Aizvadīts kārtējais PLEIF - Ekonomikas un inovāciju forums
24.11.2020
19. novembrī PBLA aizvadīja ikgadējo Pasaules latviešu ekonomikas un innovāciju forumu (PLEIF), kas šogad notika Rīgā. Kā arī citugad, to atbalstīja Ārlietu ministrija un PBLA sadarbības partneŗi Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā, uzņēmumi Gateway & Partners un Darzins Legal, kustība The Red Jackets un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Forums, kuŗam bija pieslēgušies nepilni divi tūkstoši klausītāju un skatītāju no 25 valstīm pasaulē, notika tiešsaistes formātā. Visa foruma gaitu dinamiski un ļoti sekmīgi vadīja PBLA vicepriekšsēdis Mārtiņš Andersons.
PLEIF atklāja PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte, uzsverot tā saikni ar iepriekšējo, 2019. gada novembrī Valmierā aizvadīto forumu, kur tika diskutēts par Latvijas tēlu; par konkurētspējīgas izglītības nepieciešamību un tās tiešo sasaisti ar nākotnes profesijām; par to, kā piesaistīt talantīgus, pasaules pieredzes bagātus cilvēkus Latvijai un neaizmirst pašiem savējos; un - visbeidzot - par praktiskajām uzņēmējdarbības iemaņām un to, kas būtu jādara un jāzina, pirms doties iekaŗot dažādus pasaules tirgus.
Šogad foruma dalībnieki tika iepazīstināti ar Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstiem vairākās īsfilmās, Kristīne Saulīte iezīmēja šī foruma galvenās diskusiju tēmas: par globālās pandēmijas ietekmi uz Latvijas ekonomiku un par izaicinājumiem, ar ko mūsu valstij nākas saskarties šai kontekstā; par Latvijas tēla attīstību aizvadītā gada laikā kopš iepriekšējā foruma; par Trīs jūru iniciātīvu un tās nozīmi Latvijas, Baltijas reģiona, Eiropas un visas pasaules perspektīvā; kā arī par Eiropas zaļās enerģijas kursu, par ko šobrīd spējusi vienoties Eiropas Savienība, un šī zaļās enerģijas kursa potenciālo ietekmi uz mūsu valsts tālāko saimniecisko attīstību.
Foruma dalībniekus video uzrunā sveica Valsts prezidents Egils Levits, uzsverot Latvijas ekonomikas atveseļošanas nepieciešamību pēc pandēmijas izraisītās krizes, piebilstot, ka no Eiropas fondiem Latvijai šādiem saimniecības atveseļošanas mērķiem drīzā nākotnē taps piešķirti vairāk nekā divi miljardi eiro. Šo finanču sekmīgai apguvei ļoti noderīga būtu arī ārzemēs dzīvojošo latviešu uzņēmēju un profesionāļu ekspertīze. Valsts prezidents arī piebilda, ka vienota Latvijas valsts tēla ieviesēja būs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un ka valsts tēla veidošanas procesam jābūt iekļaujošam.
Foruma atklāšanā klātienē piedalījās arī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa uzrunā atzīmēja, ka pandēmijas dēļ mainītais foruma formāts ir ļāvis pulcēt rekordlielu tā dalībnieku skaitu. "Jaunā reālitāte ir likusi un ļāvusi mums daudz plašāk novērtēt, iemācīties un pielietot interneta sniegtās iespējas. Mēs neesam šķirti, mēs esam vēl vairāk savienoti un savstarpēji saistīti," teica Z. Kalniņa-Lukaševica, akcentējot, ka Latvija un tās cilvēki spēj sasniegt vairāk, par spīti šķēršļiem. "Mēs protam šķēršļus pārvērst tramplīnos," viņa sacīja un atzīmēja, ka Latvijas preču eksports šī gada septembrī ir sasniedzis vēsturiski augstākos rādītājus: 2020. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums bija par 7,7% lielāks nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 13%. "Latvijas kopējie sasniegumi noteikti paver jaunas iespējas arī individuālā līmenī mūsu ražotājiem un eksportētājiem," uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica.
