EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Kā izvēlēties partiju, par ko balsot? Trešais pārskats
126033

Sallija Benfelde    23.08.2022

 

Nobeigums pārskatiem par partijām, kuŗu solījumi un nākotnes redzējums rosina jautājumus par Latvijas iekšējo un ārējo drošību un to, cik tādi solījumi ir balstīti reālajā dzīvē un iespējās.

 

Tautas varas spēks (TVS). Partija reģistrēta 2007. gadā, tās programma nav rīcības plāns, bet ir pārliecības „viss ir slikti!” koncentrāts. Ir jābūt „pareizām” ģimenēm , kur bērnus audzina gan sieviete, gan vīrietis, nauda nav jātērē aizsardzībai, vakcīnas ir sliktas. Kopējais kandidātu skaits ir 114, vecākajam kandidātam ir 73 gadi, Rīgas vēlēšanu apgabalā ir 39 deputāta kandidāti. Sarakstā ir daudz bezdarbnieku: kopējā sarakstā 26, Rīgas vēlēšanu apgabala sarakstā ir 10 bezdarbnieki. Pamatizglītība, tātad nav pat vidējās izglītības, kopējā sarakstā ir 19 cilvēkiem, bet augstākā izglītība no visiem 114 kandidātiem ir vien 36 deputāta kandidātiem. Rīgas vēlēšanu sarakstā ar pamatizglītību ir deviņi kandidāti, bet ar augstāko - 13 no 39 kandidātiem. Partijas valdes priekšsēdētājs un arī kandidāts ar pirmo numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā ir Valentīns Jeremejevs, kurš Latvijā ir viens no skaļākajiem un skandalozākajiem darboņiem pret vakcīnām un pret jebko citu. Pagājušajā gadā Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica publicēja plašāku izpētes materiālu par Jeremejevu un viņa darbību, te neliels ieskats tajā: „Viņš savas idejas izplata caur neskaitāmām Facebook lapām un biedrībām, radot sajūtu, ka darbojas organizāciju tīkls, bet patiesībā aiz tām pamatā ir viņš viens pats. Vienu no biedrībām – “Tautas varas fronte” – tiesa slēdza pēc Valsts drošības dienesta pieprasījuma šī gada sākumā. Pēc tam Jeremejevs nodibināja divas citas – “Neatkarīgo skolotāju arodbiedrību” un “Bērnu veselības aizsardzības kustību”. Pēdējās vārdā viņš vāca ziedojumus, lai palīdzētu citam provokatoram, ko policija aizturēja par verbālu uzbrukumu deputātam Jurim Pūcem. SEB banka, kur biedrībai bija konts, to slēdza bankas reputācijas riska dēļ. (..) No aprakstītājiem dezinformatoriem Jeremejevs ir vienīgais, kas par savu darbību nonācis policijas izolatorā. 2020.gada nogalē policija aizturēja viņu un bijušo Gaiļezera slimnīcas feldšeri Marinu Kornatovsku pēc viltus ziņu izplatīšanas par Covid-19. Lai samaksātu Jeremejevam noteikto 50 000 eiro drošības naudu, viņa biedrība “Tautas varas fronte” sāka vākt ziedojumus. Cik savāca, nav zināms, jo biedrība nav iesniegusi gada pārskatus. Ziemassvētkus brīvībā Jeremejevs nosvinēja, pateicoties dzīvesbiedrei, kas iemaksāja tiesas noteikto summu”.

 

Spilgtākie solījumi (TVS lozungi): “Darbnespējīgu ielikteņu-afēristu antitautiskais režīms ir novedis valsti uz krišanas bezdibenī robežas. Bezjēdzīgas valsts vadības rezultātā par reālitāti ir kļuvusi totāla korupcija, hiperinflācija, trakais cenu pieaugums pārtikas produktiem, nepamatotais un neadekvātais iedzīvotāju ienākumiem elektrības, gāzes un degvielas cenu kāpums. Tie, kas pieņem šādus lēmumus, par to visu nemaksā, par to maksājam mēs. Pēdējo četru gadu laikā valdības un Saeimas līmenī attiecībā uz iedzīvotājiem netika pieņemts neviens pozitīvs likums, neviens konstruktīvs lēmums, savukārt: 1. ekonomikas augšanas vietā - karantīna; 2. jaunu slimnīcu vietā - lielgabali un tanki; 3. pensiju paaugstināšanas vietā - algu paaugstinājums deputātiem un ministriem; 4. vārda “māte” vietā - vecāks Nr.1.”.

