Cels Pieminekli Brīvībai, kas veltīts Zēdelgemas nometnes gūstekņiem
Apskatīt komentārus (0)
12.07.2017
Zēdelgemas pilsēta Beļģijā un Latvijas Okupācijas mūzejs ir vienojušies izveidot un 2018. gada oktobrī atklāt "Pieminekli Brīvībai", kas atradīsies nesen izveidotajā Brīvības laukumā (Brivibaplein) Zēdelgemā. Pieminekļa skiču konkursam un pieminekļa izveidošanai paredzēts 100 000 eiro liels financējums. Financējumu līdzīgās daļās segs Zēdelgemas pilsēta un Okupācijas mūzejs. Mūzeja financējuma daļu paredzēts iegūt ziedojumos.
Dalībai pieminekļa skiču konkursā ir uzaicināti pieci Latvijas skulptori, kuŗrus skiču projektu izstrādei organizāatori nodrošinās ar 1000 eiro (bruto) lielu autorhonorāru. Uzvarētāju septembrī noteiks žūrija. Tās sastāvā būs četri Zēdelgemas pilsētas un četri mūzeja nozīmēti pārstāvji. Tēlnieks ‒ konkursa uzvarētājs ‒ saņems 2000 eiro balvu, un ar viņu slēgs līgumu par pieminekļa izgatavošanu. Otrās vietas ieguvējs saņems 1000 eiro, trešās ‒ 500 eiro balvu.
Kā vēlējās Zēdelgemas pilsētas puse, pieminekļa dizainā jāiekļauj jēdziens brīvība tās simboliskajā nozīmē. Piemineklim jāatgādina par latviešu un citu Baltijas kaŗagūstekņu atrašanos Zēdelgemas britu kontrolētajā kaŗagūstekņu nometnē 1945.1946. gadā un vēsturiskās saites starp Zēdelgemu un Latviju, kas izveidojušās no šī pēckaŗra notikuma. Pieminekļa dizainam arī jāpiemin Latvijas Brīvības pieminekļa makets, kuŗu latviešu kaŗagūstekņi 1945. gada novembrī izveidoja kaŗagūstekņu nometnē. Pieminekļa skaidrojums būs vairākās valodās.
Laukums Brivibaplein atrodas jaunā pilsētas rajonā apmēram trīs kilometrus no agrākās gūstekņu nometnes, ko pašlaik pārvalda Flāmu mežu un dabas aģentūra, bet ko drīzumā plānots daļēji atvērt sabiedrībai kā dabas rezervātu un brīvdabas mūuzeju. 2014. gadā Okupācijas mūzeja filmēšanas grupa filmēja saglabātās kaŗagūstekņu barakas un citas nozīmīgas vietas. Šai laikā mūzeja pārstāvju, Zēdelgemas pilsētas un tās vēsturnieku vidū izveidojās cieša sadarbība.
Sadarbības rezultātā tapa mūzeja producētā dokumentālā filma Zedelgema, kas stāsta par Zēdelgemas nometnes latviešu un citiem Baltijas kaŗagūstekņiem. Kaŗa laikā viņus nelikumīgi iesauca no okupētajām Baltijas valstīm (1941-1944) vācu armijā un iesaistīja kaŗadarbībā pret padomju armiju ārpus Baltijas, galvenokārt Polijas rietumos un Pomerānijā. Tuvojoties kaŗa beigām, daudzi no viņiem devās rietumu virzienā, lai izvairītos no nokļūšanas padomju armijas gūstā, kas jau atkārtoti bija okupējusi Baltijas valstis. Kaŗavīri padevās sabiedrotajiem Britu okupācijas zonā. Pēc kaŗa Zēdelgemas nometnē bija ieslodzīti aptuveni 11 000 kaŗavīru no Latvijas. Spītējot nelikumīgi iesauktu kaŗavīru lomai kaŗa laikā un kaŗagūstekņu statusam pēc kaŗa, šie kaŗravīri spēja nebrīvē pieminēt brīvību un savas valsts neatkarību.
