Sallija Benfelde 28.03.2023
Polītiku mēdz dēvēt par kompromisu mākslu, bet nereti robeža starp saprātīgiem kompromisiem un to, ko var nosaukt par polītisku tirgu, ir visai trausla. Valsts prezidenta kandidatūras izvirzīšana un vienošanās, par ko balsot, var kļūt par tirgošanos, kuŗā katrs sev mēģina sarunāt lielāko labumu. Tiesa gan, pagaidām vismaz koalīcijai ar ļoti skaļu paziņojumu nav.
Publiski gan izskanējuši diplomātes, NATO ģenerālsekretāra vietnieces publiskās diplomātijas jautājumos Baibas Bražes un Eiropas Komisijas izpildviceprezidenta un Eiropas Savienības komisāra Urzulas fon der Leienas komisijā Valda Dombrovska vārds. Gan nav zināms, vai kāda partija viņus oficiāli uzrunājusi un vai viņi varētu piekrist.
Savukārt Latvijas iedzīvotāji nereti aizmirst, ka Valsts prezidents nedara valdības darbu, viņa nopietnākais darbs ir starptautiskā polītika un Prezidents var veidot arī sabiedrības viedokli daudzos jautājumos, ja to prot. Eirobarometra ziemas aptauja liecina, ka valdībai neuzticas 61% Latvijas pavalstnieku, savukārt 32% tai uzticas, un nereti Latvijā tajā mēdz vainot arī Valsts prezidentu. Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Mag. phil., Dr.sc.soc. filosofs, sociologs un publicists raksta, ka visas sadzīves problēmas tiek pamatots ar neizdevušās valsts stāstu. Propagandistu galvenais ienaidnieks ir nevis kāda konkrēta partija, bet pati valsts, kuŗu mēs redzam kā kopējo vienojošo struktūru, kas nodrošina ikdienas funkcionalitāti. Tādēļ, lai vai kas notiktu, ir jāvaino valsts un tikai valsts.(..) Propagandistu piedāvāts secinājums: mums ir jāmeklē "glābējs" vai nu tradicionālās/konservatīvās vērtībās balstīts tēls (konservātīvie apelē pie kaut kādas dabiskās kārtības, kas ideāli atbilst upura domāšanai dabā viss ir taisnīgāk un pareizāk nekā šajā izkropļotajā melu pasaulē), vai arī ultraliberāls jaunās pasaules radītājs.(..) Tas būs bruņinieks baltā zirgā, kas visiem ļaunajiem sados. Un, protams, tajā visā valsts iedzīvotāji nereti savu lomu neredz, jo kāds noteikti atnāks viņu vietā un visu izdarīs, tikai tāds brīnumdaris ir jāatrod.
Valsts prezidents Egils Levits ir paudis, ka kandidēs, ja kāda partija to piedāvās. Koalīcija, izņemot Apvienoto sarakstu (AS), kuŗš noteikti gribēšot savu kandidatūru, neko daudz nepauž. Dažs labs no AS gan ir izteicies, ka vajadzētu uzņēmēju Uldi Pīlēnu, bet Pīlēna kungs vismaz pagaidām klusē. Jaunā Vienotība (JV) negrasoties rīkot lielas kaujas, bet pievienošoties koalīcijas vairākumam. Nacionālā apvienība jautāšot partijas biedriem, vai viņi gribētu balsot par Egilu Levitu.
Saeimā ir nerakstīts likums, ko vairāk vai mazāk ievēro, koalīcijas partijas parasti valsts augstākos amatus sadala savā starpā. Apvienotajam sarakstam ir Saeimas Prezidija priekšsēdētāja amats, Jaunajai Vienotībai premjera amats, tādēļ var domāt, ka Nacionālā apvienība pieprasīs sev Valsts prezidenta amatu. NA gan ir Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja amats. Protams, NA var izlemt atbalstīt Egilu Levitu, un, visticamāk, to bez lielām iebildēm droši vien atbalstīs arī Jaunā Vienotība. NA no saviem esošajiem polītiķiem lielas izvēles nav, ja negrib izskatīties nenopietni. Manuprāt, gadījumā, ja NA neatbalstīs pašreizējā Prezidenta kandidatūru, tad atliks izvirzīt vai nu Aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci, kuŗa Saeimas priekšsēdētājas amatā pavadītajos gados ir iemācījusies runāt un izskatīties pietiekami respektabli, vai arī būs jāmeklē kāds no malas.
Toties opozīcija ir paziņojusi, ka par pašreizējo Valsts prezidentu nebalsošot gan. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) teic, ka viņiem esot savas kandidatūras, bet Rosļikovs ar savu Stabilitāti! varbūt varētu balsot par Uldi Pīlēnu. Šlesers ar Latvija pirmajā vietā savā konferencē 25. martā paziņoja, ka grib Uldi Pīlēnu, jo viņš padzīšot Krišjāni Kariņu un Jauno Vienotību: Es jums varu par 99% pateikt. Kombinācija Pīlēns-prezidents, Kariņš premjers nav iespējama. Ja Pīlēns ir prezidents, tad Kariņa nav. Nevajag tautai gaidīt un mocīties, redzot Kariņu un Levitu vēl trīsarpus gadus. Mēs strādāsim pie tā, lai viņus abus iznes ar kājām pa priekšu. Un, protams, tādā gadījumā kā premjeru Šlesers redz sevi pašu. Tā, lūk, ne vairāk un ne mazāk...
Domāju, ka polītiskais tirgus var veidoties saistībā ar Apvienoto sarakstu, kuŗam diezgan raksturīga ir tā dēvētā saimniekotājiņu domāšana. Lielais jautājums, vai Uldis Pīlēns būs ar mieru atteikties no savas visu mūžu būvētās biznesa impērijas, lai kļūtu par Valsts prezidentu? Jo, raug, lai kļūtu par Valsts prezidentu, Pīlēnam bizness būs jāatstāj. Diez vai Pīlēna kungs riskēs biznesu it kā pārdot, bet patiesībā to uz laiku nodot starpniekiem. Nav vairs tomēr 90. gadi, kad tādas lietas bija gandrīz vai norma, un arī tiesībsargājošās iestādes un žurnālisti ir kļuvuši gan gudrāki, gan ziņkārīgāki.
Protams, AS var kādu laiku tielēties, ka Pīlēna kungs tomēr gribētu, pat ja patiesībā tā nebūtu. Tas, ka Pīlēnu atbalstītu Rosļikovs un Šlesers, manuprāt AS nemulsinātu, tāpat kā diez vai NA mulsinātu, ja viņu izraudzīto Prezidenta kandidātu nevarētu ievēlēt bez ZZS atbalsta. Īsi sakot, domāju, ka gaidāms īsts polītiskais tirgus, kurā partijas mēģinās sev ietirgot kādus amatus vai labumus. Laiks rādīs, vai šajā tirgū partijas atcerēsies par Latviju vai domās tikai par sevi.
Atpakaļ
.jpg)