Runātāja gan arī atzina, ka šogad trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts Latvijā ir samazinājies par 3,1%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Tas nozīmē, ka Latvijas valstij jāspēj gudri atbalstīt nozares un cilvēkus, kas pandēmijas dēļ ir zaudējuši darba iespējas un ienākumus. Eksporta pieaugumam ir un būs izšķirīga nozīme," sacīja Z. Kalniņa-Lukaševica.
Aģentūras Nord DDB Riga direktors Andris Rubīns, kam ir 23 gadu pieredze mārketingā un reklāmas nozarē, savā prezentācijā par vienota Latvijas tēla veidošanas konceptu uzsvēra, ka šai jomā ir ļoti dažādi viedokļi, bet Latvijai ir vajadzīga vienota pieeja zīmola veidošanā. Latvija šai vienota valsts zīmola veidošanas jomā starp Eiropas valstīm nav pašā sliktākajā pozīcijā, bet tomēr ievērojami atpaliek no kaimiņos esošās Igaunijas un Somijas. (Lasiet arī politoloģes Vitas Matīsas viedokli 3. lpp. - Red.)
Radošums būs šis atslēgvārds, savas prezentācijas noslēgumā teica Andris Rubīns. Viņš arī iebilda Vitas Matīsas presē paustajai kritikai, paskaidrojot, ka publiskās diplomātijas un kultūras pārstāvji piedalījās valsts tēla stratēģijas veidošanas procesā, bet svarīgi ir redzēt kopainu, kuŗā arī eksporta nozarei ir ārkārtīgi svarīga loma.
Foruma nākamo diskusiju ciklu par Latvijas saimniecisko atlabšanu vadīja Latvijas Tirdzniecības kameras ASV (Lat Cham) viceprezidents, komerctiesību advokāts Ivars Slokenbergs. Ievadot šo tēmu, viņš uzsvēra, ka latvieši vislabāk strādā tieši krizē, to pierāda arī mūsu nesenā vēsture - mobilizēšanās pirms iestāšanās ES un NATO, kam sekoja atslābums tā saucamajos treknajos gados.
Diskusijā iesaistījās uzņēmējs un ekonomists Jānis Ošlejs. Viņa dibinātais un vadītais uzņēmums Primekss Group ražo neparastu un pieprasītu betonu, kuŗa ražošanā tiek taupīti CO2 izmeši un kas ir ūdensdrošs un piemērots robotizētām un automatizētām telpām un noliktavām. Jānis Ošlejs diskusijas dalībniekiem pastāstīja, ka viņš šogad ticis uzaicināts darboties Latvijas valdības izveidotajā krizes plānošanas grupā. Pēc Ošleja domām, krize ir sarežģīts, bet gana labs laiks, lai augtu. Krizē, kad mums ir apdraudējuma izjūta., mēs it kā sākam skriet pa apli vai arī nedarām neko. Taču Ošlejs uzsvēra, ka krizē pasaule mainās. Eksportam šai laikā ir daudz vairāk iespēju, un arī informācijas technoloģiju nozarei šis ir ļoti augstas aktīvitātes gads. To rāda arī latviešu uzņēmuma Printful fantastiskā izaugsme. Pēc Ošleja domām, jākoncentrējas uz loģistiku, jo šobrīd ļoti aug pārdošanas apjomi internetā, un nepieciešams uzlabot tirgus vidi digitālajā jomā.
