Trieciens Latvijai
Sallija Benfelde    20.02.2018

 

 

Pēdējās nedēļas notikumi Latvijā tikuši dēvēti gan par zemestrīci finanču sektorā, gan par Latvijas reputācijas graušanu.

 

Norvik bankas paziņojums par augstas Latvijas finanču sektora amatpersonas kukuļa prasīšanu no viņiem, sākumā gan vārdā nevienu nesaucot; ASV Finanšču ministrijas Finanču noziegumu apkaŗošanas tīkla (FinCEN) ziņojums par  vērienīgu naudas atmazgāšanu un korupciju bankā AB.LV un visbeidzot – Latvijas Bankas prezidenta un Eiropas Centrālās bankas padomes locekļa Ilmāra Rimšēviča aizturēšana uz 48 stundām, kas tiešām izraisīja zemestrīcei līdzīgu viļņošanos un visdažādākos minējumus. Latvijas Bankas (LB) prezidentam piemērotais aizdomās turamā statuss kriminālprocesā par kukuļa pieprasīšanu vismaz 100 tūkstošu eiro apmērā, par ko 19. februārī speciāli sasauktā preses konferencē informēja Korupcijas un novēršanas un apkaŗošanas biroja (KNAB) vadītājs Jēkabs Straume, daļu sabiedrības vienkārši šokēja. Tiesa gan, Straume arī vairākkārt uzsvēra, ka šim kriminālprocesam nav saistības ar nevienu no šobrīd Latvijā strādājošajām kreditiestādēm. No vienas puses, tā likās kā sliktās ziņas labā daļa, jo LB prezidents tātad nav saistīts ar abām minētajām bankām. No otras puses, tas radīja vēl vairāk minējumu, jo KNAB, protams, sīkāku informāciju nesniedza, lai nekaitētu izmeklēšanas procesam.

 

Un tad, 19. februāŗa vakarā, nogranda “sprādziens”. Norvik bankas īpašnieks intervijā Associated Press (AP) paziņoja, ka amatpersona, kuŗa gadiem ilgi izspiedusi kukuļus un pieprasījusi atmazgāt Krievijas naudu, ir... Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. 

 

Tomēr,  manuprāt, zemestrīce finanču sektorā tā tomēr nav, jo, pateicoties tam, ka esam eirozonā un Eiropas Centrālās bankas lēmumam, ierobežojumi problemātiskajai AB.LV bankai maksājumos ASV dolaros, to ir norobežojuši no pārējā banku sektora. Turklāt AB.LV bankas klienti pamatā ir Latvijas nerezidenti – aptuveni 85 procenti šīs bankas klientu nāk no Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS), bankai nav likviditātes problēmu.

 

Norvik banka turpina darbu Latvijā ierastajā kārtībā, un šķīrējtiesas lēmums varētu kļūt zināms aptuveni divu līdz četru gadu laikā.

 

Savukārt Latvijas Banka pēc iestāšanās eirozonā vairs neatbild par Latvijas komercbankām, tās funkcijas ir mainījušās, un Rimšēviča darbības apturēšana uz laiku vai pat atcelšana no amata LB darbību neietekmēs.

 

Toties trieciens Latvijas reputācijai tas ir milzīgs, pasaules plašsaziņas līdzeļiem tā ir kļuvusi par vienu no karstajām ziņām. Varētu pat teikt, ka tas ir kā atomsprādziens, kas visu izdedzina un saindē. Turklāt visam notiekošajam pāri slīd Krievijas ēna. Tādēļ notiekošo drīzāk var saukt par triecienu Latvijai. Sekas, neatkarīgi no tā, vai aizdomas un apgalvojumi par LB prezidentu izrādīsies patiesi vai ne, būs ne tikai iespējamā kreditreitinga krišanās un valsts reputācijas zaudēšana Simtgades gadā. Šogad ir vēlēšanas, un aizvainotie vēlētāji, lai atriebtos korumpētajai Latvijas varai, kāda tā tagad noteikti ir viņu acīs, var nobalsot par Saskaņu, Ždanokas sarakstu vai Zaļo un zemnieku savienību. Par to, ka ideoloģijai un etniskajai piederībai nav nozīmes, jo koruptīvais domāšanas veids vieno, jau esmu rakstījusi. 

