Rietumu pusē
   18.03.2014

Rietumu pusē

FRANKS GORDONS

Kamēr šīs rindiņas sasniegs lasītājus, “velns zin kas” vēl var notikt lielajā cīniņā starp Rietumiem visplašākajā nozīmē un Maskaviju (Muscovy), kuŗai Vladimirs Putins, kas sakās esam “zemju savācējs” (sobirateļ) uzticējis svēto “Trešās Romas” misiju.

Atļaušos te paust savu subjektīvo viedokli, mudinot uz diskusiju, auglīgu strīdu.

Pirms Igaunijas iestāšanās eirozonā šīs valsts 1 kronas naudas zīmē bija redzama Narvas upe - šķirtne starp divām pasaulēm. Rietumkrastā Ordeņa pils, austrumkrastā Ivangorodas cietoksnis, kas nosaukts cara Jāņa Briesmīgā vārdā. Livonijas ordenis, var teikt, nebija nekāda medusmaize. Bet tā pavēnī attīstījās pilsētas, kas ietilpa Hanzas Savienībā, - Rēvele (Tālina), Pērnava, Rīga, kur bija sava vēlētā rāte, bija tirgoņu un amatnieku cunftes, bija savs tiesību rullis un plauka sadarbība ar Brēmeni, Lībeku, Hamburgu. Tie bija, tēlaini izsakoties, Rietumi. Tiesa, senā Krievzemes pilsēta Novgoroda (Naugard) arī ietilpa Hanzas Savienībā, un tajā par visu lēma pilsoņu sanāksme - veče, tiešas demokratijas piemērs. Diemžēl tas pats Jānis Briesmīgais noslīcināja šo brīvības iedīgli asinīs, un Narvas upes austrumkrastā iesakņojās tirannija, kuŗas sauklis ir Trešā Roma un kuŗas imperiālo centienu paudējs patlaban ir neaprēķināmais Vladimirs Putins.

Atļaušos vēl vienu atkāpi. Drosmīgie kazaku atamani, Maskavijas imperiskie celmlauži, kam sekoja cara ierēdņi, vilka katordzinieku ceļus un pēc tam dzelzceļa stigu uz austrumiem, līdz  sasniedza Kluso okeanu. Un kas Putinam tagad ir? Sibirija ir ogļūdenražu un dārgmetallu raktuvju reģions, un tāpēc mūsdienu Krievija kļuvusi par rietumvalstu jēlvielu piedēkli un visa nauda tiek Maskavas oligarchiem. Bet kāds bija Amerikas ceļš uz to pašu Kluso okeanu? Uzņēmīgie celmlauži, privātās iniciātīvas dzīti, vilka transkontinentālā dzelzceļa stigu uz rietumiem, līdz sasniedza Kluso okeanu. No tā cieta indiāņu ciltis, plaši, bet mazapdzīvoti novadi tika atņemti Meksikai un Spānijai, un ko mēs tagad redzam? Kalifornijas pavalsts vien ar savu Silicon Valley un neskaitāmiem zinātnes centriem ir kļuvuši par īstu dārgakmeni un ekonomiskās jaudas ziņā pārspēj visu plašo Krievijas Federāciju un  pati par sevi izpelnītos lielvalsts statusu kaut vai G8 ietvaros. Un demokratiskā Kanada ir īsta paraugvalsts savu Sibirijai tik ļoti līdzīgo ziemeļu novadu attīstībā. Un Pacifika pērle Vankuvera - pilsēta, kur dzīves kvalitāte (quality of life) ir vislabākā pasaulē!

Un kāpēc tāds veiksmes stāsts? Brīvais tirgus, privātā iniciātīva un cilvēktiesības - jā, cilvēktiesības, par kuŗām klāstīts filozofa Kārļa Poppera grāmatā „Atvērtā sabiedrība un tās ienaidnieki”. ASV pavalstīs un Kanadas provincēs, tāpat kā Vašingtonā DC un Otavā, visas valsts mērogā darbojas divi principi: Checks & Balances un Trial & Error. Likumdevēji kontrolē izpildvaru, nepieļaujot patvaļu, un nekas apriori netiek atzīts par negrozāmu patiesību, iekams nav mēģināts un pārbaudīts. Tās, lūk. ir Rietumu vērtības, pie kuŗām turas (vai vajadzētu turēties) NATO un ES dalībvalstis.

Jūs domājat, ka Putins būtu tā “iecirties” Krimā, ja nebūtu saņēmis drausmīgu ģeopolītisku triecienu, zaudējot Ukrainu, un nelīdzētu tas, ja nemaldos, 150 miljardu dolaru kukulis, ko Kremlis piedāvāja Janukovičam, lai novērstu asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Patiesības labad atgādināsim, ka Vašingtonā DC arī pa diviem lāgiem vaimanāja: “Zaudējām Ķīnu” (1949) un “Zaudējām Irānu” (1979).

Un nepavisam nevar vainot neaptēsto puskrievu-pusukraini Ņikitu Chrusčovu, kuŗš 1954. gadā, svinot 300 gadus kopš Perejaslavas radas, kad Aizkrāces kazaku atamans Bogdans Chmeļņickis un viņa ļaudis zvērēja uzticību Maskavas caram, ar vienu spavas vilcienu “ņēma un uzdāvināja” Krimu ar visu Sevastopoli Ukrainas Padomju Sociālistiskajai Republikai - vienai no 15 vienotās un nedalāmās PSRS sastāvdaļām. Parakstīja ukazu (dekrētu), un cauri. Ne tikai Ņikita Chrusčovs, bet neviens visā pasaulē nevarēja 1954. gadā paredzēt PSRS sabrukumu 1991. gadā.

Rietumu vērtības... Tā jau bija tā “Eiropas izvēle”, kas maksāja dzīvību turpat vai 100 Maidana aizstāvjiem.