Jānis Ošlejs atzinīgi novērtēja valdības rīcību, krizes financējumu, ieguldījumus un ilgtermiņa aizdevumus piešķirot ar valsts attīstības finanču institūcijas Altum starpniecību, nepieciešams arī sakārtot infrastruktūru ceļus un industriālos parkus.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Kaspars Rožkalns uzsvēra, ka īpaši svarīgi šobrīd ir attīstīt eksporta nozari un digitālizāciju. Ir veikts nozīmīgs darbs, lai pārkvalificētu darbiniekus, kas pandēmijas krizes laikā zaudējuši darbu, tomēr neesot bijis pārāk daudz uzņēmumu, kas šos pārkvalificētos darbiniekus būtu vēlējušies nodarbināt.
Latviešu diasporas šābrīža galvenā loma ārzemēs, pēc Kaspara Rožkalna domām, būtu atbalsts Latvijas uzņēmumu ieiešanai jaunos tirgos, kur diaspora varētu kalpot kā katalizātors.
Kosmētikas uzņēmuma Madara dibinātāja un vadītāja Lotte Tīsenkopfa-Iltnere pastāstīja, ka uzņēmums šogad ir piedzīvojis izaugsmi par 48 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Šādu izaugsmi veicinājis tas, ka Madaras klienti vēlās ētisku produktu, un uzņēmums šogad piedāvājis 14 jaunus produktus, veicot zīmola attīstību tiešsaistē.
Uzņēmuma SAF Tehnika valdes priekšsēdis Normunds Bergs pastāstīja, ka viņa vadītais uzņēmums darbojas telekomunikāciju nozarē, kas ražo radio ar datu pārraidi, elektroniskas iekārtas. Krizes situācijā pieprasījums nav mazinājies, bijušas gan problēmas ar piegādēm, kas ietekmējušas. Piemēram, attālinātās lietošanas termometri neesot pirkti, savukārt ļoti pieprasīti bijuši radioviļņu sensori, lai uzraudzītu lielas cilvēku grupas, piemēram, slimnīcās, kā arī pārnēsājamais ogļskābās gāzes (CO₂) mērītājs ventilācijas kvalitātes noteikšanai. Noslēgumā Normunds Bergs uzsvēra, ka šīs krizes pārvarēšanai nav universālu risinājumu, tikai smags ikdienas darbs, un tas, lai vārdi un darbi sakristu.
Uzņēmuma Change Ventures un bezpeļņas fonda TechHub Riga līdzdibinātājs un valdes priekšsēdis Andris K. Bērziņš diskusijas dalībniekiem uzsvēra informācijas technoloģiju jaunuzņēmumu lomu krizes pārvarēšanā un tālākā attīstībā. Viņš pastāstīja, ka nesen viens no Igaunijas jaunuzņēmumiem ticis pārdots par pusotru miljardu eiro. Pēc Andra Bērziņa domām, tieši intelektuālais īpašums ļauj Latviju dēvēt par nākamo Izraēlu, jo, izņemot militāro jomu, mūsu saimnieciskajā izaugsmē ir daudz līdzības, tikai - latviešiem nevajadzētu skaust, ja kādam veicas, bet vairāk stāstīt par jau esošajiem veiksmes stāstiem.
Latvijas tirdzniecības palātas Amerikā prezidents Mikus Kīns no Čikāgas pastāstīja, ka šī palāta dibināta ASV 2017. gada oktobrī īsi pirms togad Čikāgā notikušā ekonomikas foruma Spotlight Latvia. Nākamais forums plānots Losandželosā 2021. gada septembrī, un palāta sadarbībā ar LIAA sekmēs otras LIAA pārstāvniecības atvēršanu ASV - Bostonā nākamgad. Palātai ir savi reģionālie direktori vairākās ASV pavalstīs. ASV šobrīd saskaņā ar jaunākajiem datiem ir 86 tūkstoši latviešu izcelsmes iedzīvotāju, un latvieši ir otra ekonomiski aktīvākā nacionālā grupa ASV (otrā vietā aiz ebrējiem). Kā uzsvēra Mikus Kīns, latviešu diaspora ASV varētu palīdzēt tiem Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas eksportēt uz ASV, tomēr Latvijas tirdzniecības palātas Amerikā nevēlētos kļūt par biznesa inkubatoru vai ekseleratoru. (Tirdzniecības palātas kontaktadreses atrodamas mājaslapā www.latvianchamber.com.
