EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Dai vrojumi Daugavpil
125353
Iela Daugavpils cietoksn

Juris Lorencs    06.06.2022

 

 

Maija nogal man bija iespja apmeklt Daugavpili. Iemesls, kpc atsaucos draugu uzaicinjumam pievienoties viu izbraucienam, bija jauns izstu nams Daugavpils cietoksn, Marka Rotko mkslas centr. Pc vairku gadu ilgas renovcijas bijus cara armijas pulvea noliktava prtapusi par Martinsona mju. Daugavpil dzimuais Pteris Martinsons (19312013) iegjis mkslas vstur k pasaul pazstamkais Latvijas keramiis. Vi bija viens no pirmajiem mksliniekiem, ku pardja, ka keramika nav tikai tradicionls Latgales krzes, bodas un tautiskie sveturi. 2013. gad, neilgi pirms savas aizieanas Mb, Martinsons lielu dau savu darbu uzdvinja Marka Rotko mkslas centram. is ziedojums tagad kuvis par pamatu vriengai izstdei Martinsona mj. Taj aplkojamas gan abstraktas monumentlas figras, gan trausli porcelna darbi. Ar no dadiem materiliem atveidotas dzvas btnes (vrnas, lauvas, sui) un telpiskas konstrukcijas.

 

Mksla ir gaumes lieta. Kas vienam patk, citu atstj vienaldzgu. Droi vien to pau var teikt ar par Martinsona keramiku. Tas, kas noteikti priec visus, - ka Daugavpils, patiesb visa Latvija kuvusi ar vl vienu atjaunotu un sakoptu vietu bagtka. Marka Rotko mkslas centrs jau labu laiku kuvis par Daugavpils viztkarti, kas savu iespaidu izstaro pla apkrtn. Ldzgi man, cilvki brauc uz Daugavpili, lai apmekltu Rotko centru, dai pat vairkas reizes gad. Neatkarbas gados tapuas koncertzles Rzekn, Liepj, Ventspil un Css. Tomr Rotko centrs ir pas, jo pagaidm tas ir viengais no jauna izveidotais vizuls mkslas centrs Latvij. Unikls ir gan pats Marks Rotko ar savu mkslu, gan cietoksnis, kas neskarts saglabjies kop t celtniecbas laikiem 19. gadsimta skum. ASV medijos, rakstot par Rotko, parasti teikts- immigrant from Latvia. Ttad ieceotjs no Latvijas. Kaut gan 1913. gada vasar, kad tobrd desmit gadus vecais Daugavpils puika  Markuss Rotkovis uzkpa uz tvaikoa Liepjas ost un pc divu nedu ilga ceojuma ierads ujork, nekdas Latvijas vl nebija. Nebija Daugavpils, bija Dvinska vai Dinaburga. Nebija Liepjas, bija Libava. Ldz Latvijai vl bija jgaida pieci gadi. Ms varam tikai mint, kas btu noticis ar mazo Markusu, ja via imene btu palikusi Daugavpil. Varbt vi izskolotos par mkslinieku, bet diezin vai ktu par pasaul pazstamko Latvijas territorij dzimuo cilvku. oti iespjams, Rotko kop ar citiem Daugavpils ebrejiem 1941. gad tiktu noslepkavots Poguankas me pilstas pievrt.

 

