu gandarīts, ka beidzot arī šis vezums ir izkustējies plānojam, ka jaunus elektrovilcienus saņemsim jau pēc pusotra gada, 2022. gada pirmajā pusē. Vai to varēja izdarīt agrāk? Jā, varēja un vajadzēja.
Latvijas ceļu stāvoklis ticis bieži un bargi kritizēts, bet ir taču acīmredzami uzlabojumi. Kādu saņēmāt mantojumu un ar ko paveiktu varat lepoties? Un ko varam sagaidīt turpmākajos gados?
Ceļu tīkla vidējais blīvums Latvijā ir nedaudz vairāk par vienu ceļa kilometru uz vienu kvadrātkilometru. Tas ir daudz. Mūsu ceļu saimniecību raksturo augstais ceļu īpatsvars ar grants un šķembu segumu tādu mums ir gandrīz četras reizes vairāk nekā asfaltētu ceļu. Ceļu tīkla kopējais gaŗums uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā pārsniedz 30 kilometrus, kamēr, piemēram, Lietuvā šis rādītājs ir par trešdaļu mazāks, toties valsts piešķirtais financējums uz vienu kilometru gandrīz divas ar pusi reizes lielāks. Turklāt Lietuva jau vēsturiski kopš padomju laikiem ir pastiprināti ieguldījusi līdzekļus ceļu attīstībā un uzturēšanā. Eksperti aprēķinājuši, ka Latvijā pašreizējais deficīts ceļu sakārtošanai jau sasniedzis 4,5 miljardus eiro. Skaidrs, ka tādas summas valsts budžetā nav. Jārēķinās arī ar to, ka no projekta līdz īstenošanai paiet vairāki gadi.
Tieši tāpēc ilgtermiņa plānošana ir ļoti svarīga, un jautājums par autoceļu kvalitāti pastāvīgi ir Satiksmes ministrijas darba kārtībā. Tieši pēdējā gada laikā esam spēruši būtisku soli uz priekšu ir sagatavots Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības plāns laika posmam līdz 2040. gadam. Tas paredz izveidot četru līdz sešu joslu ātrgaitas valsts ceļu tīklu, kas nodrošinās ātru savienojumu ar galvaspilsētu no visiem Latvijas reģioniem. Pirmajā plāna reālizācijas posmā pārbūvēsim Rīgas apvedceļu, kas palīdzēs izmainīt transporta plūsmas Pierīgā un Rīgā. No vēl tuvākas nākotnes darbiem noteikti gribu pieminēt Ķekavas apvedceļa izveidi, ko valdība šovasar atbalstījusi kā pirmo nozīmīgo industriālo privātās un publiskās partnerības projektu Baltijā ceļu nozarē. Ja viss notiks pēc plāna, tad šī apvedceļa būvniecība sāksies nākamgad. Pēc pabeigšanas tas nodrošinās taisnāku un ātrāku Rīgas savienojumu ar Bausku un tālāk ar Lietuvu.
Ceļiniekiem īpašs bija šis gads, kad varējām ceļu remontdarbiem piešķirt papildus 75 miljonus eiro koronavīrusa pandēmijas izraisīto ekonomisko seku mazināšanai. Šī nauda galvenokārt tika izmantota valsts galveno un reģionālo ceļu remontiem, un kopumā valsts ceļu tīklā šogad sakārtoti vairāk nekā 1300 kilometri ceļu. Šogad darbi veikti arī uz 50 tiltiem, uzstādītas drošības barjeras vairāk nekā 100 kilometros ceļu, izveidotas ribjoslas, pārbūvēti krustojumi, izbūvēti veloceliņi un apgaismojums.
Darba ceļu nozarē netrūks vēl ilgi, bet kopumā ikvienam, kuŗš šogad braucis pa Latviju, ir jāatzīst, ka lietas virzās uz priekšu. Atkārtošu vēlreiz tālredzīga, ilgtermiņa domāšana ir ļoti svarīga, ja gribam, lai, iebraucot Latvijā no Lietuvas vai Igaunijas, mums būtu pamats lepoties ar mūsu ceļu kvalitāti.
Jau tapušas vizuālās aprises un drīz sāksies Centrālās stacijas darbi Rail Baltica projektā. Tātad akmens ir sācis ripot, un visi lēmumi un likumi šai sakarā ir pieņemti? Tai pašā laikā cilvēki turpina diskutēt gan par staciju izvietojumu Pārdaugavā, gan bažījās par to, vai būs pasažieri, kas šo Eiropas ātrvilcienu izmantos.
Esmu drošs, ka, īstenojot Rail Baltica projektu, esam liecinieki vēsturiskiem notikumiem, kas Latviju un Baltiju atkal savienos ar Eiropas transporta sistēmu. Tas ir projekts, ar kuŗu dzīvosim vismaz nākamos simt gadus, tāpēc svarīgs uzdevums ir saredzēt Rail Baltica kā iespēju mūsu valsts attīstībai un izaugsmei. Šāda iespēja ir tālredzīgi jāizmanto.
