Aizsardzības dienesta stāsts
Sallija Benfelde    08.10.2024

 

 

Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likums Saeimā tika pieņemts 2023. gada 5. aprīlī un savulaik sabiedrībā radīja ne mazumu dis­kusiju. Daudziem atmiņā vēl bija dienests armijā okupācijas gados. Toreiz tas nereti izvērsās par baisu stāstu par sakropļošanu un pat nāvi, jo attiecības dienestā esošo starpā bija ārpus jebkāda reglamenta. Virsnieki izlikās nezinot un neredzot, kā jauniesauktie tika piekauti, spīdzināti un pat nogalināti. Daudzi neticēja, ka neatkarīgās Latvijas  Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) tādu attiecību nav. Tomēr laiks pamazām visu noliek savās vietās, un daudzi jaunieši labprāt stāsta par savu dienestu un pieredzi, ko guvuši valsts aizsardzībā. Ar Aizsardzības ministrijas portāla Sargs.lv laipnu atļauju piedāvājam kādu tā stāstu no pagājušā gada.

Dvīņi Hilmeni valsts aizsardzības dienestā

Dvīņi Makss un Alekss Hilmeni pagājušā gada 1. jūlijā brīvprātīgi uzsāka valsts aizsardzības dienestu Ādažu militārajā bāzē Sauszemes spēku mehanizētajā brigādē. Sargs.lv apmeklēja Ādažu bāzi dažas die­nas pēc militāro mācību “Namejs 2023” noslēguma, lai aprunātos ar brāļiem par motivāciju pieteikties un dienesta gaitām.

Makss un Alekss Hilmeni pie­dzima Lielbritānijas pilsētā Miltonkeinsā, viņu māte ir latvie­te, bet tēvs – brits. Kad dvīņiem palika četri gadi, ģimene pārcēlās uz dzī­vi Balvos. Par pirmajām atmiņām Latvijā puiši stāsta, ka sākotnēji bijis grūti pierast pie valodas, daudzus vārdus bija sarežģīti izrunāt. Ar laiku viņi valodu apguva un tagad pauž sajūsmu par Latviju.

Uz portāla Sargs.lv jautājumu, vai brāļi ir patrioti, abi vienlaikus atbild: “Tieši tā!”

Pēc Balvu Valsts ģimnāzijas absolvēšanas Maksam un Aleksam nebija skaidru plānu, ko darīt tālāk, tādēļ abi kopā izlēma pievienoties valsts aizsardzības dienestam. “Mēs nevarējām izvēlēties, kur studēt. Paņemt pauzi arī nebūtu tas labākais variants, tādēļ izlēmām gadu izmantot lietderīgi, uzlabojot savas fiziskās un garīgās spējas valsts aizsardzības dienestā,” stāsta Makss.

Abi brāļi ir vienisprātis, ka pirmās divas nedēļas bija grūtākās, taču pakāpeniski sāka veidoties iera­dums, un tagad jau ir priecīgi par aizvadīto adaptācijas un pamatapmācību laiku Ādažu militārajā bāzē.

“Man personīgi pamatapmācības process nelikās tik grūts. Varbūt tāpēc, ka pirms dienesta jau sevi biju pieradinājis pie agriem rītiem un lielākām fiziskām slodzēm. Redzēju, ka citiem dienesta biedriem bija grūtības ar fiziskajiem uzdevum­iem,” intervijā atklāj Makss.

Tikmēr Aleksim bija zināmas grūtības, pildot fiziskos uzdevumus, jo, kā viņš pats norāda, “mazliet par vēlu sāku gatavoties”.

“Tomēr pēc pirmajām trīs nedēļām sāku pierast un ļoti iepatikās režīms. Bija daudz ko darīt un mācīties. Mums ar biedriem bija grūtības, taču visi kopā tam tikām cauri un viss sanāca,” atminas Alekss.

Dvīņu vectēvs no tēta puses die­nējis Lielbritānijas bruņotajos spēkos. Pirms Alekss un Makss pieteicās dienestam, viņu tēvs uzsvēra, cik šī pieredze puišiem sniegs lielu brālības sajūtu ar dienesta biedriem. “Es negaidīju, ka būs tik pozitīvi. Visi ir ļoti pre­timnākoši, un mēs vienmēr cenšamies izpalīdzēt viens otram, ja kādam ir grūtāk kādā uzdevumā,” atklāja Alekss.

Makss gan atzina, ka viņam ne vienmēr bija viegli ar vada bied­riem. Gan uzdevumu izpildes laikā, gan sadzīvē vienaudžiem dažbrīd izpaudās rakstura iezīmes, kas traucēja sadarboties.

