Partijas, kandidāti un solījumi. VIENOTĪBA
Sallija Benfelde    18.09.2014

 

            

12. Saeimas vēlēšanās piedalās 13 deputātu kandidātu saraksti,  un šajā un turpmākajos laikraksta numuros par sarakstiem un partijām lasiet:  ko kandidāti  darījuši un solījuši līdz šim un ko sola tagad. Vairāk varēsit uzzināt par tiem deputāta kandidātiem, kas startē no Rīgas vēlēšanu apgabala, jo ārpus Latvijas pilsoņi balsos par sava vēlēšanu apgabala sarakstiem. 

 

PARTIJA UN CILVĒKI.

 

Vēlēšanās piedalās ar 4. kārtas numuru,  un kopā visos piecos vēlēšanu apgabalos tās sarakstā ir 115 deputāta amata kandidāti. Rīgas vēlēšanu apgabalā ar pirmo numuru startē pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Vidzemes vēlēšanu apgabalā pirmā ir pašreizējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma, Kurzemē – 11. Saeimas priekšsēde, partijas Vienotība valdes priekšsēde Solvita Āboltiņa, Latgalē – pašreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss,  un Zemgalē pirmais sarakstā ir 11. Saeimas deputāts, Budžeta un finanču (nodokļu) komisijas priekšsēdiss Jānis Reirs. 

 

Vienotība savulaik veidojās, apvienojoties trīs partijām – Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un Sabiedrībai citai polōtikai. Šogad partijai ir pievienojušies vairāki polītiķi no bijušās Reformu partijas (ko savulaik dibināja Valdis Zatlers), un Vienotības sarakstā 12. Saeimas vēlēšanās ir arī Latgales partijas biedri. Pazīstamākais Vienotības polītiķis neapšaubāmi ir Valdis Dombrovskis. Viņš bija valdības vadītājs no 2009. gada 12. marta līdz 2014. gada 22. janvārim un  pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās  ievēlēts par EP deputātu no Vienotības saraksta. 2009. gadā Valdis Dombrovskis gan kļuva par valdības vadītāju, būdams Jaunā laika polītiķis, jo Vienotība tika nodibināta tikai 2011. gada 6. augustā. Tagadējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma arī ir Vienotības biedre, tāpēc tomēr var teikt, ka Vienotība pie varas ir jau piekto gadu. Partija neapšaubāmi ir ar rietumniecisku orientāciju, un tās lielākais padarītais darbs ir stingra, saprātīga finanču polītikas ievērošana krizes gados. Pēdējo trīs gadu laikā pēc 11. Saeimas vēlēšanām Vienotībai ministri ir bijuši aizsardzības, finanču, labklājības un veselības jomā. Vienotības polītiķi finanču ministra un aizsardzības ministra amatā savu darbu veica profesionāli, kaut gan problēmu šajās jomās, trūkstot financējumam, aizvien ir bijis pietiekami. Labklājības ministre, šķiet, pamazām saprata (vai arī bija spiesta saprast) iedzīvotāju patieso situāciju un vairs neapgalvoja, ka Latvijas iedzīvotāji ir nabadzīgi, jo ir slinki,  neko negrib darīt un to vien domā, kā nemaksāt valstij nodokļus. 

 

Lielā neveiksme Vienotībai bija veselības ministre, kuŗas laikā situācija veselības aprūpē valstī pasliktinājās. Diemžēl partija veselības aprūpē notiekošajam īpašu uzmanību nepievērsa, līdz nācās ievērot mediķu sabiedrisko organizāciju vienprātīgo prasību par ministres demisiju. Šobrīd veselības ministra nav - atlikušajos dažos mēnešos pirms vēlēšanām  uzrunātie šo amatu nevēlas veikt, jo tik īsā laikā neko glābt nevar. Vērtējot partiju kopumā, jāatzīst, ka Vienotība salīdzinājumā ar daudzām citām partijām ir ar labu intelektuālo potenciālu un stingru, uz Rietumiem orientētu polītiku. Negātīvi jāvērtē zināma augstprātība, korporātīvisms, „savējo loka” veidošana, reizēm aizmirstot  sabiedrības un valsts intereses. Vēl jāpiebilst, ka nesaprotams ir pašreizējā satiksmes ministra Anrija Matīsa (bezpartejiskais) pirmais numurs Latgales vēlēšanu sarakstā, jo ar Satiksmes ministriju jau ilgu laiku ir saistīti skandali par  vilcienu iepirkumu un Brīvostas renovācijas projektu, kam paredzēta Eiropas fondu nauda. Matīss ministra amatā ir jau vairāk nekā gadu, bet pārmaiņas ministrijas darba stilā nav jūtamas, tieši pretēji –ar vilcienu iepirkumu un Brīvostu saistītās problēmas tikai samilst.

 

RĪGAS VĒLĒŠANU APGABALU SARAKSTS.

 

Kandidātu sarakstā ir 35 deputāta kandidāti. Pirmie pieci ir: Edgars Rinkēvičs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Aleksejs Loskutovs, Lolita Čigāne un Andrejs Judins. 