Rail Baltica projekta ieviešana Latvijā notiek pēc striktas ietvara procedūras. 2016. gadā pieņemtais Ministru kabineta lēmums par Rail Baltica būvniecību balstīts virknē iepriekš veiktu techniskās izpētes darbu, un nu jau, kā minējāt, ir sākušies būvniecības darbi Rīgas Centrālajā dzelzceļa mezglā. Nākamgad plānojam tos sākt lidostas Rīga stacijā, lai ikviens ceļotājs jau tuvā nākotnē varētu nepilnu desmit minūšu laikā nokļūt no pilsētas centra lidostā un otrādi. Pārējā trasē Latvijas territorijā notiek projektēšanas darbi, ko plānots pabeigt 2023. gadā. Projekts mūsu acu priekšā kļūst par reālitāti.
Jaunās dzelzceļa līnijas ienākšana Rīgā ir vissarežģītākais Rail Baltica trases posms Latvijā un arī visā projektā kopumā, jo jaunajai infrastruktūrai ir jāiekļaujas jau esošajā dzelzceļa un ielu plānojumā. Uzdevums nav viegls izvest cauri pilsētai un integrēt tās transporta sistēmā ātrgaitas dzelzceļu, vienlaikus rūpējoties gan par lietotāju ērtību, gan techniskajām un drošības prasībām.
Analizējot Rail Baltica projekta izmaksas un ieguvumus, ir secināts, ka lielākie ieguvēji būs pasažieri: pirmo reizi Baltijas reģionā būs pieejama moderna ātrgaitas dzelzceļa satiksme. Piemēram, gan līdz Tallinai, gan līdz Viļņai no Rīgas varēs aizbraukt vien divu stundu laikā, vilcieniem pārvietojoties ar ātrumu 240 kilometri stundā. Kopumā Rail Baltica pamata līnijā Baltijā plānotas sešas starptautiskās pasažieru stacijas Tallina, Pērnava, Rīga, Rīgas lidosta, Paņevēža un Kauņa, kā arī atzars uz Viļņu. Minētā analīze liecina, ka darbības sākumā Rail Baltica izmantos no 3,6 līdz 5,5 miljoniem braucēju gadā. 2055. gadā šis skaitlis jau varētu sasniegt 4,7 līdz 7,1 miljonu braucienus. Piemēram, pastāv pietiekams pasažieru plūsmas potenciāls, lai veidotu reģionālo pasažieru pārvadājumus no Bauskas līdz Rīgai un no Salacgrīvas līdz Rīgai. Latvijā ir paredzētas 17 reģionālās stacijas lūk, ieguvums arī reģionu un Rīgas savienojumā!
Arī dažiem zemju īpašniekiem (konkrēti Salaspilī) no mūsu lasītāju vidus Rail Baltica ceļā ir īpašumi. Viņi apgalvo, ka nav saņēmuši informāciju, tostarp ziņas par financiālo atlīdzību. Ko varat viņiem paskaidrot?
Atsavināšanas termiņi ir nesaraujami saistīti ar attiecīgo Rail Baltica posmu būvprojektēšanas darbu grafiku. Salaspils territorijā pašlaik notiek trases projektēšana. Tiem īpašniekiem, kuŗu īpašumus Rail Baltica trase skar atbilstoši detālizētai techniskai izpētei ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros (pieejama ŠEIT), ir nosūtīti paziņojumi par projektēšanas darbu uzsākšanu. Savukārt informācija par atsavināšanu tiks nosūtīta pēc tam, kad trases posma projekts būs pietiekami detālizēts un būs noteikts trases precīzais novietojums dabā. Šajā paziņojumā par atsavināšanu īpašnieki tiks aicināti uz sadarbību, lai atlīdzība par nekustamo īpašumu tiktu noteikta, ņemot vērā īpašnieka viedokli. Īpašuma tirgus vērtību noteiks sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs. Atsavināšanas jautājumi ir skaidroti arī projekta nacionālā ieviesēja SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas mājaslapā.
Jūsu vērtējums par šī vērienīgā projekta nozīmīgumu? Un kurā gadā caur Latviju trauksies Eiropas ātrvilcieni?
Transports ir vitāli svarīgs priekšnoteikums mūsdienu ekonomikai. Šobrīd pastāvošo vēsturisko un technisko ierobežojumu dēļ Baltijas valstu eksistējošā dzelzceļa sistēma nav savietojama ar kontinentālās Eiropas standartiem. Rail Baltica, kas ir plānots kā Ziemeļjūras Baltijas koridora transporta sistēmas elements un aptver četras Eiropas Savienības dalībvalstis Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un netieši arī Somiju, nodrošinās ātrus, drošus un videi draudzīgus dzelzceļa pakalpojumus gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem starp Baltijas valstīm un tālāk caur Poliju uz citām Eiropas valstīm.