Viena no foruma centrālajām diskusijām bija informatīva saruna par Trīs jūru iniciātīvu (TJI) un tās nozīmi Latvijai un Baltijas reģionam. Tajā piedalījās Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs, Atlantijas Padomes (The Atlantic Council) dibinātājs un valdes priekšsēdis vēstnieks Ričards Morningstars (Richard Morningstar), valsts attīstības finanču institūcijas Altum vadītājs Reinis Bērziņš un Apvienotās Amerikas baltiešu komitejas (JBANC) izpilddirektors Karls Altau (Karl Altau). Diskusiju vadīja Mārtiņš Andersons, kuŗš ir arī Amerikas latviešu apvienības (ALA) vicepriekšsēdis, un ALA seko līdzi šīs iniciātīvas attīstībai no Vašingtonas. Diskusija bija svarīga šī foruma sastāvdaļa, Covid-19 izplatība ir aktuālizējusi nepieciešamību stiprināt reģiona valstu sadarbību un attīstīt infrastruktūru, īstenojot projektus enerģētikas, transporta un digitālās komunikācijas sektoros.
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs uzsvēra, ka Trīs jūru iniciatīva ir svarīga arī Latvijai, jo nākotnē var attīstīties lieli projekti, kas skars arī mūsu valsti, kā vienu no pirmajiem minot Rail Baltica. Reinis Bērziņš, kuŗš piedalījās diskusijā klātienē, pārstāvot Latvijas valsts izveidoto investīciju fondu Altum, teica, ka Latvijas valsts jau ir ieguldījusi 20 miljonus eiro Trīs jūru iniciātīvas fondā, nosaucot vairākus konkrētus projektus digitalizācijā, enerģētikā un loģistikā, kuŗos Latvija jau ir iesaistījusies, bet kuŗi vēl nav zināmi plašākai sabiedrībai.
Arī abi diskusijas dalībnieki no Vašingtonas - vēstnieks Ričards Morningstars un Karls Altau - ar gandarījumu ziņoja, ka ASV tautas pārstāvju palātā tieši Latvijas Valsts svētkos, 18. novembrī, ar abu ASV polītisko partiju vienotu balsojumu atbalstījusi Rezolūciju Nr. 672, kas specifiski iestājas par ASV iesaisti Centrālās un Austrumeiropas valstu drošības, infrastruktūras un enerģētiskās neatkarības stiprināšanā. Rezolūcijā uzsvērts, ka ASV kongress atbalsta iniciatīvu ieguldīt vienu miljardu dolaru fondā, kas palīdzētu financēt projektus valstīs starp Baltijas, Adrijas un Melno jūru.
Šī foruma beidzamo diskusiju ciklu par Eiropas plānoto pāreju uz zaļo enerģiju vadīja Klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors BlueOrange bankā Pauls Miklaševičs, kas uz Latviju pārcēlies no Kanadas, un šai diskusijā iesaistījās Eriks G. Birkerts, uzņēmuma Clean Energy Trust izpilddirektors no Čikāgas, Marija Ručevska, uzņēmuma Helve līdzdibinātāja un uzņēmuma TechChill valdes locekle, Aivars Starikovs, uzņēmuma Hydrogen Europe valdes loceklis, Lelde Timma, vides zinātņu doktore, Latvijas Universitātes pētniece un neatkarīga eksperte, un Kārlis Vasarājs, izpilddirektors un viceprezidents uzņēmumā Valent Corp, kā arī un Latvijas Goda konsuls Dienvidontario.
