EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Vēlēšanas Amerikā: skats no malas
114812

Juris Lorencs    10.11.2020

 

 

Un tā ASV prezidenta vēlēšanās ir noslēgušās. Brīdī, kad es rakstu šīs rindas, Latvijā ir pirmdienas, 9. novembŗa rīts. Vismaz pagaidām izskatās, ka vēlēšanās uzvarējis Demokratu partijas kandidāts Džozefs Baidens. “Pagaidām” tāpēc, ka Tramps dažos štatos gatavojas apstrīdēt balsu skaitīšanas procedūru. Polītikas eksperti notiekošo vēl analizēs mēnešiem, pat gadiem ilgi. Un ne tikai eksperti. Pirms dažām dienām kāds paziņa e- pastā atsūtīja asprātīgu un, manuprāt, visai precīzu karikatūru: nomaļa Krievijas sādža kaut kur nekurienes vidū, tālumā redzamas sīkas mājeles un pareizticīgo baznīciņa. Uz ceļa sastapušies divi cilvēki jau gados, večuks vatenī un sieviete lakatiņu galvā, viņai rokās ūdens spaiņi. Abi spriež: “Bet Pensilvānijā un Mičiganā balsis tak vēl nav saskaitītas!” Komisks un reizē traģisks skats. Jo šiem cilvēkiem nav ne mazākās iespējas ietekmēt notiekošo. Un tomēr viņi interesējas, pat iedziļinās tādās smalkās lietās kā ilga balsu skaitīšana vienā vai otrā štatā. It kā joks, bet, kā mēdz teikt- katrā jokā ir sava daļa taisnības. Paradokss ir tas, ka Amerikas vēlēšanu iznākums ietekmē šo “mazo cilvēku” ikdienas dzīvi, pie tam vistiešākajā veidā. Piemēram, Trampa rosinātās sankcijas pret Krievijas- Vācijas gāzes vadu “Nordstream 2”, Baidena iestāšanās par “zaļo enerģētiku”, attīstīto Rietumu valstu atvadas no naftas var iespaidot Krievijas valsts budžeta ienākumus un rubļa kursu, tātad arī sociālos pabalstus, pensijas un cenas veikalos.

 

Studiju biedrs Valdis, kuŗam aizsūtīju šo bildi, atbildēja: “Latvijas žurnālisti arī aptrakuši! Kāda mums daļa par to, ko nespējam ietekmēt! Lieka enerģijas tērēšana un nervu bojāšana. Tas pats kā vērot divu amerikāņu beisbola komandu spēli.” Salīdzinājums ar beisbolu ir vietā. Kaut vai tāpēc, ka diezin vai Latvijā atradīsies cilvēks, kuŗš tā pa īstam saprot beisbola stadionā notiekošo. Atzīšos, arī man nav saprotams ne beisbols, ne krikets. Mazliet līdzīgi bija ar šīm vēlēšanām. Es vēl atceros savu bērnību un jaunību, kad padomju propaganda nenogurstoši atkārtoja - demokrati un republikāņi ne ar ko būtiski neatšķiras, “kalpo kapitālam” un ir tikai “vienas monētas divas puses”. Tagad, jau brīvajā Latvijā, eksperti mūs mierina, ka pēc prezidenta vēlēšanām Amerikā nekas būtiski nemainīsies, ka abas partijas patiesībā esot līdzīgas un aizstāvot Rietumu pasaules pamatprincipus - demokratiju, tiesiskumu, brīvo tirgu, NATO utt. Ja jau tā, tad kāpēc šī izmisīgā cīņa uz dzīvību un nāvi, savstarpējie apvainojumi? Ļaužu pūļi, kas gaida vēlēšanu rezultātus Amerikas pilsētu ielās, demonstrācijas, kas brīžiem robežojas ar vardarbību? Asaras cilvēku sejās - vieniem prieka, citiem izmisuma. Un “kronis” visam - prezidenta Trampa apgalvojumi par iespējamiem viltojumiem, negodīgu balsu skaitīšanu un “nozagtām vēlēšanām”. Par “nelegālām balsīm”, kuŗas nedrīkst skaitīt, jo tās saņemtas pa pastu.

