Kā Latvijā redzam diasporas nākotni?
Apskatīt komentārus (0)
10.10.2017
Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes ikgadējās sanāksmes ir forums, kur pulcējas un apspriežas gan ārvalstīs dzīvojošo latviešu pārstāvji, gan Latvijas valdības amatpersonas. Tas vienmēr palīdz apzināt problēmas, rast risinājumus un arvien attīstīt Latvijas valsts un latviešu diasporas sadarbību. Šoreiz īsai un neformālai sarunai apmeklēju Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas (PMSSK) vadītāju 12.Saeimas deputātu Ritvaru Jansonu.
Vadītāja amatā Jansona kungs ir tikai pāris mēnešus, bet komisijas darbu labi pārzina, jo darbojies tajā jau no 2015. gada. Mūsu sarunā piedalījās arī Jānis Cauņa, komisijas konsultants. Mans pirmais jautājums bija, ar ko nodarbojas PMSSK, jo plašākai sabiedrībai komisijas gaŗais nosaukums neko daudz nenozīmē. R.Jansons skaidroja, ka tā ir pārraugošā komisija Latvijas Pilsonības likuma izpildei. Komisijas darba lauks ir plašs, bet daļa no tā ir veltīta latviešu diasporas problēmām un sadarbībai izglītības, kultūras un citās nozarēs, kā arī remigrācijas veicināšanai.
Šis process ir abpusējs latviešu diaspora daudz dod Latvijas valstij, bet arī valsts palīdz saviem tautiešiem ārvalstīs, atbalstot latviešu valodas apmācību, kultūras un nacionālo tradiciju turpinājumu mītnes zemēs, kā arī attīstot kontaktus ar dzimto novadu vai pilsētu. Galvenais mērķis - uzturēt dzīvu tautiešu saikni ar Latviju, līdz ar to veicinot un stiprinot Latvijas valstiskumu. Šī komisija retāk veic likumdošanas iniciātīvas, bet vairāk rūpējas par diasporas atbalsta programmām un tām nepieciešamo financiālo nodrošinājumu valsts budžetā. Kā panākumu un piemēru, Jansona kungs minēja diasporas un Latvijas bērnu kopējām vasaras nometnēm piešķirto financējumu, kuŗu budžeta sastādīšanas laikā izcīnīja Kultūras ministrija.
Finansējums, kuŗu administrēs Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), iekļauts valsts pamata budžetā nākamajiem trīs gadiem. Tas veicina sabiedrības uzticēšanos un stabilu nākotnes projektu veidošanu. Tāpat komisija ir panākusi atbalsta programmas izveidi latviešu Nevalstisko organizāciju (NVO) darbībai ārvalstīs. Jāatzīmē, ka valstīs ar stabilām trimdas tradicijām, latviešu pašorganizēšanās jau ir notikusi, un diasporas organizācijas turpina sekmīgi darboties. Tomēr Eiropā, kur šobrīd dzīvo ārvalstu latviešu skaitliski lielākā daļa, tautiešu pašorganizēšanās procesi lielākoties ir tikai sākušies. Spēcīgas biedrības, stabilas latviešu nedēļas nogales skolas ir drošākais garants latviešu diasporas pašapziņas attīstībai un tautiešu asimilācijas mazināšanai. Jansona kungs atzina, ka neviens Latvijā necer uz drīzu un daudzskaitlīgu tautiešu atgriešanos dzimtenē, tomēr, uzturot dzīvu latviešu valodu, saikni ar dzimto novadu, iemācot un saglabājot mūsu kultūras tradīcijas, pastāv iespēja, ka daļa latviešu un viņu bērni kādreiz atgriezīsies uz dzīvi Latvijā.
Turpinoties sarunai, piebildu, ka par latviešu diasporas problēmām runājam jau sen, tomēr šī ir salīdzinoši jauna situācija, kad tik liela tautas daļa dzīvo ārpus etniskās dzimtenes. Līdz ar to, daudzas lietas nav vēl sakārtotas līdz galam. Arī R.Jansona kungs piekrita, ka pašreiz tiek strādāts pie konkrēta virziena, kā nākotnē notiks Latvijas valsts sadarbība ar diasporu. Latvijas Kultūras ministrija izstrādā kopējās vadlīnijas Latvijas sabiedrības integrācijas polītikai līdz 2025.gadam, kuŗā latviešu diasporas jautājumi ir tikai daļa no kopējā plāna. Savukārt, sākot ar 2019. gadu, latviešu diasporas attīstība tiks apskatīta atsevišķi no pārējiem integrācijas polītikas jautājumiem Sadarbības koordināciju ar latviešu diasporu ārvalstīs veiks Ārlietu ministrija.
Jāsaka, ka Latvijas vēstniecības ārvalstīs jau tagad uztur ciešu saikni ar tautiešiem mītnes zemēs, daudzviet atbalstot kopīgus kultūras un izglītības pasākumus, kā arī nodrošinot iespēju Latvijas pilsoņiem piedalīties Saeimas vēlēšanās. Lai sekmīgi tiktu reālizēta integrācijas polītika, tajā skaitā ņemtas vērā gan Latvijas valsts, gan latviešu diasporas un sabiedrības intereses, jau 2013. gada oktobrī tika izveidota Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas polītikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padome (NIPSIP). Kā redzam, nosaukums garš, arī labs laiks jau pagājis, kopš padomes izveides, bet disporas sadarbības jautājumi ar Latvijas valsti vēl joprojām tikai sakārtošanas procesa sākumā.
Ar cerībām raugāmies uz 2019.gadu, kad tiks sadalītas galvenās atbildību sfairas, un tiks skaidri formulēts, kas ir tiešais sarunu partneris latviešiem ārvalstīs. Kā atzīmēja Saeimas komisijas vadītājs Ritvars Jansona kungs, mēs esam partneŗi - Latvijas valsts un latviešu sabiedrība ārpus Latvijas, kas ir liela, spēcīga un nozīmīga mūsu tautas daļa. Tam varu tikai piekrist. Mēs esam partneŗi, kas grib un var sastrādāties pēc iespējas labāk, produktīvāk un ar skatu uz nākotni.