 

 

Partija “Vienoti Latvijai” (VL). Partijas programmā ir tikai viens vārds ar lielajiem burtiem – tautvaldība, acīmredzot, ļaujot katram vēlētājam pašam lemt par to, kas tas ir. Pavisam kopējā sarakstā ir 28 deputāta kandidāti, bet Rīgas vēlēšanu apgabala sarakstā ir 10 deputāta kandidāti, sarakstā ir Anita Mitriķe, kuŗai ir augstākā izglītība kultūras menedžmentā un kuŗa Nīderlandē ieguvusi izglītību Kristīgās lauksaimniecības kolledžā.Viņa plašāk pazīstama kā “Brīvvalsts TV” diktore, arī kā burve, mīlestības pētniece, parapsicholoģe. Kā zināms, šo TV pagājušajā gadā veidoja Aināra Šlesera atbalstītājs, reliģiskā veidojuma “Jaunā paaudze” līderis Aleksandrs Ļedjajevs, ap šo TV apvienojās kovida noliedzēji, toreiz arī Alda Gobzema atbalstītāji. Toreiz par “Brīvvalsts TV” izskanēja ziņas, ka tajā apvienojušies vairāki oficiāli nekur nereģistrētas apvienības “Latvijas brīvības alianse” locekļi. TV3 raidījums “Nekā peronīga” vēstīja, ka oficiāli nereģistrētās “Latvijas Brīvības alianses” redzamākie biedri ir “Memory Water” īpašnieks Jānis Pļaviņš, bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieks, AS “Brīvais vilnis” valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, 5G apkarotājs Andris Ciekurs, Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvis Roberts Klimovičs un Gobzems. Jāpiebilst, ka daudzi no viņiem bija vairāk vai mazāk prokrieviski noskaņoti un publiski savus uzskatus par “labo Krieviju” vairs nepauž tikai tagad, pēc kaŗa sākuma Ukrainā. Tāpat arī gan Ļedjajeva draudze, gan daudzi “Brīvvalsts TV” veidotāji ir pazīstami ar savdabīgiem uzskatiem par zinātni, technoloģijām un dzīvi vispār. Šogad ceļi acimredzot ir šķīrušies ne tikai Gobzemam un Šleseram, bet arī burves un parapsicholoģes Mitriķes atbalstītājiem.

 

 

Partija “Katram un Katrai” (KunK), dēvēta arī par Gobzema partiju, kuŗa arī jau paspējusi mainīt nosaukumu. Arī šī partija vēlas tautas vēlētu prezidentu, atcelt NĪN nekustamajam īpašumam un autotransportam; pensionāriem - bezmaksas autotransportu visā Latvijā, vienreizējo pabalstu par bērna piedzimšanu 5000 eiro, nenorādot finansējuma avotus. Kopējā sarakstā ir 115 deptāta kandidāti, vecākajam kandidātam ir 78 gadi. Rīgas vēlēšanu apgabalā – 39 kandidāti, un sarakstā pirmais ir pie frakcijām nepiederošais 13. Saeimas deputāts Aldis Gobzems. Viņa īsā biografija tomēr ir visai gaŗa. Gobzems ir maksātnespējas sistēmas kritiķis, bet no 2004. līdz 2005. gadam viņš pats bija Maksātnespējas administrācijas direktors. Jāpiebilst, ka 2018. gadā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija (LZAK) Gobzemu izslēdza no advokatūras, to pamatojot ar profesionālā noslēpuma izpaušanu, nevainīguma prezumpcijas pārkāpšanu un miruša kolēģa vainošanu smagos noziegumos bez pierādījumiem.

 