 

Bet nu par visu pēc kārtas.

 

Īsā chronika

 

Pagājušā gada decembrī AS Norvik Bank un tās kontrolējošie akcionāri iesniedza šķīrējtiesā prasību pret Latvijas Republiku Starptautiskajā investīciju strīdu noregulēšanas centrā (ICSID). Akcionāri apgalvoja, ka “Banku regulējošās iestādes izmantoja nepamatotas, negodīgas un pretrunīgas regulātīvās pieejas, pretēji starptautisko tiesību normām, kuras paredz saprātīgu un taisnīgu regulātīvo pieeju pret ārvalstu investoru un investīcijām.” 

 

Norvik Bank ir Norvik Group sastāvdaļa, kuŗā ietilpst arī Vjatka Bank Krievijā un Norvik Banka UK Limited Lielbritanijā.

 

Bankas īpašnieks ir Grigorijs Guseļņikovs, krievu uzņēmējs Lielbritanijā, bet bankas valdes priekšsēdis – Olivers Bremvels (Oliver Bramwell), brits, ir strādājis banku un finanču sektorā Lielbritanijā, bet pirms pievienošanās Norvik bija Vjatka Bank izpilddirektors. Bankas valdē ir arī divi Krievijas pilsoņi: Aleksejs Kutjavins, kurš bijis viens no vadošajiem Vjatka Bank finanšu ekspertiem un Dmitrijs Kalmikovs, kurš banku sektorā darbojoties vairāk nekā 20 gadus un Krievijā bijis viens no Alfa Bank vadītājiem.

 

Lai gan prasība pret Latviju tika iesniegta jau pagājušajā gadā, bankas īpašnieks un vadītāji par Latvijas augsto amatpersonu sāka runāt nesen, gan nevienu vārdā nesaucot. Rimšēviča vārds tika nosaukts pēc tam, kad KNAB paziņoja par viņu kā aizdomās turamo kriminālprocesā.

 

Savukārt AB.LV banka ar to, ka tai pārmet naudas atmazgāšanu, saskaras ne pirmo reizi. Finanču un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pēc aktīviem otrai lielākajai Latvijas bankai AS «ABLV Bank» pagājušajā gadā piemēroja 3 166 682 eiro soda naudu par komisijas pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem. Protams, banka noliedz visus pārmetumus.

 

 

Notikumu fons

Pēc Rimšēviča aizturēšanas valdība kādu brīdi klusēja un tad sāka runāt par to, ka Rimšēvičam ir vismaz jāaptur sava darbība LB, ka finanču krizes draudu nav. Zemtekstos vēl pirms Norvik pēdējā paziņojuma un KNAB preses konferences bija nolasāms, ka par visu atbildīgs ir Rimšēvičs, bet FKTK bauda pilnīgu uzticību, komisija strādā labi. Ne ar vārdu netika pieminēts tas, ka LB neuzrauga Latvijas komercbankas, bet to dara FKTK. Uz jautājumiem, vai, piemēram, finanču ministrei Danai Reizniecei-Ozolai ir zināms kaut kas vairāk, atbilde bija – nē. Arī daļas žurnālistu runātais liek domāt, ka viņiem ir bijuši zināmi gaidāmie Norvik bankas atklājumi un ka viņi ir pieņēmuši, ka tas tā ir. Jebkuŗā gadījumā vēl svētdienas vakarā publiski izskanējušie jautājumi par LB prezidenta aizturēšanu lika domāt, ka kaut kas nav gluži kārtībā, ka zemtekstos un attieksmē jūtams kaut kas tāds, kas netiek nosaukts vārdā. Pēc KNAB paziņojuma par to, ka kriminālprocess nav saistīts ne ar vienu Latvijā strādājošo banku un ka liela daļa iepriekš izskanējušo minējumu neatbilst patiesībai, atlika vien brīnīties par to, kāpēc tik augsta līmeņa amatpersona, kuŗai ir pieejama konfidenciāla informācija un kuŗa piedalās eirozonas valstu finanču jautājumu rēgulēšanā, ir “nolaidusies” līdz kukuļa prasīšanai. 

