Atgriezties savā zemē, pie savām saknēm
22.02.2022
Reģionālo koordinatoru kontakti
Daina Šulca, Rīga tel. +371 26614179; e-pasts: riga@paps.lv
Agnese Berģe, Kurzeme tel. +371 20478252; e-pasts:kurzeme@paps.lv
Anete Spalviņa, Zemgale tel. +371 22338666; e-pasts:zemgale@paps.lv
Eva Meijere, Vidzeme tel. +371 29374285; e-pasts: vidzeme@paps.lv
Astrīda Leščinska, Latgale +371 65423801; e-pasts: latgale@paps.lv
2018. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ( VARAM) izveidoja piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu, nodrošinot vienu reģionālo koordinatoru katrā plānošanas reģionā Rīgā, Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē. Koordinatori palīdz aizbraukušajiem atgriezties mājās, bet pašvaldībām atgūt savus iedzīvotājus.
Ikvienam, kurš interesējas par iespējām atgriezties mājās, ir iespēja bez maksas saņemt reģionālā koordinatora konsultāciju par sev aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos Latvijā konkrētā reģionā. Koordinators ir atbalsta persona, kas palīdz ārvalstīs esošajiem tautiešiem attālināti izvērtēt priekšrocības pārdomātam lēmumam, kā arī sagatavoties, lai veiksmīgi atgrieztos Latvijā.
Projekta īstenošanai 2021. gadā piešķirts valsts budžeta finansējums ir 643 529 eiro:
*30% Atbalsts saimnieciskajai darbībai
*30% Reģionālo koordinatoru darbības nodrošināšana
*30% Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumu pašvaldībās nodrošināšana
*10% Administrēšanas izmaksas
Vērtējot to, cik cilvēku ir atgriezušies Latvijā, jāzina, ka ne visi, kuri par to interesējas, atgriežas, un ir arī ģimenes vai atsevišķi cilvēki, kuri nesazinās ar remigrācijas koordinatoriem. Tādēļ kopējie skaitļi par tiem, kuri interesējušies un kuri tiešām ir atgriezušies, var nesakrist, ja saskaita kopējo interesentu un remigrējušo cilvēku daudzumu Latvijā.
Pagājušais gads aizritēja pandēmijas zīmē, un tā ir sarežģījusi arī atgriešanos Latvijā. Agnese Berģe, Kurzemes remigrācijas koordinatore: Šobrīd situācija covid-19 pandēmijas ietekmē ir sarežģīta visā pasaulē, un ietekmē arī atgriešanās procesu. Teju viss ir mainījies ne tikai sadzīviskā ziņā, bet tādos svarīgos jautājumos, kā klātienes dokumentu kārtošana, nodarbinātība un vēl citos jautājumos. Kurzemē pagājušajā gadā atgriezās 143 cilvēki, un visvairāk atgriezušies Liepājā, Ventspilī, Saldū, Talsos un Kuldīgā.
Pagājušajā gadā Rīgas reģionā no ārvalstīm, ieskaitot bērnus, atgriezās 318 cilvēki, kaut gan interesējušies par iespēju atgriezties bija 513 cilvēki. Koordinatore Daina Šulca stāsta, ka piedāvājumi jeb informācija tika sagatavota 541 cilvēkam.
Vidzemē 2021. gadā atgriezās 74 cilvēki, bet reģiona koordinatore Eva Meijere teic, ka remigrantu skaits noteikti ir lielāks: Bieži vien cilvēki sadarbojas ar koordinatoru, viņiem tiek sagatavoti piedāvājumi (informācija), taču atgriežoties cilvēks par sevi ziņu vairs nedod.
Anete Spalviņa, Zemgales koordinatore saka, ka 2021. gadā sagatavoti 407 individuālie piedāvājumi, un atgriezušies 118 cilvēki.
Savukārt Latgalē pagājušajā gadā atgriezies 281 cilvēks jeb 90 ģimenes. Koodinatore Astrīda Lesčinska skaidro, ka reģionā tiek piedāvātas aizvien jaunas darba vietas, iespējas attīstīties, saņemt atbalstu no valsts, pašvaldības un Eiropas fondu līdzekļiem.
Kādēļ cilvēki atgriežas Latvijā?