 

Edgars Rinkēvičs tātad  ir ārlietu ministrs un šo amatu veica arī  iepriekšējā – Valža Dombrovska valdībā kopš 2011. gada 24. oktobŗa. Rinkēvičs ir viens no retajiem polītiķiem, kam nevar pārmest neprofesionālitāti un savtību. Ārlietu ministrijā viņš sāka strādāt 1995. gadā, divus  gadus vēlāk kļuva par valsts sekretāru un šajā amatā nostrādāja līdz 2008. gadam, kad kļuva par Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vadītāju līdz 2011. gada jūlijam. Latvijas iestāšanās NATO lielā mērā ir arī viņa nopelns, jo Rinkēvičs, veicot  ministrijas valsts sekretāra pienākumus, ir vadījis vairākas darba grupas un delegācijas vai tajās  piedalījies: 1998. gada februārī viņš kļuva par Baltijas valstu un ASV partnerības chartas nosacījumu izpildes komisijas divpusējās aizsardzības un militāro jautājumu darba grupas vadītāju no Latvijas puses. No 2002. līdz 2003. gadam darbojies delegācijā sarunās par Latvijas iestāšanos NATO (delegācijas vadītāja vietnieks), no 2005. gada līdz 2007. gada janvārim vadījis NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroju. Vēl jāpiebilst, ka Ukrainas – Krievijas krizes laikā ārlietu ministrs ir bijis un ir viens no tiem polītiķiem Latvijā un Eiropā, kas nepārprotami un skaidri pauž nosodījumu Krievijas rīcībai un ir mudinājis Eiropas Savienību rīkoties noteiktāk un stingrāk. 

 

Ojārs Ēriks Kalniņš  ir latviešu diplomāts un polītiķis, pašlaik 11. Saeimas deputāts, ievēlēts no Vienotības saraksta, Ārlietu komisijas priekšsēdis. Bijis Latvijas vēstnieks ASV (1993—1999) un Latvijas institūta direktors. Pirms pārcelšanās uz Latviju bija Amerikas latviešu apvienības un Pasaules brīvo latviešu apvienības aktīvs biedrs.  

 

Aleksejs Loskutovs  - jurists, pirms iesaistīšanās polītikā 2009. gadā četrus gadus bija Korupcijas novēršanas un apkaŗošanas biroja (KNAB) priekšnieks (2004-2008). 11. Saeimas deputāts, ievēlēts no Vienotības saraksta, strādā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. 

 

Lolita Čigāne pirms iesaistīšanās polītikā aktīvi darbojās nevalsts organizācijās, pašlaik ir 11. Saeimas deputāte un strādā Valsts pārvaldes un pašvaldības un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Iesaistījusies  polītikā, ir mainījusi savu nostāju un attieksmi daudzos jautājumos, deklarējot, ka tagad pārstāv „otru pusi” – varu.

 

Andrejs Judins - jurists, pašlaik 11. Saeimas deputāts, ievēlēts no Vienotības saraksta, strādā Juridiskajā un Sabiedrības saliedētības komisijā. Bijis vairāku likumu grozījumu iniciātors jautājumos, kas izraisījuši asu Saskaņas centra protestu, – piemēram, prasot likumos noteikt atbildību ne tikai par nacisma, bet arī par komūnistu režīma simbolikas izmantošanu dažādos publiskos sarīkojumos. 

 

PRIEKŠVĒLĒŠANU PROGRAMMA.

 

Vienotības programmā aplamības nav saskatāmas, jautājums vienīgi, kā partija paveiks solīto. Patīkami ne tikai dzirdēt, bet arī lasīt programmā: „Latvietības veicināšanai un saglabāšanai ārzemēs aktīvi sadarboties ar diasporu.” Priecē arī partijas vēlme nostiprināt Latvijas kultūrtelpu, ieguldot izcilībā, sakārtojot infrastruktūru un atbalstot kultūrizglītību un tautas mākslu. 

 

Dažādas aptaujas liecina, ka ikdienā Latvijas iedzīvotājiem visvairāk rūp veselības aprūpes pieejamība, nodokļi, kas vienādi maksājami gan bagātajiem un turīgajiem, gan nabadzīgajiem; izglītība un darba vietas. Pēdējā pusgada notikumi Ukrainā liek arī nopietnāk izturēties pret aizsardzības jomas financēšanu un enerģētisko neatkarību. Līdz šim Vienotība nav īpaši atbalstījusi nodokļu diferencēšanu atkarībā no ienākumu lieluma, tāpēc cerīgs ir solījums programmā: „Veidot nodokļu polītiku, kas mazina nevienlīdzību un taisnīgāk sadala nodokļu slogu starp iedzīvotājiem ar zemiem un augstiem ienākumiem, saglabājot vidēji zemu nodokļu slogu kopumā.” Jautājumos par aizsardzību un enerģētisko neatkarību Vienotība savā programmā sola rīkoties – palielināt aizsardzības budžetu un palielināt arī Latvijas enerģētisko drošību, dažādojot piegādes avotus. Protams, tiek solīts arī palielināt pieeju primārajai veselības aprūpei un samazināt mazāk turīgo iedzīvotāju līdzmaksājumus tajā. Tāpat var piekrist atziņai, ka jāizstrādā augstākās izglītības financējuma modelis, kas nodrošinātu brīvu pieeju izglītībai un vienlaikus veicinātu izglītības kvalitāti. Tātad  programmā ir viss,  kas valstij būtu darāms.