Toksiskā diaspora
Juris Lorencs    28.02.2023

 

 

23. februārī Latvijas Saeima pieņēma paziņojumu, kuŗā tika pausts nosodījums Krievijas iesāktajam kaŗam pret Ukrainu. Par dokumentu balsoja 78 deputāti. Diemžēl visi deviņi klātesošie frakcijas “Stabilitātei!” deputāti balsojumā nepiedalījās. Šie cilvēki uzauguši un gājuši skolā jau brīvajā Latvijā. Izpelnījušies augstu godu, jo ievēlēti demokrātiskas valsts parlamentā. Un tomēr tas viņiem netraucē izrādīt simpātijas agresoram. 14. Saeimas vēlēšanās Latgalē kopumā ar 18,6% uzvarēja “Stabilitāte!”. Vislielākos panākumus partija guva Daugavpilī, Rēzeknē, Krāslavas, Rēzeknes un Augšdaugavas novados. Tātad vietās, kur tradicionāli dzīvo vecticībnieki vai viņu pēcteči. Bet kā tad vecticībnieki nokļuva Latvijā? Bēgot no reliģiskajām vajāšanām, kas sekoja pēc 17. gadsimtā notikušās Krievu pareizticīgās baznīcas šķelšanās. Daļa ticīgo, kuŗi nepieņēma baznīcas vadības rosinātās reformas, pārcēlās dzīvot uz valsts nomalēm vai pavisam atstāja Krieviju. Latvijas territorijā pirmās vecticībnieku grupas apmetās 17. gadsimta vidū. Laikā starp abiem pasaules kaŗiem, kad Padomju Savienībā valdīja karojošā ateisma režīms, Latvijas vecticībnieki baudīja reliģisku brīvību. Šodien viņi balso par partiju, kas simpatizē Krievijai! Ne velti tautas sakāmvārds saka - “baro vilku, cik gribi, vienalga uz mežu skatās”. Bet labā ziņa ir tā, ka tagad vismaz zinām, ar ko mums darīšana.

 

Latvijas krievus varētu pieskaitīt pie impērijas “atlūzām”. Nejauši nokļuvuši kulturāli svešā zemē, viņi turpina ilgoties pēc “mātes Krievijas”, kuŗas robežas “nekad un nekur nebeidzas”. Par Krievijas impērijas “vēsturiskajām robežām” šodien runā Putins. Krievijas pilsētu ielas ir pilnas ar plakātiem “Krievijai nav robežu” un “Viena tauta, viena vēsture, viena valsts”. Arī Latvija atrodas Krievijas “vēsturiskajās robežās”- ja ne “de facto”, tad vismaz Putina sekotāju galvās. 

 

Bet ko tad domā krievi, kuŗi par savu dzīves vietu apzināti izvēlējušies Rietumus? Kuŗi pārcēlušies uz ASV, Rietumeiropu, Izraēlu? Pagājušā gada nogalē interneta vietne theins.ru publicēja rakstu seriju, žurnālistiku pētījumu par krievu diasporu Rietumos. Rakstu nosaukumi runā paši par sevi: “Kā Krievijas diaspora ASV apkalpo Kremļa intereses”, “Kā Kremlis organizē Putinu atbalsta akcijas Vācijā un kāpēc tajās piedalās neonacisti”, “Kā balto emigrantu pēcteči kļuva par galvenajiem Kremļa ietekmes aģentiem Francijā”.

 

Ar pētījumu par krievu diasporas uzvedību ASV iespējams iepazīties rakstā pēc interneta adreses https://theins.ru/en/politics/256825 vai “iegūglējot” teikumu “Compatriots. How Russian diaspora serves Kremlin in USA”. Tajā pieminētas tādas organizācijas kā “Russian Center of New York”, “Coordination Council of Russian Compatriots”, “Congress of Russian Americans”, “Russian Youth of America”, medijs “Russian American Daily” un citi. Parasti tajās darbojas vai nu neseni ieceļotāji no Krievijas, kuri ieradušies Amerikā labākas dzīves meklējumos, vai padomju laiku “disidenti”, kuriem izdevās izkļūt no PSRS 1970. un 1980. gados. Ļoti iespējams, ar čekas “svētību”. Šodien viņi rīko Krieviju slavinošus maršus, attaisno agresīvo kaŗu un mēģina iespaidot vēlēšanu iznākumu ASV. Līdzīga situācija ir Vācijā. Blakus etniskajiem krievu imigrantiem simpātijas Krievijai un Putinam nereti izrāda vācu izcelsmes repatrianti no bijušās PSRS, tā saucamie Wolgadeutsche. Kopskaitā viņu ir ap 2, 5 miljoni.  

