EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Nerātni deputāti
125307
Foto: LETA

Kārlis Streips    31.05.2022

 

 

Reizi Saeimas sesijas laikā Mandātu un ētikas komisija sa­­ņem ziņojumu no Iekšlietu mi­­nistrijas par parlamenta depu­tātiem, kuŗi laikā kopš pēdējā ziņojuma ir administrātīvi so­­dīti. Jaunākajā šāda veida ziņoju­mā konstatēts, ka četri deputāti tikuši administrātīvi sodīti. Trīs no šiem sodiem bijuši saistībā ar auto vadīšanu. Tā, piemēram, deputāts Juris Pūce (Attīstībai/Par) tapa sodīts par ceļa satik­s­mes noteikumu pārkāpumu zo­­nās, kur bijušas ceļazīmes attie­cībā uz apdzīvotas vietas sāku­mu vai dzīvojamo zonu. Depu­tāts Andris Skride (A/P) sodīts par mašīnas vadīšanu bez nepie­ciešamās techniskās apskates. Abos gadījumos deputāti sodīti ar naudas sodu.

 

Deputāts Ēriks Pucens (ievē­lēts no teju vai sabrukušās partijas KPV, bet kopš pagājušā gada septembŗa ir pie frakcijām ne­­piederošs deputāts) uzreiz ticis pie diviem sodiem. Viņš brīdi­nāts par automašīnas vadīšanu bez vadītāja apliecības, bet ar naudas sodu sodīts tāpēc, ka deputāts pie stūres lietojis elektronisku ierīci, acīmredzot telefonu. 

 

Administrātīvo pārkāpumu ab­­solūtākais čempions kopš 13. Saeimas vēlēšanām Aldis Gob­zems (arīdzan ievēlēts no KPV, tagad frakcijā “Neatkarīgie”) ve­­selas deviņas reizes sodīts par pārkāpumiem saistībā ar pan­-dē­mijas ārkārtas situācijas iero­bežojumiem un aizliegumiem – sodīts par maskas nenēsāšanu tur, kur tas bija prasīts, kā arī par atrašanos aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektiem.

 

Gobzems šajā ziņā ir īpašs stāsts. Savulaik viņš izslēgts no Latvijas advokatūras par pārkā­­pumiem saistībā ar viņa solīju­mu, ka viņš pārstāvēs 2013. gada Zolitūdes traģēdijā pārstāvētās personas, ko viņš nekad nepār­stāvēja.

 

Pēc 13. Saeimas vēlēšanām, kurās Gobzema pārstāvētā partija KPV ieguva 16 mandātus, toreizējais Valsts prezidents Rai­monds Vējonis valdības veido­šanu piedāvāja Jaunās Konser­vā­tīvās partijas (kas sevi pārsau­kusi un tagad ir partija Konser­vātī­­vie) līderim Jānim Bordā­nam. Viņam nesanāca. Nāka­mais piedāvājums tika izteikts Aldim Gobzemam, kuŗam arī nekas nesanāca. Trešā reize iz­­rādījās laimīga, jo valdību pie­krita veidot Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība), lai gan vēlēšanās tieši viņa partija saņēma viszemāko balsu un mandātu skaitu starp tām polītiskajām organizācijām, kuŗas pārvarēja 5% barjēru. Un labi, ka tā, jo tieši ap to pašu lai­ku, kad Gobzema kungs meklēja iespējas veidot valdošo koalīciju, nāca advokatūras lēmums par viņa izslēgšanu, kas gandrīz no­­teikti garantētu, ka Satversmes Aizsardzības birojs viņu nelaistu ne tuvu valsts noslēpumam. Premjērs bez šādas pieejas būtu kā cilvēks ar tikai vienu roku.

 

Gobzema kungs par Kariņa kunga valdību sacēla lielu traci, un bija brīdis, kad KPV frakcija sāka irt pa vīlēm, lai arī KPV   bija partija valdošajā koalicijā. Balsojums bija 61 balss par un 39 pret. Par balsoja 11 no KPV deputātiem, pret bija pieci. Tie paši, kas visai drīz izstājās no frakcijas. Partijas dibinātājs Ar­­tuss Kaimiņš un Gobzems publiski sakašķējās, un arī Kaimiņa kungs no partijas un frakcijas tika vai nu izraidīts, vai pats no tās aizgāja ‒ kā nu katrs  ir stā­stījis.

