Pārdotie pīšļi
Sallija Benfelde    01.11.2016

 

Rīgas dome plāno galvaspilsētā jaunu tramvaju līniju, kas šķērsos Lielos kapus. Lai gan ideja ierīkot jaunu tramvaja līniju cauri kapiem patiesībā nepārsteidz, jo acīmredzot tā ir iespēja tikt pie lielāka labuma, tiekot pie Eiropas fondu naudas. “Šis ir labākais risinājums. Ja mēs redzam, ka šo projektu varam īstenot ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, šo iespēju nedrīkst laist garām," saka Rīgas mērs Ušakovs. Un ar naudu Ušakova vadītā dome prot rīkoties ļoti veikli, padarot tās tērēšanu necaurskatāmu un nesaprotamu. Sabiedrībā šī iecere jau ieguvusi “kapu tramvaja” nosaukumu, un Lielajos kapos jau vairākas reizes notikuši protesta pasākumi. “Rīgas Lielie kapi ir unikāls Latvijas vēstures objekts.

 

Tos polītisku iemeslu dēļ slēdza padomju okupācijas gados. Kapi de facto tika pakļauti sankcionētai un nesankcionētai demolēšanai. Iespējamā tramvaja līnija kapu territorijā būtu amorālās padomju polītikas turpinājums, vēsturiskās atmiņas iznīcināšanas mēģinājums. Tas vērstos pret kapos apbedīto Rīgas un Latvijas cēlāju, brīvības cīņu varoņu un tautas dižgaru piemiņu,” vairāk nekā 150 cilvēki raksta vēstulē valsts augstākajām amatpersonām. Arī vairāki Eiropas Parlamenta (EP) deputāti no Latvijas vēstulē Latvijas augstākajām amatpersonām iebilst pret jaunas tramvaja līnijas būvniecības ieceri Rīgā, jo tā skar Lielo kapu territoriju un atsevišķus apbedījumus, un aicina apturēt šo tramvaja projektu, līdz netiks pieņemti juridiski saistoši lēmumi, ka būvniecības laikā netiks skarta Lielo kapu territorija, arī neviens no apbedījumiem. Ja “kapu tramvajs” tiešām tiks būvēts, tad Lielajos kapos nāksies nojaukt vienu kapliču un likvidēt divas senas kapu kopiņas, no kuŗām vienai vēl ir saglabājies nožogojums, cietīs arī seni granīta ceļa stabi, kas ierakti gar kapu malu. Nāksies nocirst arī vairākus kokus.

 

Tomēr vispārsteidzošakā visā “kapu tramvaja” stāstā ir Latvijas Evaņģeliski luteriskā baznīcas (LELB) nostāja. Kā zināms, Lielo kapu zeme pieder LELB. Baznīcai un Rīgas pašvaldībai ir domstarpības saistībā ar Lielo kapu apsaimniekošanu. Baznīca uzskata – tai kapu territorija nav jākopj, jo īpašumā ir tikai zeme, turklāt kapi pārveidoti par memoriālo parku, kuŗu kopt esot pašvaldības pienākums. Kapliču un apbedījumu kopšana esot tuvinieku pienākums. Savukārt Rīgas pašvaldība atzīmējusi, ka tā nekops šo territoriju, jo nav tās īpašniece. Ar vārdu sakot, zeme pieder baznīcai, bet kapus neviens kopt negrasās, jo acīmredzot labuma no pīšļiem nekāda. Tagad, kad parādījusies iespēja tirgoties un, iespējams, apmainīt kapu zemi pret kādu labu, apbūvei noderīgu zemes gabalu, ko pēc tam varētu pārdot, LELB ir sarosījusies.

 

Tiesa gan, pagaidām oficiālu piedāvājumu slēgt kādu darījumu LELB no pašvaldības vēl nav saņēmusi. Toties baznīcas pārstāvis ir paudis, ka jau tagad “staigāšana un dejošana pār kapu kopiņām notiek katru dienu”, gan piemirstot, ka to pieļauj pati baznīca. Viņš arī izteicies, ka, piemēram, zem Doma laukuma ir cilvēku pīšļi, tomēr tas netraucējot rīkot gadatirgus un koncertus. Ja tramvaja līnija tiks būvēta, baznīca pīšļus pārapbedīšot: “Protams, baznīca neatbalsta vardarbīgu kapu izpostīšanu,” viņš sacījais žurnālistiem, tomēr piebilda, ka gadījumā, ja mirušo pīšļi tiks pārapbedīti, šim procesam izrādot attiecīgu cieņu, tad arī tramvaja līnijas izbūve nebūtu vērtējama kā ļaunums.

 

Nav noslēpums, ka pēdējos gados LELB ar saimniekošanu savā baznīcā galīgi neveicas, ir grūtības maksāt mācītājiem algas, apsaimniekot sev piederošos īpašumus, tādēļ baznīca ir pārdevusi un cenšas pārdot daļu savu nekustamo īpašumu. Bēdīgi slavena LELB ir kļuvusi arī savas stingrās nostājas dēļ pret sievietēm mācītājām, jo sievietei, pēc viņu domām, baznīcā ir vieta vien kā dievlūdzējai vai saimnieciskus darbus (kārtošana, tīrīšana, mazgāšana u.c.) darošai pazemīgai būtnei, kuŗas uzdevums ir kalpot mācītājam. Tirgošanās ar pīšļiem un vēsturiskas piemiņas vietas ignorēšana ir kas jauns pat LELB.

 

Var, protams, atcerēties Bībeli un naudas mijējus templī, meklēt vēl citas vēsturiskas un literāras atsauces uz to, kas notiek šodien, bet tas, ka naudas priekšā zūd jebkuŗas vērtības, ir labi redzams. Kā jau rakstīju, nepārsteidz Ušakova komanda, jo Latvijas un latviešu vēstures un kultūras vērtības nav viņu sarakstā, tur vieta tikai naudai un cerīgiem skatieniem Krievijas virzienā. Šokē LELB nostāja un gatavība iesaistīties darījumā, kas iznīcina cerības, ka šī baznīca ir garīgais patvērums. Cerību vieš vien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) paustais, ka tramvaja izbūves iecerei ir vajadzīga publiskā apspriešana. Acīmredzot, Lielos kapus nosargāt varam tikai mēs paši, bet uz galvaspilsētas pašvaldību un LELB paļauties nav iespējams, jo nauda un pašu izdevīgums ir šo institūciju galvenā un vienīgā vērtība.