Nabaga Eiropa
FRANKS GORDONS    28.06.2016

 

Brexit ‒ pašā vārdā saklausāma tāda kā sprakstoņa, kaut kas atlūzis... Jā, lūzums ir pamatīgs, un tas, ka 52 procenti balsojuši par Lielbritanijas atdalīšanos no Eiropas Savienības, liecina par tendencēm, kas nesola nekā laba ne tikai Eiropai, bet arī Amerikai. 

 

Britu premjērs Deivids Kamerons, var teikt, "baigi" pārrēķinājās, piedāvājot ņurdētajiem referendumu: "Redzēsiet, ka paliksiet mazākumā!" Nu viņam, galvu nokārušam, jāatkāpjas no amata. 

 

Labs ir, Lielbritanija, būdama viens no Eiropas Savienības balstiem, nepievienojās eirozonai, bet saglabāja savu "karalisko" valūtu ‒ sterliņu mārciņu, mantotu no tiem laikiem, kad pār Britu imperijas īpašumiem saule nekad nenorietēja. Bet tas laiks sen aizgājis nebūtībā, un Elizabete II nav Viktorija, kuŗas vārdā nosaukts vesels elites dzīvesveida stils. Sava burvība tam karaļnamam piemīt joprojām: cik glīta bildīte, kad Elizabete, savu 90 gadu jubileju baudot, kopā ar visu lielo "pamīliju" parādījās tautai Bekingemas pils balkonā. 

 

Nabaga Eiropa ‒ kas kaitēja Lielbritanijai joprojām kopā ar Vāciju un Franciju saturēt vienkopus 28 dalībvalstu saimi ‒ milzīgu (500 miljoni eiropiešu) nesaskaldītu brīvo tirgu, kas pārspēja ASV ekonomisko jaudu? Jā, ne tikai brexit piekritējiem bija apriebusies Briseles birokratija, nebeidzamie priekšraksti un standarti ‒ arī Latvijā sāka "pretī brēkt" ne tikai Imants Kalniņš. Un tomēr ‒ pārvietošanās brīvība t.s. Šengenas zonā, darba tirgus un studiju iespējas jauno ES dalībvalstu iedzīvotājiem. Kādas trīs paaudzes Vakareiropā uzauga stabila miera un augošas labklājības apstākļos, un te savs nopelns ne tikai NATO, bet arī "vienotās Eiropas" idejai. 

 

Tagadējais Eiropas Padomes priekšsēdis, bijušais Polijas premjērministrs Donalds Tusks ‒ kas vainas? Labs administrātors, patiess demokrats, pilsoniskās sabiedrības atbalstītājs. Un viens no viņa līdzgaitniekiem Eiropas Savienības vadībā ‒ Valdis Dombrovskis: vai tad viņš nebija labākais ministru prezidents atjaunotajā Latvijas brīvvalstī? 

 

Ne Tusks, ne Dombrovskis nav vainojami migrantu krizē, kas pērngad satricināja Eiropas Savienības pamatus un padarīja dūšīgo Vācijas kancleri Angelu Merkeli no žurnāla TIME "gada cilvēka" par nicināmu  ‒ piedodiet, metaforu - grēkāzi. 

 

Par vēlu, daudz par vēlu Berlīnē un tai pašā Briselē attapās no "bēgļu plūdu" šoka un sāka krampjaini sijāt un pārbaudīt "patvēruma meklētājus" pa vienam, pa ģimenei. 

 

Migranti, tiesa, izmisīgi lauzās ne tikai uz Vāciju vai Zviedriju, bet arī uz Angliju, un drausmīgā drūzma pretējā ‒ Francijas ‒ krastā pie ieejas "eirotunelī" par to liecina. Bailes no migrantiem bija dzinulis, kas pamudināja brexit piekritējus 23. jūnijā masveidā steigties uz balsošanas iecirkņiem. 

 

Un te nu mēs nonākam pie ļoti nozīmīga secinājuma: par atdalīšanos no ES balsoja galvenokārt Anglijas dienvidu novadu iedzīvotāji ‒ visumā vidēja vecuma, samērā maz izglītoti provinciāļi, drusku vienkāršojot ‒ bodnieki, automechaniķi, fermeri, mājsaimnieces, kamēr Londonā, kas joprojām ir globālās nozīmes finanču un kultūras centrs, īsta mētropole, manāms pārsvars bija "Eiropas entuziastiem", kuŗu vidū bija daudz IT nozares ļaužu un  ‒ bez ironijas ‒ zinātkāru jauniešu. 24. jūnijā jau sāka vākt parakstus zem petīcijas, prasot pasludināt Londonu par neatkarīgu brīvpilsētu (free city) Eiropas Savienības sastāvā. 

 

Donalds Tramps vēlas novembrī kļūt par ASV prezidentu. Kas ir Tramps, to mēs ‒ diemžēl un paldies Dievam ‒ ļoti labi zinām. Un tagad paskatīsimies, kur Trampam ir visvairāk piekritēju ‒ valsts vidienē, neskaitāmajās mazpilsētās, kur par viņu grasās balsot baltie ‒ tā dēvētie rednecks: drusku vienkāršojot ‒ bodnieki, automechaniķi, fermeri, mājsaimnieces, samērā maz izglītotu ļaužu, kas uzķeras bļaustītāja demagoģijai. Vismazāk piekritēju Trampam ir abās piekrastēs ‒ East Coast, joslā no Bostonas līdz Filadelfijai, un West Coast ‒ Kalifornijas IT puduros, piemēram, un Sietlā. Tramps riebjas izglītotiem, uz nākotni orientētiem, gados samēra jauniem cilvēkiem. 

 

Šis salīdzinājums nevieš īpašu optimismu...

 

Un tomēr novēlēsim, lai ES atkopjas no brexit šoka, atveseļojas, saliedējas ‒ par svētību turpmāk nu 27 dalībvalstīm, ieskaitot Latviju.