Gads ar daudz mājasdarbiem
14.12.2021
Kāds Jums bijis aizvadītais gads?
E. G. Aizvadīts gads un divi mēneši Diasporas vēstnieces amatā aizritējis, pildot šos patiesi godpilnos pienākumus, kas saistās ar latviešu sabiedrību pasaulē, tās dzīvi un darbību. Ja aizvadītā gada Ziemsvētkos, kad arī notika mūsu intervija, likās, ka pamats zem kājām vēl nav pietiekami pārliecinošs, tad šogad mans priekšstats par diasporu, par to, kā tā elpo, dzīvo, strādā, ko tā sagaida no mums, Latvijā, ir daudz plašāks.
Protams, traucējis tas, ka nevarējām tikties klātienē, gluži cilvēciski izrunāties. Noteikti svarīgas bija tikšanās arī ar Eiropas diasporu viena lieta ir lasīt ziņas un zūmot, bet pavisam cita tikties ar cilvēkiem klātienē, kad var ļauties emocionālai sarunai tuvplānā, atbildēt uz jautājumiem, un, neraugoties uz pandēmiju, man bija iespēja tikties klātienē ar Vācijas un Lielbritanijas latviešu organizācijām, un liels prieks bija piedalīties Amerikas latviešu apvienības 70. jubilejas kongresā Čikāgā šoruden. Šīs tikšanās bija bezgala iedvesmojošas! Par ALA jubilejas pasākumu protams, biju sekojusi līdzi visām ALAs darbības norisēm, un tomēr satiekoties un sarunājoties ar cilvēkiem, kas visu šo sarežģīto laiku turpinājuši darīt ļoti svarīgo darbu, bijuši gluži pārņemti ar latviešu lietu, neatslābstot ne mirkli, saproti, ka tas ir apbrīnas un atbalsta vērts. Kad klausījos ALAs aktīvistu atskaites ziņojumos par padarīto, mani visvairāk emocionāli uzrunāja un arī iedvesmoja viņu bieži jautātais: Ko vēl mēs varētu darīt Latvijai?, Kā vēl mēs varētu palīdzēt?.
Skaidrs, ka, visas diasporas organizācijas būs aicinātas aktīvi iesaistīties, gatavojoties 2023.gada lielajam kultūras notikumam - Vispārējiem Dziesmu un deju svētkiem, tajā pašā gadā organizējot un aktīvi aicinot uz Latvijas diasporas zinātnieku kongresu Rīgā, un, protams, atbalstot un līdzdarbojoties Latvijas centienos, kandidējot uz ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekļa vietu. Nākamais gads būs laiks, kad latviešu diaspora rādīs savus talantus Eslingenas dziesmu un deju svētku 75.jubilejas koncertos un XV Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos Minesotā.
Droši vien allaž svarīgākais bijis jautājums arī par financējumu diasporai?
Esam gandarīti, ka šī gada janvārī tika apstiprināts Plāns darbam ar diasporu un attiecīgi arī budžets šī plāna ieviešanai, kas dod mums iespējas kaut neilgā perspektīvā, tomēr triju gadu garumā būt drošiem par valsts financējumu un attiecīgi plānot diasporas aktīvitātes. Aktīvi šo laiku ir darbojusies Diasporas konsultātīvā padome, un allaž esmu uzsvērusi tās biedriem, ka ļoti, ļoti nepieciešams ir visu valsts, nevalstisko organizāciju un diasporas biedrību koordinējošais darbs. Diasporas polītikā ir iesaistītas daudzas valsts institūcijas, un labam rezultātam ir vajadzīga saliedēta, saskaņota rīcība, vienkārši izsakoties, lai labā roka zina, ko dara kreisā, lai nenotiek tā sauktā pārklāšanās, kad vairākas institūcijas īstenībā dara vienu un to pašu.
Nule aizritēja arī kārtējais septītais PLEIF Pasaules latviešu ekonomikas un innovāciju forums.
Ļoti produktīvs diasporas inspirēts pasākums ar vairāku gadu iestrādēm! Bijām sasparojušies uz foruma norisi klātienē, ar plašu apmeklētāju loku, dzīvām un vērtīgām klātienes diskusijām Dzīve nodiktēja savu, un diemžēl jau otro gadu PLEIF notika attālināti. Taču joprojām ļoti saturisks un organizatoriski lieliski novadīts pasākums, par ko vislielāko paldies vēlos pateikt PBLA un izpildkompanijai ERDA, ar kuŗiem strādājām ciešā sazobē. Ja iepriekšējie PLEIF bija vairāk veltīti investīciju piesaistei, Latvijas tautsaimniecības reklamēšanai, šis bija ļoti koncentrēti vērsts tieši uz Rīgu, Rīgas reģiona attīstību, uzsverot, ka liela, pat izšķiroša nozīme visas valsts attīstībā ir tam, cik cieši sadarbojas galvaspilsēta ar valdību. Liels pagodinājums bija Valsts prezidenta Egila Levita klātienes ierašanās un runa foruma studijā. Viņa, kā arī Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa un Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Zandas Kalniņas-Lukaševicas, Rīgas galvas Mārtiņa Staķa klātbūtne apstiprināja, cik augstā nozīmībā Latvijas valstī ir diasporas iesaiste Latvijas ekonomiskajos un tautsaimniecības jautājumos.
