Muļķīga, nevajadzīga diskusija
Kārlis Streips    18.08.2015

 

Kas mūsu valstī patlaban ir vissvarīgākais jautājums? Nabadzība? Nākamā gada valsts budžets? Valdības koalicijas iespējamā nestabilitāte? Jā, visi šie jautājumi ir būtiski, taču kārtējo reizi jākonstatē, ka tā vietā, lai par tiem runātu, mūsu polītikāņi ir sākuši runāt par kaut ko citu. Proti, visi, kam nav slinkums, ir sākuši bilst, ka musulmaņu sievietēm mūsu valstī būtu jāaizliedz nēsāt tā dēvētā parandža jeb burka (no vārda burqa, nejaukt ar jēdzienu “trīslitru burka”).

 

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nesen kādā intervijā teica, ka, viņaprāt, “protams, nevajadzētu šādas galvassegas nēsāt”.  Valkas pilsētas  galva  Vents Krauklis tviterī rakstīja: “Parandža nav tikai apģērbs – tas ir simbols piederībai pie citas pasaules. Ja gribi dzīvot pie mums, pieņem mūsu pasaules tradicijas.” 

 

Vispirms konstatēsim, ka musulmaņu mūsu valstī īpaši daudz nav. Islama kopienas mājaslapā ir teikts, ka to varētu būt ap 10 tūkstošiem, bet īsti praktizējošu musulmaņu būs vien ap tūkstoti. Ir zināms, ka Latvijā mācās varbūt kāds simts studentu no tādām Islama valstīm kā Pakistāna un Šrilanka. Jau sen te ir dzīvojuši tatāri, čečeni u.c. tautību  cilvēki no kādreizējām “brālīgajām” PSRS republikām. Pirmskaŗa laikā Rīgā bija mošeja vai masdžida, arī patlaban tāda ir atrodama Brīvības ielā. Lapas autori saldsērīgi bilst, ka “kāds simtnieks apmeklē masdžidu Brīvības ielā 104 teju katru piektdienu un daļa sestdienās un svētdienās, un daži desmiti pārējās darba dienās ienāk uz lūgšanām vai satikties ar draugiem”.  

 

Man nav zināms, vai vispār jel viena sieviete no tā “simtnieka” valkā parandžu. Masu informācijas līdzekļos ziņots, ka viena  otra ir redzēta uz ielas pilnīgi nosedzošā tērpā, bet es, kuŗš Latvijā ir dzīvojis gandrīz ceturtdaļgadsimtu, neatceros ne reizi tādu ieraudzījis. Vispār  sievietei Latvijā būtu jābūt gana drosmīgai, lai uz ielas parādītos tādā tērpā. Latvijas televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” pirms pāris gadiem veica eksperimentu, kuŗa ietvaros viena latviešu meitene uzvilka minēto tērpu un izgāja ielās. Lasītājiem nebūs grūti uzminēt, kas notika. Viņa centās atrast dzīvokli - neviens nebija gatavs viņai tādu piedāvāt. Darbu meklējot, meitenei tika pateikts strikti nē, mūsu uzņēmumā visiem jāvelk uniforma, nekādu parandžu. Daudzi uzņēmumi pēc sākotnējās intervijas viņai vairs nezvanīja. Centrāltirgū meitenei nācās uzklausīt gana  ksenofobiskus izteicienus. 

 

Protams, nav grūti saprast, kāpēc polītikāņiem piepeši šī tema ir kļuvusi “interesanta”.  Pirmkārt,  kārtējo reizi ir apspriežams  jautājums, kuŗā viņi var sevi pozicionēt šādi vai citādi, nebaidoties, ka tas nokaitinās ievērojamu daļu elektorāta. Droši vien pietiekami daudzos gadījumos runa vienkārši ir par prastiem aizspriedumiem.

 

Taču visvairāk runa ir par to, ka jau drīz mūsu valstī ieradīsies pirmie no 250 bēgļiem un patvēruma meklētājiem, kuŗus patlaban Eiropas Savienība sadala pa dalībvalstīm, lai kaut mazliet atvieglotu to briesmīgo bēgļu krizi, kāda ir piemeklējusi valstis kontinenta dienvidos, it īpaši Grieķiju un Italiju. Bēgļi lielākoties nāk no Afrikas un Tuvajiem Austrumiem, neizbēgami viņu vidū ir arī pietiekami daudz musulmaņu.

