Jaunumi Gēteborgas latviešu dzīvē
Apskatīt komentārus (0)
21.09.2015
Par mūsu pensionāru biedrības akīvitātēm un notikumiem rūpējas mūsu bijušais, ļoti godātais Gēteborgas latviešu ev. lut. draudzes priekšnieks Uģis Bērziņš un viņa dzīvesbiedre, latviešu sabiedriskā darbiniece kundze Vilma Teness. Tā 22. augustā pēc vasaras divu mēnešu pārtraukuma notika mūsu pirmā rudens sanākšanas reizē.
Vilma bija uzaicinājusi uz tikšanos Dr. philol., asociēto prof. un Skandinaviska Institutet vadītāju Ivaru Orehovu Tjörn salā. Ar ļoti interesantu referātu profesors sniedza mums savu skatījumu par temu Robežu šķērsošana "legāli" un "nelegāli" Heninga Mankela (Henning Mankell) kriminālromānā un filmā Suņi Rīgā. Šī grāmata, starp citu, ir viena no 23 detektīvprozas darbiem, kuŗi iznākuši no 1980. līdz 2012. gadam.
Starp šiem zviedru rakstnieku darbiem atrodam klasiskos detektīvus, psīcholoģiskos trillerus, parastos kriminālromānus un bērnu detektīvromānus. Suņi Rīgā (latviski 2001. gadā) tomēr pelna īpašu ievērību, jo šeit latvieši un Latvija analizēti saistībā ar vēsturiskajiem un polītiskajiem notikumiem. Latviešu filma uzņemta 1994. gadā, BBC to uzfilmēja 2012. gadā (angļu versijā mazliet izmainītas laika un telpas elementi).
Heninga Mankela grāmatas iznākušas vairāk nekā trīs miljonos eksemplāru, bet viņa darbi par policistu Kurtu Valanderu (zv. Kurt Wallander) guvuši plašu rezonansi Latvijā. Šai darbā situācija noris 1994. gadā, aizkulisēs darbojās bēdīgi slavenā krievu mafija. Valanders spiests doties uz Rīgu, lai uz vietas mēģinātu atrisināt kādu dubultslepkavību. Tad tikai atklājas, ka viņš iekļuvis konspirācijas žņaugos un pats tiek vajāts. Viņam iet grūti, un viņš jūtas viens un atstāts, un neomulīgi svešajā zemē.
Valanderam žēl cilvēku Rīgā, kuŗi spiesti dzīvot neapskaužamos apstākļos, ko radījusi krievu okupācija un nesaudzīgā kolonizācija. Viņš grib latviešiem palīdzēt, jo labi saprot, ka nabadzība un trūkums ir okupācijas tiešas sekas, kā arī to, ka cilvēku baiļošanās, noslēgtība, nabadzība ir nākušas no austrumu iekaŗotāja. "Nelaimīga, ievainota, kā sašauts, ievainots dzīvnieks ir šī Latvija". Grāmatas beigās nāk atšifrējums, proti, "Suņi kāvās kā cilvēki, un nebija iznākumu, kuŗus varētu iepriekš paredzēt (313. lpp).
Viesprofesors arī parādīja grāmatas uzfilmētās versijas atsevišķas raksturīgākās epizodes. Pēc tam saviesīgā daļā dāmas uzklāja bagātīgu kafijas galdu.