 

Bet kā tad izskatās Francijā, kas pēc komūnistu revolūcijas deva patvērumu no Krievijas aizmukušajiem muižniekiem un inteliģencei? Kņazs Dmitrijs Šachovskojs (dzimis 1934. gadā Francijā), kuŗš vada Krievijas dižciltīgo apvienību Francijā, pēc kaŗa sākuma intervijās Krievijas medijiem nebeidz vien atkārtot, ka “baltajiem emigrantiem Krima vienmēr bijusi daļa no Krievijas” un “šodien ir sajūta, ka svētā Krievzeme atgriežas”. Līdzīgi izsakās Imperatora gvardes piemiņas biedrības fonda priekšsēdētājs, kņazs Aleksandrs Trubeckojs (dzimis 1947. gadā Francijā). Un tad vairs nepārsteidz, ka Krievijas agresiju atklāti apsveic pat komūnistu nogalinātā Krievijas imperatora Nikolaja Romanova (Nikolaja II) radinieki. Pašreizējā pretendente uz Krievijas troni, lielhercogiene Marija Romanova (dzimusi 1953. gadā Madridē) atbalsta Krimas okupāciju un aneksiju. Kopā ar dēlu Georgiju viņa 2018. gadā apmeklēja Krievijas okupētās territorijas, Krimu un Sevastopoli.

 

2016. gadā Parīzes centrā, Branlī krastmalā (Quai Branly), tika iesvētīta Krievu pareizticīgajai baznīcai piederošā Trīsvienības katedrāle. Baznīca atrodas territorijā, kas pieder Krievijas valdībai, tajā izvietojies arī Krievijas “kultūras centrs” un skola. Ēku kompleksam ir diplomātiskās imūnitātes statuss. “Kultūras centra” un baznīcas parādīšanās Elizejas pils un Francijas Ārlietu ministrijas tuvumā radījusi papildu rūpes Francijas izlūkdienestiem. Jo pastāv pamatotas bažas, ka no turienes var tikt veikta noklausīšanās. Zīmīgi, ka katedrāli iesvētīja Krievu pareizticīgās baznīcas patriarchs Kirils. Kā liecina nesen atslepenoti Šveices policijas dokumenti, Kirils pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Šveicē nodarbojies ar spiegošanu PSRS Valsts Drošības komitejas uzdevumā. Tolaik viņš bija oficiālais Krievu pareizticīgās baznīcas pārstāvis Pasaules Baznīcu padomē Ženēvā. Laikraksti pat min Kirila segvārdu - “Michailovs”. Vēl viena liecība tam, Krievu pareizticīgo baznīcu kontrolē Krievijas specdienesti.

 

Un tagad kopsavilkums par theins.ru pētījumu. Pirmkārt, krievu diaspora cenšas iespaidot Rietumu valstu polītiku Krievijai labvēlīgā virzienā un graut Rietumu vienotību. Otrkārt, pat tie krievi, kuŗi uzdodas par demokratiem un liberāļiem, bieži vien kalpo Putinam. Treškārt, mēs diemžēl nevaram zināt, vai cilvēki, kuŗi padomju laikā emigrēja uz Rietumiem, patiesībā nav Krievijas specdienestu iesūtīti aģenti. Ceturtkārt - ir mainījies veids, kā Krievija ar savu diasporu cenšas ietekmēt Rietumus. Ja PSRS savulaik balstīja kreisās partijas, tad šodien Kremlis meklē domubiedrus starp labējiem. Un ne bez panākumiem. Putins atrod “Krievijas sapratējus” pie “trampistiem” ASV, partijā “Alternatīva Vācijai” un Marinas Lepēnas “Nacionālajā Frontē” Francijā. Diemžēl šodienas pasaulē daudz kas sagriezies kājām gaisā.