Ja man jāpasaka, kas šogad bija tas spilgtākais forumā, ar pārliecību teikšu spožā dalībnieku plejāde, kuŗus dzirdējām un redzējām, gan uzstājoties ar ziņojumiem, gan interesantās debatēs. Un vēl arī to, ka Latvijas cilvēki, kuŗi ir guvuši lielus panākumus biznesā, nebaidās atgriezties Latvijā un pārnest savu biznesu, iegūto pieredzi un būt tikpat veiksmīgiem Latvijā, dot savu pienesumu Latvijas ekonomikā. Par šiem pozitīvajiem stāstiem ir jārunā vairāk, jāraksta, lai tie nepaliek vien kārtējā foruma apritē.
Jūs teicāt PLEIF satiku gudru cilvēku plejādi. Jūs piekritīsiet, ka daudzus no viņiem izauklējusi tieši trimda jeb diaspora? Nu, piemēram, sabiedriskos darbiniekus, kā līdzšinējā PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte, ALAs jaunais priekšsēdis Mārtiņš Andersons
un Pēteris Blumbergs, kuŗš vairākus gadus ar stiprām rokām vadīja ALAs komandu kopā ar tiešām spožiem darbiniekiem, kuri nākuši no trimdas jaunāko paaudžu aprindām un kuriem pievienojušies vēlākos gados aizbraukušie tautieši. Tas ir spilgts apliecinājums tam, ka ne vien Tēvzemē arī citur pasaulē latvietis var izkopt savu personību, izveidot karjeru un iesaistīties sabiedriskajā darbā, kas saistīts ar Latviju un latviešiem.
Ļoti, ļoti gribas, lai nākamais gads izdotos labāks par aizvadīto, jo mums priekšā tik lieliski notikumi Eslingena 75, XV Dziesmu un deju svētki ASV, Minesotā
un vēl arī Spotlight Latvia Losandželosā, 1. aprīlī. Es jau minēju tos patiesi lielākos pieturpunktus, kuriem gatavojas ne tikai diaspora plašā pasaulē, bet arī Latvijā. Bet ne mazāk svarīgs ir mūsu ikdienas darbs, veicinot plašāku diasporas, īpaši jaunās paaudzes iesaisti diasporas lietās. Ar lielu gandarījumu varu uzteikt ļoti ciešo ikdienas sadarbību ar mūsu partneŗiem kā diasporas organizācijām tā diasporas polītikā iesaistītajām Latvijas ministrijām.
Mūsu nākamā tikšanās, acīm redzot, būs 2022. gada 13. janvārī Latvijas Nacionālajā operā, kad pirmizrādi piedzīvos Jāņa Kalniņa opera Hamlets. Īstenībā tapusi kā viens liels diasporas projekts: autors kopš 1944. gada dzīvoja un radīja Kanadā, iestudējuma financiālo nodrošinājumu sagādāja LNOB Ģilde Amerikā, tātad mūsu diaspora aiz okeāna, režisore būs Vācijā mītošā Kristīna Wuss, kuŗai jau spilgtas pēdas Latvijas teātros kopš 1990. gadu sākuma
Protams, esmu iegādājusies biļetes uz pirmizrādi, un būšu kāt! Vēl jo vairāk man trimdas atbalstītie latviešu operu iestudējumi saistās ar gluži personisku izjūtu, jo Bruno Skultes Vilkaču mantinieces iestudējuma 2011. gadā režisore bija mana mīļā māsa Ināra Slucka. Kopš tā laika es ļoti labi zinu, kas ir LNOB Ģilde Amerikā un ko tā spēj paveikt. Ceru gan, ka Kalniņa Hamletu biežāk varēsim skatīt uz mūsu operteātra skatuves nekā Vilkaču mantinieci ar tās burvīgo mūziku un scēnografiju.
Tā kā mana intervija ir gada izskaņā, vēlos visiem visiem plašā pasaulē novēlēt veselību, tas šobrīd galvenais! Novēlu saglabāt to pašu darba sparu, ideju bagātību, darbošanās prieku un mīlestību uz savu vienīgo Dzimteni Latviju! Tikai kopā strādājot, strādājot labu domu vadīti mēs esam stipri! Lai mums patiesi labs nākamais gads!
