Kad "asins stingst": Tramps/Putins un NATO
FRANKS GORDONS    22.01.2019

 

 

Krievijas prezidenta Vladimira Putina ilggadējais preses sekretārs Dmitrijs Peskovs devis plašu interviju, kas publicēta populārās nedēļas avīzes Argumenti i Fakti (metiens – 1 miljons eks.) divos numuros. Starp citu Peskovs stāstīja par sava šefa darba dienu: izrādās, ka Kremlī vislielākā rosība notiek ap pulksten 11 vakarā. Uz jautājumu, vai Putins reizēm lamājoties, lietojot t. s. "mātes vārdus", Peskovs atteicās atbildēt, taču piemetināja, ka prezidents, "kā katrs normāls mužiks, var paust savu negātīvo attieksmi par kādu cilvēku vai procesu, turklāt tā, ka asins stingst".

 

Asins stingst... Izteiksmīga metafora. Pie tās mēs atgriezīsimies. Pie reizes: tas ir tas pats Dmitrijs Peskovs, kas savulaik sarunā ar Trampa advokātu Malku Koenu apsprieda jautājamu, kā nodrošināt Krievijas valdības atbalstu Trump World Tower augstceltnes būvei Maskavā.

 

Tas ir jau pasens fakts, ko vērts atgādināt, runājot par teju jau nesaraujamo saiti, kas Donaldu Trampu cieši saista ar Vladimiru Putinu. Kaut kas tik liktenīgs, ka „asins stingst"...

 

15. janvārī laikrakstā New YorkTimes Piters Beikers atgādināja, ka Tramps un Putins bija tikušies piecas reizes, un ik reizi, īpaši Helsinkos, Baltā nama saimnieks bija parūpējies par to, lai saruna ar Kremļa saimnieku notiktu zem četrām acīm, divatā, bez lieciniekiem, un lai amerikāņu tulcei viņas piezīmju blociņš tiktu atņemts. „Tik debesis vien zina", par ko tika spriests.

 

14. janvārī Rietumu pasauli satrauca ‒ „asins stingst" –  tai pašā New York Times publicētais raksts par to, ka Donalds Tramps arvien biežāk „apsver iespēju" Savienotajām Valstīm izstāties no NATO alianses. Trampa vēlme atbrīvoties no NATO „nastas", kas noslogojot ASV finances, jau pērnvasar radusi stipras bažas Vašingtonas administrācijas aprindās, un īpaši toreizējais ASV aizsardzības ministrs Matiss un Boltons – prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos – pulējas, lai ASV stratēģija paliktu nemainīga, ne ar vārdu nepieminot izstāšanās varbūtību, kas „drastiski samazinātu Vašingtonas ietekmi Eiropā un varētu stiprināt Krieviju uz gadu desmitiem".

 

Te jau, var teikt, tas suns aprakts, te paveras lodziņš uz tiem pieciem Trampa un Putina „randiņiem".

 

Fox News TV ir vienīgais amerikāņu raidītājs,  kas tuvs Donalda Trampa sirdij, un 17. janvārī tur notika diskusija, kuŗā tika apšaubīts, vai NATO līguma (statūtu) 5. pants jāattiecina uz Baltijas valstīm.

 

Un te nu man gribas paust savu viedokli: ja pirmskaŗa Latvijas spožākais brīdis bija valsts neatkarības proklamēšana 1918. gada 18. novembrī, tad atjaunotas Latvijas spožākais brīdis ir un paliek 2006. gada 28. novembris, kad tika atklāts NATO „Rīgas samits" un uz Latvijas galvaspilsētas vēsturiska silueta fona sastājās šīs alianses dalībvalstu vadītāji – pirmām kārtām ASV prezidents Džordžs Bušs  un Vaira Vīķe-Freiberga pašā centrā. Būt NATO dalībvalstij ir Latvijas drošības ķīla, un ASV ir šīs alianses pamata balsts, bez kuŗa, var teikt, „asins stingst".

 

Telavivas avīze Ha'aretz nemīl Izraēlas premjērministru Netanjahu un, var teikt, ir par ko viņu nemīlēt. Taču 16. janvārī Daniels Šapiro šai avīzē raksta: „Kad Izraēlas armijās jaunais ģenerālstāba priekšnieks ģenerālleitnants Avivs Kohavi stāsies amatā, viņam jādara viss, lai pierunātu Benjaminu Netanjahu, lai tas izmantotu savu ietekmi uz Donaldu Trampu, lai atrunātu viņu no iedomas izstāties no NATO, jo šāda varbūtība stipri iedragātu Izraēlas drošību, ņemot vērā, cik plaši sazarots ir amerikāņu militāro bazu tīkls Tuvo Austrumu reģionā, "cik svarīga līdzsvaram" Vidusjūrā ir ASV Sestā flote pretstatā Krievijas milzu bazei Sīrijā. Visas ASV aktīvitātes šai reģionā notiek vienotas NATO stratēģijas ietvaros. Izraēla nav šīs alianses dalībvalsts, bet atzīta kā NATO partnere. Tātad šai aspektā Izraēlas un Latvijas bažām ir līdzīgs pamats. Lai „asins nestingst".