 

Savukārt Aldis Gobzems acīm­­­redzot nolēma, ja reiz pie premjera amata netikt, tad viņš kļūs par ļoti demagoģisku opozīcijas deputātu. Covid-19 pandēmijas laikā Gobzems sāka uzņemt paš­bildes veikalos, kur viņš redzams ar platu smaidu, lai gan tobrīd bija prasība veikalos nēsāt mas­kas. Viņš visai trokšņaini iebil­da pret vakcīnas obligātumu, kad tās kļuva pieejamas. Pirmajā reizē, kad Saeima atgriezās no attālinātām sēdēm, šis cilvēks uzradās parlamenta ēkā un sāka klīrēties par to, vai viņš ir vai nav vakcinēts. Saeimai nācās klātienē sākto sēdi pārtraukt un atkal doties neklātienē. Par šo “priekš­likumu” deputāts tapa izslēgts no sešām plenārsēdēm. 

 

2021. gada janvārī Aldis Gob­zems paziņoja par jaunas partijas dibināšanu. “Likums un kār­tība” – tā šis visnotaļ nešpetnais deputāts to nosauca. Varbūt pats censonis laika gaitā tomēr ir sapratis, ka tas ir visai ironisks nosaukums,  tāpēc partiju pār­dēvēja par “Katram un katrai”.

 

Un tad partijas līderis devās sirojumā pa Kurzemi, kur viņš neatļauti pulcēja lielus barus cilvēku – ar savu demagoģiju  par vakcīnām. Par to deputāta kungs izpelnījās 61 administrā­tīvu sodu, kā arī vēl sešu nedēļu liegumu piedalīties plenārsēdēs. Šā aizlieguma laikā Gobzems pie­peši paziņoja, ka visi pret viņu sazvērējušies, tāpēc viņš pārcelsies uz citu valsti kopā ar savu sievu un bērniem. Acīm­redzot arī tur nebija labi, jo pir­majā plenārsēdē, kuŗā deputāts atkal drīkstēja piedalīties, viņš bija klāt. Saeimas sēdes var no­­ska­tīties mājaslapā, un tur vai­rāk­kārt esmu redzējis Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieci deputātu apsaucot.

 

Tiesa, 13. Saeimā ir viens de­­putāts, kuŗš šķiet esam nogrē­kojies vēl smagāk. Kopš pagāju­šā gada jūnija deputāts Jānis Ādam­sons (Saskaņa) ir cietumā sakarā ar apsūdzību par spie­go­šanu Krievijas labā. Pēc aresta Ādamsons izstājās no Saskaņas sociāldemokratiskās partijas un no Saeimas frakcijas, bet no Sa­­eimas gan ne. Tas nozīmē, ka Jēkaba ielā patlaban strādā tikai 99 deputāti. Deputāts no parlamenta taps izraidīts tikai pēc galīgā notiesājošā sprieduma  un, kā zināms, Latvijā Temīdas dzirnas mēdz malt ļoti, ļoti lēnām.

 

Ir bijuši gadījumi, kad Saeimas deputāti notiesāti kriminālli­kuma ietvaros. Piemērs – Juris Boldāns (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK), kuŗš notiesāts ar reālu cietumsodu par rezultātu vilto­šanu 9. Saeimas vēlēšanās. Pro­tams, daudz smagāku sodu ir sa­­ņēmis Ventspils ilggadīgais boss Aivars Lembergs, kuŗu šo­­gad februārī notiesāja 19 noziedzīgos nodarījumos. Tiesa vi­­ņam piesprieda piecus gadus cietumā ar mantas konfiskāciju un naudas sodu. Kad es par to runāju savā televīzijas raidījumā, Lemberga juristi atsūtīja depešu, ka es esot pārkāpis viņa nevainīguma prezumpciju. Neesmu jurists, bet manā izpratnē pir­majā reizē, kad tiesnese krimi­nāllietā pateikusi vārdu “vainīgs”,  nevainīguma prezumpcija zau­dē spēku.

 

Polītiķi mēdz nogrēkoties, bet mēs turēsim acis vaļā un 1. ok­­tobrī, lūdzu, centīsimies ievēlēt tādus polītiķus, kuŗi  ir godīgi! 


 

Atpakaļ