Pauls Miklaševičs īsumā raksturoja situāciju, ka Eiropas Savienība šobrīd spējusi vienoties par apjomīgu plānu pārejai uz zaļo enerģiju visā Eiropā, paredzot tam tērēt vairāk nekā septiņus triljonus ASV dolaru līdz 2030. gadam (salīdzinājumam Latvijas IKP ir 35 miljardi eiro).
Kārlis Vasarājs uzsvēra, ka pagrieziens uz zaļo ideju varētu kļūt par sava veida 21. gadsimta Maršala plānu visai Eiropai, tomēr Latvijai nepieciešamas nopietnas investīcijas, lai tā kļūtu par patiešām zaļās enerģijas valsti. Kārlis Vasarājs arī minēja, ka šobrīd Latvija ik gadus tērē sešus miljardus eiro, samaksājot par energoresursiem Krievijai un ka ir svarīgi, lai šī iecerētā Eiropas fondu nauda zaļajai enerģijai būtu vērsta uz Latvijas attīstību, jo īpaši Latgalē, nevis kā Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) līdzekļi, kas arī beigu beigās nonākuši Krievijā. Kārlis Vasarājs piebilda, ka Latvijā ir uzņēmīgi un sekmīgi cilvēki, attīstītas technoloģijas, bet lai sabiedrība Latvijā vairāk uzticētos valdībai, pilnībā jānodrošina korupcijas un zagšanas novēršana.
Lelde Timma pastāstīja, ka studējusi Dānijā, kur ir spēcīga sadarbība zaļās enerģijas jomā starp zinātniekiem, ražotājiem un valdību. Latvijā akadēmiskajām aprindām un pētniekiem daudz vairāk būtu jārunā publiski, populārizējot visiem saprotamā valodā zaļās enerģijas ideju un izglītojot sabiedrību.
Marija Ručevska uzsvēra, ka bieži par Latviju tiek runāts kā par zaļu valsti, bet tikai tādā aspektā, ka mums ir daudz mežu, bet zaļās enerģijas jomā mēs patiesībā cenšamies ielēkt aizejoša vilcienā, lai gan Latvijā šai jomā ir brīnišķīgi pētnieki, kas vieni no pirmajiem Eiropā ir runājuši par zaļās enerģijas nepieciešamību, bet šai jautājumā trūkst uzņēmēju gara, uzņēmēji šai idejai varētu sekot tikai, ja redzētu iespēju piesaistīt kapitālu.
Eriks G. Birkerts raksturoja situāciju zaļās enerģijas jautājumā ASV, kur tam vērojama zināma sabotāža federālajā līmenī, toties Volstrītā aizvien vairāk tiek ņemts vērā klimata aspekts, lai gan ASV trūkst valsts politikas šai jomā. Tomēr aizvien izteiktāks ir uzsvars uz t.s. zaļo darba vietu radīšanu. Mārtiņš Andersons diskusijas dalībniekiem uzdeva jautājumu par atomenerģijas izmantošanu, uz ko Aivars Starikovs atbildēja, ka negribētu atstāt kodolatkritumus saviem bērniem un nākamajām paaudzēm, savukārt pētniece Lelde Timma piebilda, ka atomenerģija noteikti nav atjaunojamā enerģija.
Foruma noslēgumā PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte uzsvēra, ka aizvadītajās diskusijās ik pa laikam tika uzsvērti četri atslēgas vārdi gatavība maiņām un izaicinājumiem, komunikācija un sadarbība (the four cs change, challenge, communication and cooperation), kuŗu būtība apvienoja šai forumā izvirzītos galvenos uzdevumus.
Viņa arī aicināja turpināt forumā iesāktās sarunas un diskusijas, meklēt jaunus risinājumus, un gatavoties forumam nākamgad, kas cerams, kaut daļēji varētu notikt klātienē nākamā gada vidū Latvijā. Aizvadītā foruma videoieraksts būs pieejams visiem interesentiem foruma mājaslapā pleif.lv.
Jānis Andersons,
Raits Eglītis,
Ligita Kovtuna
