EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS

2022

<--  1 2 3 ...  --> 

Karstā polītiskā vasara


Juris Lorencs 28.06.2022

ASV prezidents Džo Baidens ieradies Eiropā, lai piedalītos “lielā septītnieka” jeb G7 valstu (ASV, Kanada, Vācija, Francija, Japāna, Lielbritanija, Italija) apspriedē. Šogad tā notiek Elmau pilī Bavārijā laikā no 26. līdz 28. jūnijam. Lasīt vairāk ...



Vasara mākslas un kaŗa zīmē


Sallija Benfelde 28.06.2022

Kamēr pandēmija pierimusi un ierobežojumu nav, pāri Latvijai veļas koncertu, festivālu un izstāžu devītais vilnis. Lasīt vairāk ...



Krievijas propagandas saduļķotie prāti


Sallija Benfelde 14.06.2022

2018. gada rudenī Beļģijā, Zedelgemā tika uzcelts piemineklis bišu stropa veidolā - vides objekts, veltīts latviešu leģionāriem, kuŗi 1945. un 1946. gada ziemu pavadīja Zedelgemas kaŗagūstekņu nometnē, nezaudējot ticību Latvijas valsts brīvībai. Lasīt vairāk ...



Pareizticība nonākusi krustcelēs


Juris Lorencs 14.06.2022

Krievijas uzbrukums Ukrainai, nekaunīgā starptautisko tiesību pārkāpšana, masu slepkavības, spīdzināšanas, deportācijas, laupīšanas, draudēšana ar kodolieročiem un impērijas robežu paplašināšanu ir iedarbinājusi milzīga mēroga procesus. Ne tik pamanāmi, bet ne mazāk nozīmīgi procesi norisinās pasaules garīgajā, reliģiskajā telpā, it īpaši pareizticībā. Lasīt vairāk ...



Panikai iemesla nav


Kārlis Streips 14.06.2022

Latvijas Centrālā statistikas pārvalde nupat laidusi klajā jaunākos datus par demografijas situāciju mūsu valstī. Virsraksts sabiedrisko mediju portālā LSM.LV par to bija šāds: “Latvijas iedzīvotāju skaits gada laikā samazinājies par 17,5 tūkstošiem.” Lasīt vairāk ...



Daži vērojumi Daugavpilī


Juris Lorencs 06.06.2022

Maija nogalē man bija iespēja apmeklēt Daugavpili. Iemesls, kāpēc atsaucos draugu uzaicinājumam pievienoties viņu izbraucienam, bija jauns izstāžu nams Daugavpils cietoksnī, Marka Rotko mākslas centrā. Pēc vairāku gadu ilgas renovācijas bijusī cara armijas pulveŗa noliktava pārtapusi par “Martinsona māju”. Lasīt vairāk ...



Kaŗa 100 dienas un neatbildētie jautājumi


Sallija Benfelde 06.06.2022

Kaŗa simt dienu laikā Ukrainā ir nogalināts vismaz 261 bērns, gandrīz pieci simti ievainoti, bet, protams, tie ir aptuveni skaitļi, jo okupētajās territorijās bojā gājušo skaits nav zināms, okupanti to slēpj. Mariupolē krievu okupanti sākuši māju nolīdzināšanu, un nešķirojot gruvešus kopā ar līķiem ved uz izgāztuvi, ir paziņojis pilsētas mēra padomnieks Petro Andrjuščenko. Lasīt vairāk ...



Nerātni deputāti


Kārlis Streips 31.05.2022

Reizi Saeimas sesijas laikā Mandātu un ētikas komisija sa­­ņem ziņojumu no Iekšlietu mi­­nistrijas par parlamenta depu­tātiem, kuŗi laikā kopš pēdējā ziņojuma ir administrātīvi so­­dīti. Jaunākajā šāda veida ziņoju­mā konstatēts, ka četri deputāti tikuši administrātīvi sodīti. Lasīt vairāk ...



