EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Tas brīdis ir klāt
126410

Kārlis Streips    27.09.2022

 

 

Sestdien, 1. oktobrī būs 14. Saeimas vēlēšanas. Deviņpadsmit saraksti ir pieteikti, vairāk nekā 1800 kandidāti cer uz vietu parlamentā. Un pirmām kārtām aicinu visiem vēlētājiem no domāšanas jāizslēdz jēdziens “nav neviena, par ko balsot.” Ir par ko balsot, un gribu cerēt, ka Brīvās Latvijas lasītāji ir čakli apzinājuši vēlēšanu iespējas. Varbūt jau laikus sakārtoja balsošanu pa pastu. Ja ne, tad jau zina, kur 1. oktobrī atradīsies vēlēšanu iecirknis un arī zina, kā turp nokļūt. Pirms četriem gadiem 13. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 31 793 Latvijas valstspiederīgie ārzemēs. Tie bija 23,69 procenti balsstiesīgo. Tas nav labs rādītājs. Valstī kopumā nobalsoja 844 925 pavalstnieki, jeb 54,55 procenti. Arīdzan ne īpaši pārliecinošs procents, ja domājam par tautas iesaisti savas valsts pārvaldīšanā.

 

Vērts arī padomāt jau laikus un rūpīgi, par ko balsot. 13. Saeimas vēlēšanās vislielāko balsu skaitu un procentu ārvalstu iecirkņos saņēma polītiskā partija KPV LV. 11 341 balsis jeb 35,67 procenti balsstiesīgo. Salīdzinot - valstī vislielākais skaits un procents bija par Saskaņu sociāldemokratisko partiju nodoto balsu – 19,8 procenti balsu. KPV LV veiksmi izskaidro fakts, ka partijas harizmātiskais līderis, kādreizējais aktieris Artuss Kaimiņš aktīvi un personīgi kontaktējās ar tā dēvētās jaunās trimdas vēlētājiem Lielbritanijā, Īrijā un citur. Dublinā KPV saņēma 45,86 procentus balsu. Taču, kā zina lasītāji, kuŗi aktīvi seko mūsu valsts polītikas peripetijām, KPV ir tā partija, kuŗa laikā pēc 13. Saeimas vēlēšanām sāka irt pa visām vīlēm, un tagad, četrus gadus vēlāk, no partijas vairs nav palicis pāri nekas. Polītiskās organizācijas pārstāvji ir vai nu nolēmuši no polītikas aiziet (Kaimiņa kungam paredzēts atgriezies teātrī), vai arī tie ir izklīduši pa dažādām citām partijām un cer savu mandātu atjaunot tādējādi.


Vēl piebildīšu, ka par ievēlētās likumdevēja struktūras stabilitāti vai tās trūkumu daiļrunīgi liecina fakts, ka 13. Saeimā ir bijis pat krietni lielāks skaits pie frakcijām nepiederošu deputātu, nekā tas bijis jebkuŗā sasaukumā pirms tam. Komentāra rakstīšanas dienā tādu bija 22. Vairāk nekā piektā daļa un lielāks skaits, nekā Saeimas lielākajā frakcijā (Saskaņa ar 18 deputātiem). Pati pirmā, kuŗa nolēma vai tika palūgta aiziet no frakcijas jau pirmajā 13. Saeimas darba dienā, bija allaž mutīgā deputāte Jūlija Stepaņenko. Frakcijām nepiederošo deputātu skaitu pamatīgi palielināja KPV likstas, lai gan pērn augustā izveidota jauna frakcija “Neatkarīgie”, jo atšķirībā no frakcijās neiederīgajiem deputātiem, frakcijai pienākas birojs un sekretāre un pārējā atribūtika. Frakcijā “Neatkarīgie” patlaban ir seši deputāti, tostarp Aldis Gobzems, kuŗš, kā vēstīju pagājušajā nedēļā, 15. septembra plenārsēdē atkal tika izslēgts no nākamajām sešām plenārsēdēm. Iemesls – Gobzems kādu no saviem kolēģiem debašu laikā nosauca nesmukā vārdā un tādējādi apliecināja, ka viņš vienkārši neprot uzvesties. Līdz 1. novembrim, kad amatā stāsies jaunievēlētā 14. Saeima, palikušas vien pārdesmit dienas. Tādā laika posmā diez vai parlamentam būs vēl piecas plenārsēdes.

