Zaļā partijas šķiras no „zemniekiem”
Sallija Benfelde    17.05.2022

 

 

Pagājušajā nedēļā Latvijas Zaļā partija (LZP) paziņoja par šķiršanos no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). Patiesībā tā bija LZP šķiršanās no Aivara Lemberga, kuŗam vienmēr ir bijusi liela ietekme partiju apvienībā – viņa vadītā partija „Latvijai un Ventspilij” bija šīs partiju apvienības partneris, un Lembergs gandrīz vienmēr ir piedalījies koalīcijas sēdēs, kaut gan valdībā nekad nav strādājis un to nav vēlējies. Arī tagad, pēc Aivara Lemberga notiesāšanas un sprieduma pārsūdzēšanas, LZS nav atteikusies no sadarbības ar „Latvijai un Ventspilij”, kaut gan ir nosodījusi Lembergu par viņa izteikumiem saistībā ar Krievijas kaŗu Ukrainā.

 

Kā zināms, Latvijas Zaļā partija ir dibināta 1990.gada janvārī, bet Latvijas Zemnieku savienība dibināta 1991. gadā. Partija sevi uzskata par 1917. gadā dibinātās Latviešu Zemnieku savienības pēcteci. Polītiskā apvienība ZZS dibināta 2002. gadā. Vārds „zemnieki” Latvijas vēlētājiem ir bijis suģestējošs, apvienībai visu laiku ir bijis savs vēlētāju loks, un 20 gadu laikā ZZS nav strādājusi tikai divās valdībās. Savukārt neformālais ZZS līderis Aivars Lembergs visspilgtāk Latvijas vēlētāju atmiņā droši vien palicis ar diviem paziņojumiem, kaut gan košu izteikumu šajos 20 gados nav trūcis. 2014. gadā Lembergs publiski pauda, ka iespējamā NATO militārās klātbūtnes palielināšana Latvijā, ievedot NATO spēkus, būtu uztverama kā svešas valsts okupācija un pielīdzināma 1940. gadā notikušajai padomju kaŗaspēka ievešanai Latvijā ar toreizējā valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa piekrišanu. Savukārt saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Lembergs uz jautājumu, kā Krievijas kaŗā pret Ukrainu izvairīties no briesmīgākā scenārija, atbildēja, ka risinājums būtu “sēsties pie pārrunu galda ar Putinu”. arī sniedza sīkāku skaidrojumu, apgalvojot, ka “diemžēl Rietumi atteicās no pārrunām ar Krieviju” šajā jautājumā. Lieki atgādināt, ka pēc aizvien pieaugošās agresīvās retorikas, notika daudz un nesekmīgu mēģinājumu panākt jelkādu saprātīgu dialogu.

 

Savukārt 14. Saeimas deputāts un LZP priekšsēdētājs Edgars Tavars līdz šim sirsnīgi ir aizstāvējis Aivaru Lembergu. Vēl pirms diviem gadiem Tavars pauda, ka Ventspils brīvostas pārvalde tagad ir izņemta no sankciju saraksta, bet Lemberga vadītā ZZS sadarbības partija „Latvijai un Ventspilij” nav sankciju sarakstā. Tavars akcentēja, ka pret Lembergu noteiktās sankcijas tagad izmantojot valdošā koalīcijai, ignorējot pašu nenovērstās problēmas valstī, bet „rādot ar pirkstu” uz opozīciju. 2018. gada oktobrī Tavars paziņoja, ka netaisās norobežoties no Lemberga, jo redz, kā viņš strādā un no viņa būtu jāmācās daudzām pašvaldībām, tādēļ pārmetumi par Lemberga piedalīšanos koalīcijas sēdēs, neesot ne Saeimas deputātam, ne valdības ministram esot nevietā. Interesanti, ka 2019. gadā LZP izslēdza no Eiropas Zaļās partijas (EZP), un to izlēma Eiropas Zaļās partijas partijas kongresā, kas notika Tamperē, Somijā. Tavars apgalvoja, ka tas jau bijis gaidāms, jo EZP esot agresīvi neoliberāļi.