Bīstamie kompromisi


Sallija Benfelde 31.05.2022

Partiju apvienība Attīstībai/Par! kopš 13. Saeimas vēlēšanām ir zaudējusi krietnu daļu vēlētāju. Toreiz partiju apvienība saņēma 12,04 procentus vēlētāju balsu un ieguva 13 vietas Saeimā. Šī gada aprīlī par partiju apvienību balsotu vien 4,4 procenti vēlētāju, un mēneša laikā tā piedzīvojusi lielāko kritumu no visām partijām. Lasīt vairāk ...



Saruna par latviešu valodu, trauslajām robežām un uzticēšanos


Vēsturnieks un polītiskais bēglis no Krievijas Dmitrijs Savvins intervijā Sallijai Benfeldei 24.05.2022

Ja skatos tās aptaujas, kuŗām uzticos, tad domāju, ka Putina režīmu atbalsta aptuveni 35 procenti iedzīvotāju. Tas ir daudz. Vairākumam ir tāda konformistu attieksme, un viņi klusē. Saprotiet, socioloģiskajām aptaujām pārāk nevar uzticēties. Iedomājieties: ja Padomju Savienībā jums kāds piezvanītu, piemēram, no VFR, un pajautātu, ko jūs domājat par padomju varu, vai to atbalstāt? Deviņas desmitdaļas cilvēku vai nu neatbildētu un noliktu telefona klausuli vai pateiktu, ka to atbalsta, bet tas nenozīmētu, ka viņi tā domā. Krievijā šobrīd ir tieši tāpat, cilvēki baidās Lasīt vairāk ...



Jezga ap “okupekli”


Juris Lorencs 24.05.2022

Tas, ko mēs sagaidām no cittautiešiem - lojālitāti Latvijai. Ja agrāk mīļā miera labad mēs bijām gatavi daudz ko pieciest, tad Krievijas noziegumu slavināšana pie okupācijas simbola Rīgā daudziem ir atvērusi acis. Savā ziņā Ukraina mūs ir atbrīvojusi garīgi un fiziski. Lasīt vairāk ...



Nacionāla vai polītiska nācija?


Sallija Benfelde 24.05.2022

Jāteic, ka šos trīsdesmit gadus Latvijas sabiedrība vairāk vai mazāk ir centusies ievērot kaut kādu toleranci, bieži vien ar aizvainojumu un rūgtumu noraugoties uzvaras svinībās, bet lielākoties tas noticis, daudz nerunājot un ļoti skaļi nepārmetot svinētājiem. Tiesa, ar katru gadu svinēšana notika aizvien skaļāk, tajā iesaistījās politiķi ar partiju „Saskaņa” priekšgalā. Lasīt vairāk ...



"Mūsu cilvēkiem ir jābūt mierīgiem"


Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks intervijā Ligitai Kovtunai 17.05.2022

Protams, es nevaru apgalvot, ka nekad, nekad nākotnē draudu nebūs – draudi būs, jo mums ir tāds kaimiņš... Taču mēs darām visu, lai Ukraina šo kaŗu uzvarētu, jo šī kaŗa iznākums noteiks, cik liela būs drošība pie mūsu robežām. Skaidrs ir arī tas, ka mums ir nepieciešams ASV atbalsts – lai mēs spētu militāri attīstīties, jo mūsu valsts budžets nav pārāk liels. Lasīt vairāk ...



Zaļā partijas šķiras no „zemniekiem”


Sallija Benfelde 17.05.2022

Pagājušajā nedēļā Latvijas Zaļā partija (LZP) paziņoja par šķiršanos no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). Patiesībā tā bija LZP šķiršanās no Aivara Lemberga, kuŗam vienmēr ir bijusi liela ietekme partiju apvienībā – viņa vadītā partija „Latvijai un Ventspilij” bija šīs partiju apvienības partneris, un Lembergs gandrīz vienmēr ir piedalījies koalīcijas sēdēs, kaut gan valdībā nekad nav strādājis un to nav vēlējies. Arī tagad, pēc Aivara Lemberga notiesāšanas un sprieduma pārsūdzēšanas, LZS nav atteikusies no sadarbības ar „Latvijai un Ventspilij”, kaut gan ir nosodījusi Lembergu par viņa izteikumiem saistībā ar Krievijas kaŗu Ukrainā. Lasīt vairāk ...



