Pirms Trampa un Putina sarunas vienatnē
FRANKS GORDONS    10.07.2018

 

 

Vienatnē! Te nu, var teikt, tas suns ir aprakts.

 

Pēc NATO virsotņu apspriedes – Briselē 11. un 12. jūlijā – paredzēta ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās Helsinkos 16. julijā. Līdzās oficiālajām sarunām ar padomnieku un ekspertu piedalīšanos Donalds Tramps paudis vēlmi sarunāties ar Vladimiru Putinu vienatnē. Tā ir Trampa iniciātīva, kas ārpusniekiem – un ne tikai – šķiet dīvaina, pat mistiska. Atgādināsim šo abu prezidentu raksturīgās īpašības: Tramps ir impulsīvs un neaprēķināms, Putins ir rūdīts un mērķtiecīgs.

 

Caur pagātnes miglu manā atmiņā pavīd ASV prezidents Franklins Delano Rūzvelts, kuŗam Jaltā 1945. gada pavasarī Josifs Staļins rādījās kā uncle Joe –  tēvocis Džo, ar kuŗu, veidojot pēckaŗa pasauli, varēšot sastrādāties. Čur, atkāpies, sātan, tas ir nelabs rēgs…

 

Jā, kāpēc obligāti jārunājas vienatnē? Trampu – Amerika vēl nav diktātūra – kā čūskas apvij apsūdzības un pierādījumi, kas liecina, ka viņš 2016. gada 8. novembrī ticis ievēlēts par ASV prezidentu, pateicoties (te šis vārds ir īsti vietā) Kremļa rosībai, stutējot viņa kandidātūru, nomelnojot viņa konkurenti Hilariju Klintoni, liekot lietā manipulatorus un hakerus, kā arī šantāžu kaut kādu senu sakaru un darījumu dēļ.

 

Donaldu Trampu tas žņaudz, un te nu viņam vajadzīga intima saruna ar Putinu vienatnē – ka vīram ar vīru, vīrietim ar vīrieti.

 

Kādas ir Donalda Trampa attiecības ar NATO, kuŗā Latvija ietilpst kā dalībvalsts?

 

NATO Briseles saieta gaidās šai sakarā ir vērts zināt, ko izcilā vēsturniece un publiciste Anna Epelbauma raksta avīzē Washington Post. Viņa savai apcerei likusi virsrakstu, kas visu izsaka: "Tramps ienīst starptautiskās organizācijas, kuŗas veido ASV bagātības, uzplaukuma un militārā spēka pamatu." Epelbauma apraksta, cik rupji Tramps uzvedās nesenajā G7 („lielā septiņnieka") saietā. Tajā viņš teica, ka NATO esot Savienotajam Valstīm "pārāk dārga". Tramps lika saprast, ka viņš vienādi zemu vērtē gan NATO, gan WTO (Pasaules tirdzniecības organizāciju), gan Eiropas Savienību.

 

Anna Epelbauma uzsver: "Pirmo reizi kopš 1945. gada Eiropai ir darīšana ar ASV prezidentu, kuŗam ir fundamentāli atšķirīgs uzskats par Amerikas starptautisko lomu. Tramps vairāk negrib, lai ASV būtu Rietumu galvenais organizējošais spēks." Tramps, raksta Epelbauma, varētu izmantot savu tikšanos ar Putinu, lai iebiedētu britus, vāciešus un visus, kuŗiem liek bažīties Krievijas agresīvā uzvedība, un piespiest tos darīt to, ko viņš grib – jebkurā jomā. Varbūt Tramps šantažēs vāciešus, prasot no viņiem iznīcināt pašmāju auto industriju, citādi amerikāņu kaŗaspēks nepaliks Heidelbergā. Kas attiecas uz mazākām valstīm – Igauniju, Lietuvu –  tām neveicas: tām nav pietiekamu trumpju, lai kaulētos šajā jaunajā pokera spēlē, un tās varēs iztirgot (!) Putinam – ja viņš tās gribēšot – par lētu maksu…

 

Un te nu Neatkarīgajā Rīta Avīzē (NRA) izsakās Bens Latkovskis un jau virsrakstā vaicā: "Vai Trampa un Putina draudzība apdraud Latvijas drošību?" Un raksta nobeigumā atbild: "No Latvijas drošības viedokļa Putina draudzība ar Trampu mums varētu būt izdevīga."

 

Redzēsim, kādas sekas būs Trampa un Putina intimajai sarunai vienatnē – bez lieciniekiem.