Filma Kapitālisms Šķērsielā skatāma Stokholmā
Apskatīt komentārus (0)
25.03.2014
Trešdien, 2. aprīlī, plkst. 18.00 latviešu dokumentālā kino vecmeistari Ivars Seleckis un Tālivaldis Margēvičs viesosies Stokholmā savas filmas Kapitālisms Šķērsielā izrādē kinoteātrī Zita. Tādējādi tiks ievadītas Baltijas valstu kino dienas, ko pēc Zviedrijas Latviešu apvienības (ZLA) Viduszviedrijas nodaļas iniciātīvas atbalstījušas visu triju Baltijas valstu vēstniecības Zviedrijā.
Šķērsiela ir 800 metrus gaŗa Pārdaugavas ieliņa. Lielpilsētas pulsējošā ritma iekļauta, tā saglabājusi savu lauciniecisko pievilcību. Kaimiņi pazīst cits citu jau gadu desmitiem un viņu ikdienā netrūkst dažādu komisku sagadīšanos. Tikai pati dzīve var sagādāt tik negaidītas situācijas, kādās mēdz iekļūt ieliņas iemītnieki.
Liela mēroga notikumi šķiet tik attāli, un Šķērsielā arvien viss grozās ap ikdienišķo, kā, piemēram, - vientuļās māmiņas Daigas dēls Toms dabūjis darbu, Viktors nopircis toveri kāpostu skābēšanai, tiek mēģināts nojaukt vecu garāžu ... Bet globālais, jo īpaši ekonomiskā krize, ieliņā, protams, atbalsojas, un tās iemītnieki kļūst par sabiedrības spoguli. Labdabīga un neitrāla stāstnieka balss ienes līdzsvaru starp šīm pasaulēm un izlīdzina arī traģikomiskos atgadījumus. Mēs atceramies, kāds skaistums ir mazajās lietās un ka visdārgākais ir tepat rokas sniedziena attālumā.
Ivars Seleckis un Tālivaldis Margēvičs
Ar šo filmu beidzas Latvijā unikāls dokumentāls kinoromāns, kuŗā režisors Ivars Seleckis un scēnārija autors Tālivaldis Margēvičš gandrīz 25 gadu gaitā sekojuši mazās Pārdaugavas ieliņas iemītnieku ikdienas priekiem un rūpēm. Turpat tapušas arī agrākās labi pazīstamās filmas Šķērsiela (1988.g.) un Jaunie laiki Šķērsielā (1999.g.).
Triloģijas pēdējā daļa pabeigta 2013. gadā, un tā ir patstāvīga filma, kuŗā parādījies arī jauns, iepriekšējās daļās neredzēts, spilgts personāžs, kuŗu domāšanu un rīcību tagad jau nosaka atrašanās Eiropas Savienībā.
Sakarā ar filmas izrādi Stokholmā scēnārija autors Tālivaldis Margēvičs raksta:
Kinoromāna varoņu likteņstāsti aizsākti Gorbačova perestroikas gados. Toreiz padomju ierēdņi bārenīti Daigu, vienu no triloģijas galvenajām varonēm, izlika no emigrējušā vectēva mājas, kaut gan jaunajai vientuļajai māmiņai tikko bija piedzimis mazulis - Tomiņš. Savukārt no Sibirijas izsūtījuma tolaik kopā ar māti bija atgriezies Toļiks. Viņš tur bija smagi saslimis, bet deportētajiem medicīniskā palīdzība nebija pieejama. Toļiks uz mūžu palika invalids. Akmeņkalis Aldis astoņdesmito gadu otrajā pusē, sajutis tuvo polītisko pārmaiņu vējus, droši sāka savu puslegālo kapakmeņu biznesu un ātri kļuva par Šķērsielas bagātāko cilvēku, kam, protams, uzradās skauģi. Vecajai Osienei vēl kaŗa laikā no krievu kaŗavīra, kuŗš vēlāk frontē krita, piedzima Osis, ciema muļķītis, ko ielas bērni visādi nerroja.
Pirmajā kinoromāna daļā Šķērsiela parādītas minēto un arī citu filmas varoņu savstarpējās attiecības, kas veidojās laikā, kad gaisā virmoja cerība uz Padomju imperijas sabrukumu, uz Latvijas neatkarību. Filmas autori sekoja Daigas, Toļika, Oša, Alda likteņgaitām arī pēc tam, kad Baltijas valstis atguva neatkarību. Ielas iedzīvotāju kopības izjūta mazinājās, kad sākās īpašumu denacionālizācija, jaunu robežu nospraušana starp kaimiņiem, žogu uzsliešana. Pat ģimeņu ietvaros starp mantiniekiem sākās konflikti. Arī Daiga atguva daļu vectēva mājas un zemes. Šie notikumi atspoguļoti desmit gadus vēlāk uzņemtajā filmā Jaunie laiki Šķērsielā.
Kā galvenie filmas varoņi dzīvo šodien, kad vēl nav beigusies pasaules ekonomiskā krize, kad Daiga pirmoreiz mūžā palikusi bez darba, bet vienai jāaudzina otrs mazulis, kad slimais Toļiks palicis bez mātes, kad savu vietu dzīvē šai grūtajā laikā meklē nu jau pieaugušie Šķērsielas bērni, - to var redzēt kinoromāna beigu daļā Kapitālisms Šķērsielā.
Filmas veidotāju viesošanās Stokholmā ir iespējama ar Nodibinājuma Rīga 2014 atbalstu.