Projekts ir iekļauts ES prioritāro transporta tīklu sarakstā, iezīmēts visās Eiropas transporta attīstības kartēs un iegūst aizvien lielāku lomu Baltijas valstu drošības garantijas stiprināšanā. Latvijas valdība 2016. gadā Rail Baltica projektam noteica nacionālo interešu objekta statusu un tas ir iekļauts visos galvenajos Latvijas valsts plānošanas dokumentos. Tātad Rail Baltica būtiski stiprinās Baltijas reģionu kā daļu no Eiropas transporta sistēmas.
Ja runājam par laika grafiku, tad jāuzsver, ka Rail Baltica sekmīgas ieviešanas termiņi ir atkarīgi, pirmkārt, no tā, kā veiksies ar projektēšanas darbu pabeigšanu, vai izdosies savlaicīgi atrisināt visus vietējos jautājumus. Otrs aspekts ir financējums. Apmēram 85 % no Rail Baltica projekta budžeta nāk no Eiropas Savienības, taču papildus tiek vērtēti arī citi financējuma avoti, kā piemēram, Eiropas atveseļošanas un noturības mechānisms. Kopējās Rail Baltica projekta izmaksas Latvijā tiek lēstas ap 1,9 miljardiem eiro. Sākotnējais plāns paredz, ka līnija sāk strādāt 2026. gadā, un līdz tam laikam noteikti liela daļa darbu būs paveikta. Taču, projektam attīstoties, tas tiek paplašināts ar papildu elementiem, piemēram, dzelzceļa gaisa satiksmes savienojums, Rail Baltica dzelzceļa līnijas integrācija Latvijas reģionālā un Rīgas sabiedriskā autotransporta tīklā, kā arī projektēšanas gaitā tiek ievērotas jaunizstrādātās dubultā pielietojuma (militārā un civilā) un arī paaugstinātas drošības prasības. Noslēdzoties projektēšanas fazei, tiks veikts Rail Baltica projekta izmaksu pārrēķins. Iespējams, tiks koriģēts arī termiņš visu darbu pabeigšanai.
Jūsu vadītās ministrijas pārraudzības lokā ir arī Latvijas Pasts. Mūsu trimdas laikrakstu Laiks un Brīvā Latvija redakcija jau kopš aizv. gs. 90. gadu vidus atrodas Rīgā (Amerikas Laiks kopš 2000. gada). Augsto Pasta sūtījumu cenas dēļ kopš 2019. gada sākuma Eiropas latviešu avīze Brīvā Latvija pārgāja uz digitālo formatu. Laiks, kas iznāk drukātā formatā tiek izplatīts arī Latvijā un citur Eiropā. Diemžēl uz mūsu laikrakstu neattiecas valsts subsīdija attiecībā uz Pasta piegādes izdevumiem, jo sūtījumu skaits nesasniedz noteikto, proti, vienu tūkstoti un vairāk. Viena laikraksta sūtījuma cena šobrīd ir 1,22 eiro. Lūgumi Latvijas Pasta valdei piemērot atlaides nav sekmējušies... Vai ministrs varētu ieteikt kādu risinājumu, lai vienīgais, drukātais, neatkarīgais diasporas latviešu laikraksts turpinātu būt pieejams lasītājiem Latvijā?
Latvijas Pasts savus pakalpojumus sniedz atbilstoši ar izdevēju noslēgtajam līgumam un par tādiem tarifiem, kādus apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, - Latvijas Pastam nemaz nav tiesību piemērot atlaides par tā sauktā universālā pasta pakalpojuma sniegšanu, ja sūtījumu apjoms mēnesī nesasniedz 1000 eksemplārus! Īpašie tarifi piemērojami visiem lietotājiem vienādi. Tāpēc kā risinājumu saredzu iespēju Laika redakcijai noslēgt abonēšanas līgumu ar Latvijas Pastu un iekļauties abonētās preses katalogā. Ļoti iespējams, ka tas pat palielinātu jūsu lasītāju skaitu, ja iedzīvotāji redzētu laikraksta vārdu abonējamās preses sarakstā. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, šāds piedāvājums izdevējam ir nosūtīts, un mēs priecātos jūsu laikrakstu tur nākotnē redzēt. Šādā gadījumā laikraksta piegādes pakalpojums abonentiem būtu lētāks. Lai kādu risinājumu redakcija izvēlēsies, novēlu laikrakstam radošu dzirksti, sniedzot iespēju mūsu valstspiederīgajiem jebkur pasaulē saņemt kvalitatīvu informāciju par Latviju!