Negaidītās sekas


Kārlis Streips 17.05.2022

Somijas valdība nule ir paziņojusi, ka valsts ir gatava iesniegt pieteikumu par iestāšanos NATO aliansē. 15. maijā Valsts prezidents Sauli Ninisto preses konferencē paziņoja, lūk, ko: “Prezidents un valdības ārpolītikas komiteja ir nolēmuši, ka pēc konsultācijām ar parlamentu, Somija pieteiksies NATO, lai kļūtu par dalībvalsti. Dzimst aizsargāta Somija kā daļa no stabila, spēcīga un atbildīga ziemeļvalstu reģiona.” Lasīt vairāk ...



Putina jaunā reliģija


Sallija Benfelde 17.05.2022

Par svētkiem 9. maijs tapa deviņdesmito gadu vidū, pateicoties Staļina pārrakstītajai vēsturei – līdz tam padomju vara Uzvaras dienu ar parādi Sarkanajā laukumā neatzīmēja katru gadu, tai netika piešķirta sakrāla nozīme. Vladimira Putina valdīšanas laikā no kritušo piemiņas dienas tā pārtapa par Uzvaras svētkiem, par kuŗu saukli kļuva : „Mēs atkal varam to atkārtot!” Lasīt vairāk ...



Par mūsdienu Krievijas publiku, baudām un gribu


Maija Kūle, filozofe, profesore 10.05.2022

Maija Kūle: “Tagad augsta likme ir jautājumam – vai piedāvātā varas bauda, identificējoties ar Putina ideoloģiju un atbalstu kaŗam, nebūs stiprāka par tiekšanos pēc labumu baudas? Vai sankcijas iedarbosies uz psichi? Labumi zudīs, bet varbūt varas bauda tos kompensēs ar savu vilinājumu? Ja tā būs stiprāka, tad visiem Krievijai apkārt dzīvojošajiem draud ilgstoši kaŗi.” Lasīt vairāk ...



Īlens no maisa


Juris Lorencs 10.05.2022

Aprīļa nogalē Zviedrijas valdības vadītāja Magdalēna Andersone publiski atzina, ka imigrantu integrācijas polītika valstī esot izgāzusies. Lūk, viņas vārdi: “Segregācija ir tik ļoti nostiprinājusies, ka mēs dzīvojam parallēlās sabiedrībās”. No desmit miljoniem Zviedrijas iedzīvotāju aptuveni 20% patlaban ir imigranti vai viņu pēcteči. Lasīt vairāk ...



Laipotāji


Sallija Benfelde 10.05.2022

Laiks rādīs, cik lielu atbalstu Krievijas polītikai paudīs viena vai otra partija, bet ir naīvi domāt, ka Krievijas atbalstītāji tā vienkārši sapratīs (vai gribēs saprast), kāda ir šī polītika un mainīs savus uzskatus. Lasīt vairāk ...



Latvijas otrā dzimšanas diena


Sallija Benfelde 26.04.2022

“4. maijs, tāpat kā 18. novembris, bija robežšķirtne, kuŗa noteica tālāko attīstību. Reāla neatkarība, protams, iestājās vēlāk, pateicoties tam, ka bijām deklarējuši 1918. gada republikas atjaunošanu, kas reiz jau starptautiski ir bijusi atzīta,” savulaik skaidroja vēsturnieks Gatis Krūmiņš. Lasīt vairāk ...



<--  1 2 3 ...  --> 




Arhīvs
2022 (57)   
2021 (101)   
2020 (94)   
2019 (71)   
2018 (76)   
2017 (51)   
2016 (63)   
2015 (88)   
2014 (102)   
2013 (21)   
2012 (12)   
2011 (15)