 

Pēdējā bija 22. septembrī, un deputāti no jau minētās Saskaņas kārtējo reizi nodemonstrēja, ka tie pārstāv sazin ko, bet Latviju un latviešus. Balsojumā par Kremļa fašista nosodīšanu sakarā ar referendumiem, kādi jau ir sākušies okupētajās Ukrainas territorijās ar acīmredzamo mērķi tos iekļaut Krievijas federācijā, 69 deputāti balsoja par un visi klātesošie Saskaņas deputāti nebalsoja vispār. Pirmajā lasījumā par Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likumu nobalsoja 68 deputāti. Visi klātesošie Saskaņas deputāti balsoja pret. Vien kādreizējais Saskaņas deputāts – Vjačeslavs Dombrovskis (kuŗš pēc 13. Saeimas, kuŗā viņš no panckām laukā lamāja valdības koalīciju, bet tagad ir apmetis kažoku uz otru pusi un šogad kandidē citā sarakstā) acīmredzot domāja gan par kādreizējiem savējiem, gan arī jaunajiem savējiem un balsojumā par valsts valodas stiprināšanu... atturējās. Pirmā lasījuma balsojumā par valsts aizsardzības dienesta likumu visi klātesošie Saskaņas deputāti balsoja pret. Par atbilstošajiem grozījumiem Nacionālo bruņoto spēku likumā – tāpat. Ja pat pēc Kremļa fašista genocīda uzsākšanas mūsu valstī ir viena Saeimā ievēlēta partija, kuŗa joprojām nespēj atbalstīt valsts valodu un valsts drošību, tad tīri vai jābrīnās, kam tāda ir vajadzīga. Manā dzimtajā Čikāgā pirms četriem gadiem Saskaņa saņēma tikai piecas balsis. Paldies čikāgiešiem!

 

13. Saeimas vēlēšanās notika visai pamatīga izrēķināšanās ar partijām, kuŗas bija pie teikšanas pirms tam. Zaļo un zemnieku savienība, kuŗas pārstāvis Māris Kučinskis kļuva par premjērministru minētā sasaukuma vidū un amatā palika līdz tā beigām, no divdesmit viena mandāta 12. Saeimā tika tikai pie 11 vietām. Nacionālā apvienība zaudēja četrus no 17 mandātiem. Vistrakāk gāja Jaunajai Vienotībai, kuŗa tik tikko pārvēlās pāri piecu procentu barjērai un zaudēja pilnus 15 no iepriekšējā sasaukuma mandātiem. Vien astoņas vietas parlamentā Jaunajam Vienotībai palika.

 

Tomēr tieši no šīs vismazākās Saeimas frakcijas pēc gaŗām diskusijām un debatēm laikā pēc 13. Saeimas vēlēšanām iznira Latvijas jaunais premjerministrs Krišjānis Kariņš. Kādreizējais trimdas latvietis izveidoja koalīciju, kuŗa ar pāris rokādēm saistībā ar jau minēto partiju KPV LV ir noturējusies visa 13. Saeimas sasaukuma gaŗumā. Nevienam citam premjēram, nevienai citai koalīcijai nekas tāds nav izdevies visā Latvijas vēsturē. Pašas pirmās Saeimas laikā, kuŗu, kā atcerēsimies, ievēlēja uz trīs gadiem, nevis četriem, kā tas ir patlaban, valdība nomainījās četras reizes. Tāpat arī otrās Saeimas laikā. Atjaunotās republikas laikā 7. un 8. Saeimā valdība krita un cita veidota trīsreiz. Šoreiz tas nebija vajadzīgs. Kā Kariņa koalīcija stājās amatā 2019. gada 23. janvārī, tā turpat tā ir palikusi visu laiku. 

 

Valdībai šo četru gadu laikā vispirms bija jātiek galā ar faktu, ka starptautiskās finanšu instances draudēja iekļaut Latviju t.s. pelēkajā sarakstā sakarā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu un līdzīgiem grēkiem atsevišķās bankās. Ar to Kariņa valdība tika galā. Covid-19 pandēmijas sākumā notika ļoti nepatīkams pārpratums vakcīnu iegādes jautājumā, taču arī ar to valdība tika galā. Arī attiecībā uz palīdzību Ukrainai, kā arī uz ukraiņu bēgļu uzņemšanu mūsmājās. Acīmredzot sabiedrība to visu ir pamanījusi un novērtējusi, jo pēdējā aptaujā pirms 1. oktobŗa vēlēšanām ar jautājumu “par ko jūs balsotu, ja vēlēšanas būtu rīt,” Jaunā Vienotība bijusi ar vislabāko rezultātu. Nevēlos lasītājiem teikt priekšā, par ko balsot vai nebalsot, bet pateikšu gan - pacentīsimies tos nožēlojamos 23,69 līdzdalības procentus pabīdīt vismaz mazliet, ja ne krietni augšup!

 

 


 

Atpakaļ