 

Trieciens nāca arī no Assiciated Press   ‒ AP raksta, ka Rimšēvičs bieži  devies uz Krieviju, bet pēc tam, kad pret to tika noteiktas sankcijas, uz Krieviju devies caur Baltkrieviju. To apstiprinot Krievijas robežsardze. Tiesa gan, AP arī piebilst, ka neatkarīga šī fakta pārbaude viņiem nav pieejama. Aģentūra ir arī publicējusi fotografiju, kas uzņemta 2010. gada 22. augustā. AP žurnālisti gan alojas, ka foto ir tapis pēc medībām, nē – pēc makšķerēšanas. Tajā redzami vairāki cilvēki, arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kā arī toreizējais Krievijas ieroču ražošanas uzņēmuma “Informācijas technoloģiju pētniecības institūts” vadītājs Dmitrijs Pliščikovs. Jāpiebilst, ka foto izdarīšanas brīdī Pliščikova priekšnieks bija Sergejs Čemezovs, sens Putina draugs jau kopš astoņdesmitajiem gadiem.

 

Ja LB prezidents ir kaut daļēji vainīgs gan oficiālajās, gan neoficiālajās apsūdzībās, tad, protams, jāsaņem sods. Bet par to lems tiesa. Ja Rimšēvičs ir pieļāvis neuzmanīgu rīcību un tiešām braukājis uz Krieviju izklaidēšanās nolūkos, tad jāteic, ka amatpersonām vienmēr jāatceras, ka, dibinot privātas attiecības Krievijā, viegli var nonākt tās drošības dienestu uzmanības lokā. Nav noslēpums, ka šie Krievijas dienesti spēj safabricēt jebkuŗu lietu, un ir ļoti iespējams, ka šajā gadījumā tā arī ir. Norvik bankas īpašnieka apgalvojumi tiešām šķiet no fantastisku trilleru serijas, bet dzīvē mēdz notikt ne tikai tas. Jebkuŗā gadījumā AP savā rakstā atsaucas arī uz Prāgas Starptautisko attiecību institūta vecākā pētnieka Marka Galeoti sacīto, ka šantāžas risks īpaši augsts ir Krievijas gadījumā, kas pēc viņa domām, aktīvi cenšas izmanot ārvalstu ierēdņus, izmantojot korupciju. Pēdējos gados Putins ir centies no jauna panākt Krievijas ietekmi Austrumeiropā, kur tādas valstis kā Latvija un Ukraina centās atbrīvoties no Maskavas varas un ciešāk sadarboties ar ES un NATO. Jāpiebilst, ka arī Latvijas Drošības policijas pēdējā ziņojumā ir rakstīts par Krievijas centieniem iekļaut savā uzmanības lokā Latvijas augsta līmeņa ierēdņus, kuŗi  privātās vai oficiālās vizītēs ierodas Krievijā.

 

Manuprāt – un tas ir subjektīvs viedoklis – iespējams, tā ir ilgāku laiku gatavota kombinācija, lai atbrīvotos no daudziem nevēlamā un nepatīkamā LB prezidenta, lai tā vietā ieliktu sev patīkamu paklausīgu cilvēku.

 

Piebilde. Brīdī, kad raksts tika nodots redakcijai, TV24 sākās Ilmāra Rimšēviča preses konference, kuŗā viņš stāsta par situāciju bankās un par tiem iemesliem, kuŗu dēļ notiek centieni mainīt LB prezidentu, bet sīkāk par  to nākamā numurā.