Agnese Berģe: Darbā ar remigrantiem esmu secinājusi, ka visbiežāk cilvēki atgriežas patriotisma vadīti un mīlestībā pret savu dzimto zemi - Latviju. Ģimenes vēlas, lai viņu bērni uzaug latviskā un pēc iespējas ekoloģiski tīrākā vidē.
Eva Meijere papildina kolēģes sacīto, sakot, ka ir tendence lūkoties lauku īpašumu virzienā, iemesls svaigāks gaiss, labāka vide bērniem. Vairumā gadījumu atgriešanās iemesls ir bērni vēlas, lai viņi aug Latvijā, lai mācās Latvijā.
Arī Daina Šulca piekrīt: Atgriežas, jo ir vēlēšanas, lai bērni uzaug Latvijā. Tieši ilgas pēc Latvijas, ģimenes un draugiem, kā arī pilsoņa statuss sabiedrībā mudina atgriezties. Latvijā jau pats par sevi tu esi savējais, citās valstīs migranta vai iebraucēja statuss var radīt atšķirtību no vietējiem. Mūsu cilvēki savās mītnes zemēs galvenokārt kontaktējas latviešu grupās kopā atpūšas, palīdz viens otram, sniedz padomus, kā iedzīvoties; braucot uz Latviju, izpalīdz viens otram, nogādājot paciņas tuviniekiem, atved žāvētas vistiņas, biezpiena sieriņus vai šprotes. Tā ir realitāte. Mūsu cilvēki, lai arī ilgstoši, gadus 5-7-10 dzīvodami ārzemēs, nav aizmirsuši Latvijas rupjmaizes un pīrāgu garšu.
Anete Spalviņa teic ģimenes stāsta par to kā esot prombūtnē visvairāk pietrūkst gadalaiku, tradīcijas un radinieki un kultūras pasākumi. Visvairāk personu atgriezušās no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, Norvēģijas, Dānijas. Ģimenes atgriezušās Jelgavā, Aizkraukles, Dobeles, Bauskas, Jēkabpils un Jelgavas novada pašvaldībās.
Līdzīgi novērojumi ir arī Astrīdai Leščinskai gimenēm ir svarīgi, lai viņu bērni augtu drošā, zaļā un latviskā vidē lai atvases zinātu savas saknes, kultūru un piederību .
Lēmums par atgriešanos katram ir individuāls, tomēr visbiežāk kā atgriešanās iemesli tiek norādīti: skumjas pēc radiem un draugiem Latvijā; patriotisms pret savu valsti; bērniem jāuzsāk bērnudārza vai skolas gaitas izglītības iestādē; ģimenes izveide; biznesa idejas īstenošana vai citi personīgi iemesli. Par Latgali jāpiebilst, ka nereti Latvijas sabiedrībā jūtami aizspriedumi pre šo reģionu, bet Astrīda Leščinska saka, ka Latgales plānošanas reģiona sasniegtie rezultāti remigrācijas jomā apliecina, ka Latgale ir lieliska vieta, kur dzīvot, realizēt idejas un piepildīt sapņus! Neskatoties uz pēdējā laika izaicinājumiem, Latgale attīstās aizvien vairāk. Latgalieši var lepoties ar to, ka šeit paliek un aizvien vairāk atgriežas idejām bagāti tautieši, kuri attīsta savu uzņēmējdarbību. Reģionā tiek piedāvātas aizvien jaunas darba vietas, iespējas attīstīties, saņemt atbalstu no valsts, pašvaldības un Eiropas fondu līdzekļiem.
Par ko visvairāk interesējas?
Jautājumu loks, par kuriem intreresējas gandrīz katrs, kurš vēlas atgriezties, visiem ir vienāds. Daina Šulca stāsta: Ģimenes interesējas par bērnudārziem, skolām un latviešu valodu. Rīgā bērnudārzos vietas ir, un ir palielināts arī pašvaldības līdzfinansējums privātajos bērnudārzos. 2022. gadā Rīgas pašvaldība par katru bērnu no pusotra līdz četriem gadiem maksās līdzfinansējumu 307.85 eiro mēnesī. Bērniem obligātajā izglītības vecumā līdzfinansējums būs 229.27 eiro. Tuvākajā laikā tiks palielināts līdz 181.09 eiro mēnesī arī pašvaldības līdzfinansējums sertificētam bērna uzraudzības pakalpojuma sniedzējam jeb auklēm vai mājdārziņiem. Rīgas skolās katram remigrantu bērnam pienākas divas papildus stundas latviešu valodā par velti. Tiek rīkotas latviešu valodas vasaras nometnes. Rīgā uzbūvēti divi jauni bērnudārzi Slāvu un Rūpniecības ielās. Otrs jautājums ir nodarbinātība un uzņēmējdarbības uzsākšana. Pēdējā mēneša laikā man devuši ziņu divi remigranti, ka pelna tik pat, cik Vācijā, un otra remigrante ka nekad nav pelnījusi tik daudz, cik Latvijā. Latvijā darbs ir.
