Neļaut drupināt Eiropu
FRANKS GORDONS    05.02.2019

 

 

Brīdī, kad top šīs rindiņas, mani sasniedz ziņa, ka Jaunās Vienotības līderi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās būs uz komisāra amatu tēmējošais Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete (kuŗa tiek minēta kā iespējama kandidāte uz Valsts prezidenta amatu).

 

Vēl ir laiks līdz maijam, kad jānotiek EP vēlēšanām, bet jau ir skaidrs, cik svarīgas šīs vēlēšanas ir apstākļos, kad Eiropas Savienība tik mērķtiecīgi tiek drupināta, un šīs graujošās darbības virzītājs ir Krievijas Federācijas "nacionālais līderis" Vladimirs Putins.

 

Latvijai „Eiropas aspektā" laimējies, ka pēc teju vai nebeidzamas taustīšanās valdības vadīšana tika uzticēta Krišjānim Kariņam no Jaunās Vienotības, kuŗš bija sekmīgi darbojies kā EP deputāts, līdzās Inesei Vaiderei dodot pretsparu Ždanokai un Mamikinam. Un Valdis Dombrovskis, kuŗš bija veiksmīgākais no atjaunotās Latvijas premjēriem, teicami parādīja sevi Eiropas Komisijas viceprezidenta un ES komisāra amatā. Manuprāt, Latvijai laimējies, ka tās ārpolītiku joprojām vada Edgars Rinkēvičs, kurš, var teikt, paliek uzticīgs, piedodiet, Raiņa sauklim „Par brīvu Latviju brīvā Eiropā", ignorējot arī pašmāju „eiroskeptiķu" kurnēšanu.

 

Izmantojot „breksita" šoku un 2015. gada „migrantu plūdus", Eiropas Parlamentā tagad tiecas iekļūt zvērināti „Eiropas idejas" ienaidnieki, tādi kā Vācijas galēji labējās partijas AfD darboņi, kuŗi atklāti simpatizē Putinam. Līdzīgas parijas un apvienības diemžēl rosās arī citās ES dalībvalstīs.

 

Gaismas stariņš caur mākoņiem pavīd Stivena Erlangera rakstā, ko 1. februārī publicēja New York Times. Līdz ar to, ka mokpilnais „breksits" arvien vairāk samudžinās, Eiropas Savienība šķiet pievilcīgāka, uzsver raksta autors. Vairākās valstīs vēlme izstāties no ES atslābinās. Analītiķi atzīst, ka Eiropas Savienība, kuŗa joprojām ir pasaules lielākais tirgus, atrodas labākā stāvoklī nekā no tās izkapjošā Lielbritanija. Pat tādi populisti kā Mateo Salvini Italijā, Viktors Orbans Ungārijā, Jaroslavs Kačinskis Polijā, raksta Erlangers, atmetuši vēlmi izstāties no eirozonas vai no ES visumā. Italijai, Ungārijai, Polijai nāk par labu financiālais atbalsts reģionu attīstībai, ko sniedz "Brisele", t. i., ES.

 

Un te nu vērts iepazīties ar uzsaukumu "Cīnīties par Eiropu – vai postītāji to iznīcinās". Šo uzsaukumu parakstījuši Bernārs Anrī Levi (kuŗš Kijevā solidārizējas ar Maidanu tai ziemas naktī, vicinot Eiropas Savienības karogu), Anna Epelbauma, grāmatu „GULAG" un „Sarkanais bads" (par Golodomoru) autore, Nobeļa literātūras prēmijas laureāti Svetlana Aleksijeviča un Orhans Pamuks (kuŗu pazīst un cienī Uldis Bērziņš) un vairāki domubiedri. Kā redzat, viņi nav nekādi „sorosīti, izvirtuļi, kultūrmarksisti", bet patiesas demokratijas aizstāvji. Uzsaukuma parakstītāji uzsver, ka Eiropai uzbrūk viltus pravieši, kuŗus apreibinājis naids. Eiropu pametuši abi dižie sabiedrotie, kuŗi iepriekšējā gadsimtā divreiz izglāba Eiropu no pašnāvības – viens aiz Lamanša, otrs aiz Atlantijas okeana. Eiropu vājina rupjā iejaukšanās no Kremļa saimnieka puses. Uzsaukuma parakstītāji brīdina, ka maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās draud gūt panākumus tie, kas sludina ksenofobiju un antisemītismu. Tie, kam dārgs Erasma, Dantes un Gētes mantojums, jāpretojas šīm postīgajām tendencēm, teikts uzsaukumā.

 

Nevar noliegt šī uzsaukuma parakstītāju godaprātu, aizstāvot "Eiropas ideju". Taču viņi,  manuprāt pārspīlē, noniecinot jēdzienus „nacionālisms" un „identitāte". Kaut vai Latvijas piemērs rāda, ka uzticama Eiropas Savienības dalībvalsts kopj savu nacionālo pašapziņu un tautisko identitāti, ko spoži apliecina Simtgades sarīkojumi, Dziesmu svētki, latviešu valodas tiesību aizstāvēšana ikdienā, atvairot „divkopienu koncepcijas" draudus.