“Tad, kad noliek savu raksturu malā un dara to, kas ir darāms, problēmas vairs nekas nesagādā. Tā kā tētis stāstīja, šeit veidojas tāda brālība, kuru nekur citur iegūt nav iespējams,” ar smaidu sejā stāsta Makss.

Jautājot par pamatapmācības laiku, Alekss bez mazākajām pārdomām atbildēja, ka grūtākās bija apmācība lauka apvidū. Jaunieši vairākas dienas uzturējās mežā, un esot bijis grūti pierast pie meža. “Īsti nevarēju izgulēties, visu laiku bija jābūt kaujas gatavībā, bet pēc pāris dienām pieradu un viss bija labi,” saka Alekss. Arī Makss piekrita brāļa teiktajam – dzīvošana mežā sagādāja lielākās grūtības. “Miega trūkums radīja lielu slodzi. Īpaši, kad nakts vidū bija jāstāv sardzē, un tevi pamodina ar sarkano gai­smu. Tu nevēlies to redzēt nakts vidū,” smējās Makss.

Taču pozitīvās emocijas dienestā atsver grūtības. Alekss portālam Sargs.lv atklāja, ka viņam visvairāk pamatapmācības laikā patika izmēģināt roku kaujas granātas mešanā. “Pirms mešanas es domāju, ka tik ļoti nebaidīšos to izmest. Kad pienāca brīdis, rokas svīda, bija uztraukums. Beigās viss sanāca un ļoti patika,” atminas Alekss. Savukārt Makss, kuru interesē mehānika, bija sajūsmā par šaušanas nodarbībām. “Man personīgi ļoti patika šaušana ar kolimatora tēmekli. Nekad dzīvē nebiju šāvis ar kaujas munīciju,” viņš neslēpa sajūsmu. Puišiem patikušas arī praktiskās nodarbības mežā, apgūstot maskēšanos, izlūkošanu, topogrāfiju. Uz jautājumu par to, kas brāļus sagaida tālāk, viņi atklāja, ka gatavojas iesaistīties rotu sastāvā. Alekss bija norīkots Štāba un sakaru rotā, kur apguva CVRT kaujas izlūkošanas bruņumašīnas vadīšanu. Savukārt Makss ir Kaujas nodrošinājuma rotā, kur veiks degvielas vedēja operatora pienākumus.  

“Ja vēlaties pievienoties valsts aizsardzības dienestam, es ieteiktu auto vadītāja tiesības iegūt pirms dienesta. Tas paver iespējas apgūt ievērojami vairāk profesiju,” aicināja Makss.

Abi bija pārliecināti, ka visus vienpadsmit mēnešus valsts aizsardzības dienestā izturēs bez problēmām, jo grūtākais jau aiz muguras.  

Runājot par nākotnes plāniem, Alekss atzina, ka “ideja par palikšanu Sauszemes spēku Mehanizētajā brigādē nemaz nav tik slikta, jo šī ir ļoti laba vieta”. Maksa plāns pēc valsts aizsardzības dienesta ir iestāties Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijā un kļūt par leitnantu.

Zināšanai

Likums nosaka pienākumu die­nēt valsts aizsardzības dienestā katram Latvijas pilsonim – vīrie­tim viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību pamata vai vidējās izglītības pakāpē, – viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecumam. Vienlaikus noteikts, ka VAD brīvprātīgi var pieteikties Latvijas pilsoņi – vīrieši un sievie­tes no 18 līdz 27 gadu vecumam. Trūkstošo iesaucamo atlase notiek pēc nejaušības principa. 

VAD dienests dalās trīs veidos:

11 mēneši Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā;

5 gadi Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības die­nu un ne vairāk kā 7 kolektīvās apmācības dienas katru gadu;

augstskolu un koledžu studentiem paredzētā rezerves virsnieka programma, kuras kopējais apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiks nav mazāks par 180 dienām.

Pašlaik atvērta brīvprātīgā pie­teikšanās uz 2025. gada jūlija iesaukumu.

VAD 2025. gada jūlija iesaukumā pilsoņiem ir iespēja veikt 11 mēnešu militāro dienestu kādā no 4 dienesta vietām:

Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē militārajā bāzē “Ādaži”;

Zemessardzes 2. Vidzemes brigādē;

Zemessardzes 3. Latgales brigādē;

Gaisa spēkos.

Pilsoņi ir aicināti pieteikties valsts aizsardzības dienestam, aizpildot pieteikuma anketu vienotajā rekrutēšanas platformā www.klustikaravirs.lv. Papildu informāciju var saņemt zvanot uz tālruni 1827 vai rakstot uz e-pastu vad@klustikaravirs.lv.

Pieteikšanās ir atvērta līdz 2024. gada 20. novembrim.