Agnese Berģe papildina, ka pirms atgriešanās svarīgi ir sakārtot juridiskus, sociālus, dzīvesvietas, darba un citus būtiskus jautājumus: Dažādas situācijas ievieš savas korekcijas, un nereti remigrantu atgriešanās ir spontāna vai nav bijusi iespēja sazināties ar remigrācijas koordinatori. Cilvēkiem pirms atgriešanās Latvijā svarīgi var būt ļoti dažādi jautājumi, tomēr visbiežāk tie ir saistīti ar sadzīviskām situācijām, piemēram, skolu un pirmsskolas izglītības pieejamība, latviešu valodas apguves iespējas, dažādi ar dzīvesvietu saistīti jautājumi (deklarēšanās, pašvaldību dzīvojamās platības apzināšana, kreditēšanas iespējas), darba iespējas,uzņēmējdarbība un vēl citi.
Savukārt Astrīda Leščinska , vaicāta, ko vēlas tautieši un kādēļ nereti šaubās, atbild: Īpaši aktuāli ir jautājumi par darba un izglītības iespējām, uzņēmējdarbības atbalsta rīkiem no valsts. Ģimenes vēlas iegādāties dzīvokli vai uzbūvēt savu mājokli, interesējas par komercbanku aizdevuma iespējām un valsts garantijām. Es sniedzu informāciju ikvienam interesentam, arī iekšējiem remigrantiem, tiem, kas atgriežas no citiem Latvijas reģioniem piemēram, liela interese ir atgriezties no Rīgas. Tomēr mana prioritāte ir tie, kas atrodas diasporā un sazinās pirms atgriešanās, bet es nešķiroju, vai cilvēks iekāpa lidmašīnā vakar vai jau Latvijā atrodas gadu. Bieži vien problēmjautājumi un dažādi izaicinājumi rodas pēc atgriešanās, tāpēc vienmēr uzsveru, ka atgriešanās ir rūpīgi jāplāno, lai pēc tam nerastos pārpratumi dažādās valsts iestādēs, kārtojot formalitātes. Bažas parasti ir vecākiem par to, kā bērni iejutīsies izglītības iestādē un jaunajā vidē, grūtāk iet pusaudžiem, kuriem ārvalstīs paliek draugi un viņi nav pieraduši pie Latvijas izglītības sistēmas novērtēšanu, mājas darbiem, utt.
Dzīve Latvijā
Ir gadījumi, kad pēc kāda laika cilvēki atkal aizbrauc no Latvijas, taču lielāko tiesu cilvēki ir apmierināti. Aptuveni trešdaļa izvēlējušies dzīvot ārpus pilsētām vai nu tādēļ, ka laukos ir vecāku īpašums vai paši tādu iegādājušies. Protams, nereti iedzīvoties nav viegli. Astrīda Leščinksa remigrantu domas un sajūtas raksturo īsi: Atsauksmes ir ļoti dažādas, tas ir atkarīgs no tā, cik rūpīgi cilvēks bija saplānojis savu atgriešanos, kā noritēja integrēšanās darba vidē un sabiedrībā. Kāds ir ļoti priecīgs par savu zemes pleķīti, dabu, tuviniekiem, kas tagad ir rokas stiepienā, hobijiem, savukārt kādu sarūgtina latviešu kūtrums, pārāk mierīga dzīve un birokrātija, īstenojot savu sapni.
Protams, daļa tautiešu ilgu laiku runā par atgriešanos, bet to neizdara, citi savukārt lēmumu pieņem, ātri, reizēm pat spontāni. Jebkurā gadījumā atgriezties ir iespējams, padomus var saņemt, tikai jāzina, ko katrs vēlas un jāsaprot, vai tas vispār ir iespējams. Tādēļ lieti noderēs konsultācija ar remigrācijas koordinatoriem.