 

Acīmredzot baidoties, ka varētu atkal neiekļūt valdībā, jo kaŗš Ukrainā ir metis ēnu pār zaļzemniekiem un viņu partneri, Latvijas Zaļā partija tagad vēlas norobežoties no līdzšinējā apvienības sabiedrotā Aivara Lemberga, rudenī gaidāmajās 14. Saeimas vēlēšanās startēs kopā ar jaunu partneri – Latvijas Reģionu apvienību (LRA) un Liepājas partiju, veidojot jaunu apvienību. Apvienības ciešās saites ar bijušo Ventspils mēru Aivaru Lembergu ir galvenais iemesls, kāpēc LZP vēlas pamest ZZS, sacīja LZP līderis Edgars Tavars. „Karš Ukrainā ir mainījis notikumus ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Mums ir jāpauž skaidra vīzija, ko gribam darīt, un spert soli uz priekšu. Tā ir atteikšanās no “Latvijai un Ventspilij”. Viņš arī norādīja, ka LZP iepriekš veikta domnieku aptauja un vairāk nekā divas trešdaļas pateikuši, ka nesaredz LZP iespēju apvienībā sadarboties ar partiju „Latvijai un Ventspilij”. "Un darījām zināmu to mūsu partneŗiem Latvijas Zemnieku savienībai, kuŗa, kā acīmredzot noprotams, vēlas turpināt sadarbību ar partiju „Latvijai un Ventspilij”, Tavars piebilda. 

 

Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs un zaļzemnieku apvienības līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze uzskata, ka LZP aiziešana apvienībai nebūs zaudējums, tomēr par tādu soli ir neizpratnē. Viņš uzskata, ka aizgājēju nevēlēšanās sadarboties ar pirmajā tiesu instancē notiesātā bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga partiju „Latvijai un Ventspilij” nav pietiekams arguments, jo par sadarbību nākamajā Saeimā ar Ventspili vēl nemaz neesot notikušas sarunas. „Es domāju, ka tas ir pārsteidzīgi. Viņi acīmredzot cenšas kaut kādus savus mērķus sasniegt kaut kur citur, viņi varbūt nav spējuši kaut ko reālizēt šajā brīdī. Nesaprotu to iemeslu, kāpēc viņi iet prom ar argumentu par sadarbību ar Lembergu, jo tā nav iespējama, ja pati “Latvijai un Ventspilij” nav tādu vēlmi izrādījusi. Līdz ar to aiziešanas argumenti ir citi, kas vēl nav zināmi," viņš sacīja.

 

Ar vārdu sakot, partija, kuŗu līdz šim netraucēja ne Lembergs, ne viņa notiesāšana un uzskati, tagad aiziet. Domāju, ka pat kaŗš tomēr zaļajiem nebūtu “atvēris acis”, ja rudenī nebūtu 14. Saeimas vēlēšanu. 

 

Grūti pateikt, cik droša un veiksmīga būs iecerētā trejsavienība, jo Latvijas Reģionu apvienība (LRA) lielajā polītikā nav bijusi ļoti veiksmīga, bet zaļie nepavisam neizskatās uzticami, jo manuprāt vietas Saeimā un amati ir viņu lielākā vērtība. Tiesa gan, daudzi ierindas biedri, kuŗi bieži netiek līdz lemšanai un kuŗi partijai vairāk kalpo kā izdevīgs fons, pēc savas pārliecības patiešām ir zaļi domājoši. Lai kā arī būtu, vienīgais plašākai publikai “nezināmais” ir uzņēmējs Uldis Pīlēns, kuŗš paudis ideju veidot kopīgu sarakstu. Viņš uzskata, ka tuvākajā laikā Latviju sagaidot grūti uzdevumi gan saistībā ar ekonomikas pārstrukturēšanu no Krievijas un Baltkrievijas, ar energoresursu sagādi, arīdzan pandēmijā pieņemto lēmumu sekām dažādās nozarēs. Tāpēc talkā Saeimai esot jānāk uzņēmējiem, vadītājiem un menedžeriem. Tuvāko trīs, četru nedēļu laikā ir plānots nodibināt biedrību, un tā būšot kā polītiska platforma kustības un biedrības formātā, kas patlaban nosaukta par Latvijas apvienoto sarakstu.

 

U. Pīlēna aicinājumam atsaukušās Latvijas Reģionu apvienība, Latvijas Zaļā partija, Liepājas partija. Līdzdarboties gatavi vairāki esošie pašvaldību vadītāji. Uzņēmējs Uldis Pīlēns nekandidēšot vēlēšanās un nebūšot premjera amata kandidāts. Pretendentus uz šo posteni izvirzīs visas trīs partijas un biedrība, bet par vienu konkrētu valdības vadītāja pretendentu vienosies biedrība. Līdz šim savu kandidātu izvirzījusi Liepājas partija – tas būs bijušais valdības vadītājs Māris Kučinskis, kuŗam vienmēr bijusi negātīva attieksme pret Lembergu un viņa darbiem.

 

Atliek piebilst, ka laiks rādīs, cik nopietns un uzticams būs Latvijas apvienotais saraksts un vai tas kļūs par kapakmeni ZZS.