2008. gada oktobrī tika dibināta partija “Sabiedrība citai polītikai”, kuŗā A. Gobzems kļuva par valdes locekli, bet 2009. gadā partiju pameta. 2018. gada maijā A. Gobzems atsāka polītisko darbību, pievienojoties partijai KPV LV. Viņš tika izvirzīts kā partijas premjerministra kandidāts, gatavojoties 13. Saeimas vēlēšanām. 2018. gada rudenī tika ievēlēts 13. Saeimā. Pēc tam, kad nesekmīgi valdību veidot bija mēģinājis prezidenta Raimonda Vējoņa izvirzītais pirmais Ministru prezidenta kandidāts Jānis Bordāns, Valsts prezidents valdības veidošanu uzticēja A. Gobzemam. Tomēr divu nedēļu ilgās valdības veidošanas sarunas bija nesekmīgas, pietiekošu Saeimas atbalstu A. Gobzemam neizdevās izveidot. 2019. gada februārī A. Gobzems tika izslēgts no partijas KPV LV un nedaudz vēlāk arī no tās Saeimas frakcijas ar pamatojumu, ka viņš ir sācis pulcēt cilvēkus jauna polītiska veidojuma tapšanai. 30. aprīlī Satversmes aizsardzības birojs (SAB) viņam oficiāli atteica pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. 2021. gada 8. janvārī A. Gobzems nodibināja jaunu polītisko partiju “Likums un kārtība” un kļuva par tās līdzpriekšsēdētāju. Sākumā partiju 13. Saeimā pārstāvēja četri ārpusfrakciju deputāti - Aldis Gobzems, Jūlija Stepaņenko (kuŗa bija arī partijas līdzpriekšsēdētāja), Ļubova Švecova un Karīna Sprūde, bet pēc skandaloza ieraksta sociālajā tīklā Facebook, kuŗā A. Gobzems aicināja nevakcinētos pret COVID-19 Latvijas iedzīvotājus nēsāt Dāvida zvaigzni, tādējādi pielīdzinot COVID-19 dēļ ieviestos ierobežojumus antisemītismam nacistiskajā Vācijā, 30. jūnijā no partijas izstājās J. Stepaņenko un Ļ. Švecova, nosodot Gobzema rīcību. Pēc tam Gobzems nodibināja jaunu partiju “Katram un Katrai”, kas tika reģistrēta pagājušā gada 26. februārī. Pagājušā gada vasarā Gobzems vairākas reizes organizēja nesankcionētus mītiņus pret kovidu, pret viņu tādēļ tika uzsākts administrātīvā pārkāpuma process, tika piespriesti naudas sodi. Pagājušā gada septembrī Gobzems atgriezās kādreizējā KPV LV Saeimas frakcijā, kas tobrīd jau bija kļuvusi par frakciju “Neatkarīgie”, un drīz tika ievēlēts par frakcijas priekšsēdētāju. Dažādu pārkāpumu dēļ Saeimas deputāti A. Gobzemu izslēdza no vairākām Saeimas sēdēm, tādēļ septembrī viņš parlamenta darbā nevarēja piedalīties. Vēlreiz par ētikas kodeksa pārkāpumiem uz sešām Saeimas sēdēm A. Gobzems tika izslēgts 2022. gada februārī. Šogad jūnijā Saeimas Mandātu un ētikas komisija vēlreiz nolēma izslēgt Gobzemu no nākamajām sešām plenārsēdēm par Saeimas ētikas kodeksa pārkāpumiem. Gobzems atkal solīja nolikt deputāta mandātu (tāpat kā bija solījis pavisam aizbraukt no Latvijas). Vēl pagājušajā gadā aicināja draudzēties ar Krieviju.

 

Spilgtākie solījumi: “Brīvpusdienas visiem bērniem (pirmskola-vidusskola). Pirmskola un sākumskola tuvu bērna dzīvesvietai. Elektrībai, gāzei, degvielai krizes laikā PVN 5%. Atcelsim nekustamā īpašuma nodokli mājsaimniecībām. Atcelsim transporta nodokli. Vienreizējs bērna piedzimšanas pabalsts 5 000 EUR. Aizliegsim plānot soda iekasēšanu kā darbības novērtēšanas kritēriju. Represīvās funkcijas un pārmērīgas kontroles mazināšana. Atcelsim ar Covid-19 saistītus ierobežojumus un aizliegsim piespiedu potēšanu”. 

 

 

Apvienība Latvijai (AP). Ir par tautas vēlētu prezidentu, brīvprātīgu vakcināciju, vēlas nodokļu samazināšanu trūcīgākajiem, ieviest neapliekamo minimumu nekustamajam īpašumam, par papildu imigrantu neuzņemšanu, pensiju neaplikšana ar nodokli vispār, gan nenorādot finansējuma avotus. Kopējā sarakstā ir 73 deputāta kandidāti, vecākajam kanidātam 85 gadi, bet pavisam sarakstā ir četri kandidāti, kuŗi ir vecāki par 80 gadiem un pieci kandidāti vecumā no 71 līdz 80 gadiem. Rīgas vēlēšanu apgabalā ir 28 deputāta kandidāti, sarakstā pirmais ir Jānis Riņķis, kuŗš par sevi sociālajos tīklos ierakstījis: “Strādāju sabiedrisko attiecību (PR) nozarē kopš 2004.gada. Esmu veiksmīgi vadījis veselu čupu ar dažādām PR kampaņām un paralēli strādājis tikpat lielā čupā uzņēmumu kā visāda līmeņa sabiedrisko attiecību vadītājs un consultants”*. Plašākai sabiedrībai viņš kļuva zināms kā noslepkavotā advokāta Pāvela Rebenoka draugs.