 

Taču, pirmkārt, vai ir iemesls domāt, ka viņu vidū  ir īpaši daudz bīstamu cilvēku ar ļauniem nolūkiem? To jautāju tāpēc, ka daži mūsu valsts vieglāk iebiedējamie iedzīvotāji jau ir sākuši runāt par to, ka, piemēram, tā dēvētais “Imantas pedofils,” kuŗu policija šomēnes beidzot notvēra pēc gandrīz pusotra gada slapstīšanās, būtu varējis nēsāt parandžu, un tādā gadījumā viņš būtu palicis uz brīvām kājām vēl daudz ilgāk. Nezinu, cik viegli vīrietim ar visu parandžu būtu viegli pārliecināt citus, ka patiesībā viņš ir sieviete. 

 

Otrkārt, mūsu valdība ir dievojusies, ka,  pirms uzņemt kaut vienu bēgli, valsts pārstāvji dosies uz Italiju un Grieķiju un intervēs visus, kuŗi vēlas braukt pie mums. “Vēlas” droši vien ir pārāk stipri teikts, jo nekāda labklājības paradīze mūsu valsts nav, bet vienādi vai otrādi 250 nākamā gada laikā te ieradīsies. Ja gadījumā rindā būs sieviete parandžā, tādu taču varēs noraidīt, vai ne ? 

 

Un vēl -  kāds gan varētu būt iemesls domāt, ka bēgļu vidū  ir daudz terroristu, kuŗi to vien gaida, kā nonākt kaut kur Eiropā un veikt terrora aktu? Pirmkārt, ja kāds tāds ir, tad noteikti viņa ceļa mērķis nav Latvija, kur tas noteikti nepiesaistītu tikpat daudz uzmanības, kā uzbrukums Ņujorkā, Madridē vai Londonā, kur pagājušajā gadu desmitā, kā zinām, notika pavisam  konkrēti terora akti. Būtu jākonstatē, ka nevienā no minētajiem noziegumiem nepiedalījās sievietes, kur nu vēl kāda parandžā. Un nudien nav īpaša iemesla domāt, ka kādai musulmaņu sievietei nagi  tā vien niez doties uz minēto Centrāltirgu un uzspridzināties.

 

Lasītāji zinās, ka Eiropā ir valstis, kuŗās parandžas nēsāšana ir aizliegta vai ierobežota - Francija, Nīderlandē un Beļģija. Francijā ir aizliegts nēsāt tērpu, kas nosedz visu ķermeni, bet ir pietiekami loģiski izņēmumi, piemēram, motociklistiem, kuŗi nēsā ne tikai tērpu, bet arī ķiveri. Lieki teikt, ka kāds terrorists varētu mierīgi uzvilkt motociklista tērpu, bet minēto valstu gadījumā islamticīgo tomēr ir salīdzinoši daudz. Pie mums tas tā nav, un diez vai kādreiz būs.

 

Latvijas sabiedrībai būs ar laiku jāpierod pie fakta, ka mūsdienu globālizētajā pasaulē ļaudis dodas šurpu turpu. Kā esmu rakstījis citkārt, jau tagad mūsu valstī  pieaug tumšādainu cilvēku skaits, tie ir uzņēmēji, iestāžuu un uzņēmumu  darbinieki, basketbola spēlētāji u.tml. Te ir ķīnieši, vietnamieši u. c. Cēsīs vispār ir izveidojusies  ķīniešu kopiena. (Lasiet Sallijas Benfeldes  rakstu 7.lpp.!)

 

Laika gaitā sveštautiešu skaits mūsu valstī neizbēgami pieaugs. Masveida emigrācija no Latvijas nozīmē, ka daudzviet trūkst darbaroku. Jādomā, ka uzņēmēju, kuŗš izmisīgi meklē darbiniekus, salīdzinoši maz interesē, vai tas ir latvietis vai kāds cits, ja vien prot darīt attiecīgo darbu.

 

Un tāpēc vismaz pagaidām musulmaņu sieviešu ģērbšanās paražas mūsu valstī nav un nevar būt būtisks jautājums. Ja kādreiz sievietes parandžā kļūs par masveida parādību (un varam būt puslīdz droši, ka tā tas nekad nebūs), tad pie šīs temas varēsim atgriezties. Esam taču gatavi pieciest tā dēvētos krišnaītus, kuŗi savos rozā tērpos rēgulāri defilē pa ielām un taisa troksni, ja esam gatavi pieciest mormoņus, kuŗi sūta  šurp savus misionārus, kas uzplijas uz ielām, ja esam gatavi pieciest amerikāņu iedvesmoto “evaņģelisko” sektu „Jaunā paaudze”  Pārdaugavā... Tukša muldēšana. Vienkārši, tukša muldēšana.