 

To pamanījuši Kremļa propagandas kanali, kuŗi tagad nebeidz skandināt: “Ja jau pats ASV prezidents, vislabāk informētais cilvēks valstī, šaubās par vēlēšanu godīgumu, tad ar kādām tiesībām Rietumi kaut ko var pārmest mums!” Šo propagandu vislabāk apkarot ar humoru. Nedēļu pirms ASV prezidenta vēlēšanām Vācijas sabiedriskais medijs “Deutsche Welle” savā krievvalodīgajā kanalā publicēja asprātīgu animācijas video - Putins sēž pazemes bunkurā, kur viņš patvēries no Covid-19, un vēro televizorā rokkoncertu. Tajā uzstājas Tramps un Baidens, kuŗi dziesmās izsmej viens otru un aicina balsot par sevi. Putins dziļdomīgi rezumē: “Tāda nu ir tā izslavētā Rietumu demokratija! Ieķērušies varas pīrāgā un katrs rauj uz savu pusi! Un kas to dara? Divi no reālitātes atrauti vecāki kungi, kuŗiem jau sen laiks doties pensijā!” Tie, kuŗi pazīst Krieviju, saprot šo humoru - ka Putins ir nevis ieķēries varā un mēģina to noturēt, bet gan sen to jau ir pilnīgi monopolizējis, uzsēdies tai virsū. Ka Putina sabiedrotais, Baltkrievijas prezidents Lukašenko ir tas, kuŗš pēc acīmredzami zaudētām vēlēšanām joprojām spītīgi atsakās atzīt savu sakāvi. Ka pēdējos gados preses konferences un tikšanās ar žurnālistiem ir apliecinājušas, ka nevis Tramps vai Baidens, bet tieši Putins un Lukašenko dzīvo citā pasaulē, tālā no vienkāršā cilvēka un viņa ikdienas problēmām. Par došanos pelnītā atpūtā vispār nav ko runāt- saskaņā ar Krievijas likumiem 1952. gadā dzimušais Putins jau astoņus gadus skaitītos “pensionārs”. Turklāt vidējais vīriešu mūža ilgums Krievijā šodien ir tikai 68 gadi!

 

Arī daži Eiropas mediji izteica bažas par šo ASV vēlēšanu iznākumu. Taču ne tik daudz par to, kuŗš tajās uzvarēs. Jautājuma nostādne bija šāda- vai zaudētājs atzīs savu sakāvi? Baltijas valstu draugs un polītikas eksperts Edvards Lūkass šajās dienās britu nedēļas žurnālā “The Spectator” raksta: “Raugoties no Kremļa viedokļa, nav pat svarīgs viens vai otrs balsošanas iznākums, bet gan bailes un neuzticība pēc vēlēšanām. Lielākais drauds Putina režīmam ir vienoti, par sevi pārliecināti Rietumi. Tātad Krievijai ir svarīgi visu noliegt un apšaubīt. Sēt apātiju, pārliecināt, ka demokratija ir tikai farss, ka polītiķi ir meļi, kuŗi laupa un nestāsta taisnību”. Ko te vēl piebilst? Raugoties no vienas puses, varētu likties, ka balsošanas rezultātu apšaubīšana un iespējamie tiesas procesi nedara stipru Ameriku. Savukārt Eiropu patlaban vājina joprojām neizsīkstošās bēgļu straumes un islāmistu terrora akti. Mūs visus joprojām vajā Covid-19 pandēmija, kas aiznes cilvēku dzīvības un izskalo ekonomikas pamatus. Bet, no otras puses raugoties, ASV ir tiesiska valsts. Ja Trampam liekas, ka kaut kas nav kārtībā, ka likums ticis pārkāpts, viņam ir visas iespējas tiesāties. Patiesībā šīs vēlēšanas parādīja Rietumu demokratijas spēku, to, ka atšķirībā no Krievijas vai Baltkrievijas pat varenais ASV prezidents nav visspēcīgs un nevar visu “sakārtot” tā, lai tiktu ievēlēts atkārtoti. Patiesībā es apskaužu Ameriku. Pēc 95 % balsu saskaitīšanas par Baidenu jau nobalsojuši 75, 4 miljoni, par Trampu- 70, 9 miljoni amerikāņu. Tie ir rekordlieli skaitļi. Tātad amerikāņu tautai nav vienaldzīgs savas valsts liktenis. Un tā jau ir cerīga zīme.

 


 

Atpakaļ