Cietoksnis ir mantojums no cara imprijas. Ar tas, ka Marks Rotko piedzima tiei Dvinsk, tagadj Daugavpil, vismaz pa daai ir Krievijas nopelns. Jo Latgale un Daugavpils atrads t saucamaj nometinjuma josl, territorij, ku ebrejiem bija atauts apmesties uz pastvgu dzvi. Es iztlojos - pagju gadsimta skum, Pirm pasaules kaa priekvakar, Daugavpils droi vien bija sta miera osta. Vieta, kur atvainti cara armijas eneri labprt vljs pavadt vecumdienas. Dzelzcei jau bija sabvti - ja gribi, brauc pa taisno, bez prsans, uz Rgu, Pterburgu, Varavu vai Berlni. Tepat netlu Medumos atrads krorts, kur vasars uzturjs Pterburgas aristokratija. Ap 50 % pilstas iedzvotju runja jidi. Neticami, bet laik starp abiem pasaules kaiem Latvijai bija robea ar Poliju. Kilometrus desmit uz dienvidiem no Daugavpils skas t saucamais Vias koridors, Polijas okupts pierobeu reions tagadjs Lietuvas un Baltkrievijas territorijs. Vieta, kur daudzi iedzvotji odien run krieviski un pai sti nesaprot, kas vii ir-  poi, lietuviei vai varbt baltkrievi. Starp citu, 1939. gad Vi dzvoja tikai 1% lietuvieu. odien- ap 65 %. Uzskatms piemrs, k poltisks prmaias var maint etnisko sastvu.

 

Bet vai Daugavpils ir krieviska? Ir un reiz - nav. Saldzinot ar padomju laikiem, Daugavpil notikuas lielas izmaias. Iels redzami vien latviski uzraksti. Veikalos, kafejncs un tirg js apkalpos latvieu valod. Tomr pilst domin krievu valoda. Krievu te ir ap 50 % no visiem iedzvotjiem. Latviei- 20 %, poi- 13 %, baltkrievi- 7 %, bet 10 %- dadu tautbu (lietuviei, ukraii, igni, ebreji utt.) sajaukums. Dieml daudzi poi un jo pai baltkrievi ir prkrievojuies. Vii saglabjui savas tradicijas, nacionlo virtuvi un bazncu, bet valoda jau ir mainjusies. Es biju aizbraucis uz pilstas nomali, t saucamo miu rajonu, lai apskattu nesen uzcelto Dieva lsirdbas Romas katou bazncu. Bija Debessbraukanas diena, kas ogad iekrita 26. maij. Svt mise un sprediis skanja pou valod. Pie dievnama durvm piestiprint plksne skaidr latvieu valod zioja, ka dievkalpojumi aj baznc notiek latgaliski, poliski un krieviski. Tda ir Daugavpils relitte, ar ko jrins. Atklti sakot, oreiz es ar mazliet citdm acm paraudzjos uz o pilstu. Jo Ukrain jau vairk nek trs mneu notiek ka. Rg, Liepjs, Css, man dzimtaj Lubn- visur redzami Ukrainas karogi. Tie izlikti pie skolm, pavaldbu km, pat privtmju logos. Tikai ne Daugavpil! aj pilst es neredzju nevienu zilidzelteno karogu.

 

Bet atgriezsimies pie keramikas. Gandrz vienlaicgi ar Martinsona mju tika atklta Vencijas starptautisk mkslas biennle. Latviju taj prstv divas mkslinieces, Ingna Skuja no Latvijas un Melisa Breidena (Melissa Braden) no Kalifornijas, ar kopgo zmolu Skuja Braden. Viu multimediju ekspozcij, kas saucas Tirgot deni upes mal (Selling Water by the River), apkopoti ap 300 mkslinieu darbi, lielkoties porcelna keramika. Ldzgi k Martinsona izstdes gadjum, os ekspontus grti aprakstt vrdiem, tie jskata acm. Ja ne relitt, tad vismaz virtuli, internet. Bet, lk, ko raksta ujork iznko urnla ARTnews interneta portls artnews.com, kas Latvijas paviljonu ierindo labko desmitniek: Biennles lielais prsteigums ir Latvijas paviljons ar dvainas keramikas izstdi, ko mums piedv mkslinieu duets Skuja un Braden. Lai ar neviena no skulptrm nav iespaidgu izmru, kdus parasti redzam biennles paviljonos, ts visas prsteidz ar savu dvainbu (impress by virtue of their weirdness). 

 

Vl viens apliecinjums tam, ka Latvij joprojm dzimst un veidojas neparasti mkslas talanti.

Ieldju...

 

Atpaka