 

Spilgtākie solījumi: “Tautas balsošana par valstij būtiskiem jautājumiem, tajā skaitā arī par valsts līdzekļu sadali. Valsts pārvaldes aparāta samazināšana. Prezidenta institūta reforma – tautas vēlēts prezidents, tautas atlaižams prezidents, prezidenta pilnvaru pārskatīšana. Kvalitatīva pilna primārā veselības pārbaude reizi gadā bez maksas. Kvalitatīva pilna primārā veselības pārbaude reizi gadā bez maksas. Vakcinācija - zinātniski nevis politiski pamatota, bet – brīvprātīga. Vienīgais īpašums nav atsavināms. Vienota vadības centra izveidošana, apvienojot visus dienestus – VUGD, NMPD, Policiju, zemessardzi, armiju”

 

 

Polītiskā partija “Republika” (R). Vēlas tautas vēlētu prezidentu, samazinātus nodokļus, nesekot tik ļoti Eiropas Savienības direktīvām un rēgulām, uz pusi samazināt Saeimas deputātu skaitu, vienīgo mājokli neaplikt ar NĪN, brīvpusdienas visiem bērniem bērnudārzos un skolās, nenorādot finansējuma avotu. Kopējā sarakstā kandidē 115 cilvēki, vecākajam kandidātam 66 gadi. Rīgas vēlēšanu apgabalā ir 39 deputāta kandidāti, ar pirmo numuru sarakstā ir Sandis Ģirģens, kuŗš Kariņa valdībā bija iekšlietu ministrs (2019 – 2021), pārstāvot partiju KPV LV, kuŗa pēc tam pārtapa par partiju “Par cilvēcīgu Latviju”. Amatu zaudēja, kad koalīcija nolēma atteikties no KPV LV pārstāvošajiem ministriem. Partijas KPV LV sastāvā S. Ģirģens kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās, bet netika ievēlēts. Polītikā darbojas arī viņa jaunākais brālis Kaspars Ģirģens, kuŗš bijis Jēkabpils pašvaldības deputāts, pēc tam ievēlēts 13. Saeimā. Tagad partijas “republikas sarakstos kandidē arī viņa brālis Kaspars Ģirģens, kuŗš ir ar pirmo numuru Vidzemē un Elza Ģirģena, kuŗa ir otrā Zemgales sarakstā. 2021. gada augustā Sandis Ģirģens izstājās no partijas “Par cilvēcīgu Latviju” (agrākā KPV LV), paziņojot par jaunas partijas veidošanu. 2021. gada 17. septembrī kā līdzpriekšsēdētājs dibinājis centrisko partiju “Republika”. 2022. gada 5. martā partijas biedru kongresā kļuva par partijas vienīgo vadītāju (jau iepriekš to bija pametis otrs līdzpriekšsēdētājs un dibinātājs Vjačeslavs Dombrovskis, paziņojot, ka neredz par iespējamu sadarboties ar brāļiem Sandi un Kasparu Ģirģeniem, kas pārņēmuši partijas vadību).

 

Spilgtākie solījumu: “Latvija ar republikāņu politiku būs droša un ekonomiski augoša nācija. Latvijas HES saražoto elektroenerģiju nenodot pārdošanai Nord Pool biržā. Šķeldai, kūdrai, labībai u.c. jānosaka Valsts nozīmes stratēģisko produktu statuss. Nepieļaut deficīta veidošanos Latvijas tirgū. Maksimāli izmantot vietējos atjaunojamos energoresursus, krīzes laikā nosakot tiem fiksēto tarifu. Automātiska pensijas mantošana. Pensijas neaplikt ar nodokļiem. Minimālā pensija - ne mazāka par valstī noteikto minimālo darba algu”. 


*Citātā saglabāta J. Riņķa “pareizrakstība”- Red.

 

 

 


 

Atpakaļ