EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Kā izvēlēties partiju, par ko balsot? Otrais pārskats
125938

Sallija Benfelde    16.08.2022

 

 

Turpinām to partiju apskatu, kuŗu solījumi un nākotnes redzējums rosina jautājumus par Latvijas iekšējo un ārējo drošību un to, cik tādi solījumi ir balstīti reālajā dzīvē un iespējās.

 

„Suverēnā vara”. Arī uzskata, ka vakcinēšanās un ar to saistīties jautājumi ir katra cilvēka izvēle un valsts neko nevar prasīt, aicina arī izmeklēt to personu rīcību, kas bija/ir atbildīgas par vakcināciju un tās sodīt. Ir par t.s. „dabiskajām ģimenēm” un aicina mainīt Satversmi, lai stiprinātu tādas ģimenes. Tāpat arī aicina ļaut vēlētājiem ievēlēt Valsts prezidentu, mainīt vēlēšanu sistēmu un nepieņemt „zaļo kursu” saistībā ar energoresursiem, ja tas Latvijai nav izdevīgi. Daudz solījumu par nodokļu samazināšanu, pabalstu, pensiju palielināšanu, nenorādot finanšu avotus.  Ekonomikā vēlas panākt valsts iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, valstij faktiski būtu atkal jāpārņem funkcijas, kuŗas šobrīd ir uzticētas pašvaldībām, uzņēmējiem.

 

Spilgtākie solījumi: „Nepieļaut spekulācijas ar valsts energoresursiem un to cenām. “Zaļā kursa” polītikas jautājumos neatbalstīt Latvijai neizdevīgus risinājumus. Nostiprināt dabiskas ģimenes jēdzienu LR Satversmē, pieņemt ģimenes stiprināšanas un atbalsta likumu. Atbrīvot no IIN jauniešus līdz 25 gadu vecumam. Hipotēkas procentu maksājumus par ģimenes mājokļa iegādi, būvniecību vai remontu ieskaitīt attaisnotajos izdevumos. Atcelt būvatļaujas saņemšanu ģimenes apbūvei. Atcelt NĪN visiem mājokļiem un atgriezt pašvaldībām IIN proporciju 95% apmērā. Samazināt Saeimas deputātu skaitu līdz 50 un pāriet uz jaukto, mažoritāro vēlēšanu sistēmu ar vēlētāju tiesībām atsaukt savus deputātus. Samazināt ierēdņu skaitu par 1/3. “Valsts Tev, tavā pagalmā” – ieviest vienotu valsts pakalpojumu autobusu, kas nodrošina atbalstu iedzīvotājiem reģionos. Katram iedzīvotājam ļaut pašam noteikt, kuŗai partijai vai biedrībai viņš vēlas novirzīt sava valsts budžetā iemaksātā IIN daļu, atceļot spēkā esošo partiju finansēšanas sistēmu.”

 

Pavisam sarakstā ir 100 kandidāti, Rīgas vēlēšanu apgabalā – 39. Vecākajam kandidātam ir 72 gadi, sarakstā divi cilvēki ar pamatizglītību, vidējā izglītība ir 27 deputāta kandidātiem, bet augstākā – no simt kandidātiem ir 71. Interesanti, ka sarakstā ir arī trīs kandidāti ar ASV, Austrālijas un Austrijas dubultpilsonību. Visvairāk deputātu kandidātu ir no Rīgas, bet plaši pārstāvēta arī visa Latvija. Būtiski ir, ka Rīgas vēlēšanu apgabalā, par kuŗa sarakstu balsos visi ārpus Latvijas dzīvojošie vai tobrīd ārpus tās esošie pilsoņi,ar pirmo numuru startē Jūlija Stepaņenko, kuŗa šobrīd ir pie frakcijām nepiederoša deputāte 13. Saeimā un kuŗa tika ievēlēta no “Saskaņas”. Interesanti, ka kandidējot 13. Saeimas vēlēšanās, Stepaņenko savu tautību nav norādījusi (tas ir likumā atļauts), bet šogad kā savu tautību norādījusi ”ukrainiete”. Drīz pēc ievēlēšanas 13. Saeimā viņa kļuva par neatkarīgo deputāti. Jāpiebilst, ka Stepaņenko bija deputāte no “Saskaņas” saraksta arī 12. Saeimā, un bija “Saskaņas” sadarbības partnera partijas “Gods kalpot Rīgai” biedre, kuŗas zināmākie vadītāji un ideologi ir Nils Ušakovs un Andris Ameriks. 2020. gada 21. februārī izstājās no partijas “Gods kalpot Rīgai”. 2021. gada 8. janvārī kļuva par vienu no polītiskās partijas “Likums un kārtība” dibinātājām un kopā ar deputātu Aldi Gobzemu – par tās līdzpriekšsēdētāju. Jūnija beigās no partijas izstājās. 2021. gada augustā J. Stepaņenko bija Aināra Šlesera veidotās partijas “Latvija pirmajā vietā” dibinātāju skaitā un tika nosaukta kā partijas Valsts prezidenta amata kandidāte. Sākoties kaŗam Ukrainā, Stepaņeko tika izslēgta no Šlesera partijas. Šogad jūlijā Stepaņenko sāka darboties partijas “Suverēnā vara” valdē, kur jau ir viņas vīrs. Jāpiebilst, ka Jūlija Stepaņenko publiskās uzstāšanās ir vērstas uz “nabaga tautas” aizstāvēšanu, bet tam cauri ik pa laikam skan prokrieviskas intereses.

 

Kristīgi Progresīvā partija.Programmā paredzēta visu nozaru uzlabošana un attīstība, pārmaiņas tajās. Daudz solījumu, nenorādot finansējuma avotus. Kopējā sarakstā 31 deputātu kandidāts, vecākajam kandidātam 82 gadi. Ar vidējo izglītību ir 10 kandidāti, pārējie – ar augstāko izglītību sarakstā gandrīz puse ir rīdzinieki.Rīgas vēlēšanu apgabala sarakstā ir divpadsmit kandidāti, un pirmais Rīgas sarakstā ir Andrejs Krasņikovs, Rīgas Techniskās universitātes profesors, inženierzinātņu doktors un arī partijas priekšsēdētājs, partija reģistrēta 2009. gadā ar nosaukumu “Vienota Rēzekne”, bet nosaukumu mainījusi pagājušajā gadā.

 

Spilgtākie solījumi: “Mēs vairākkārtīgi palielināsim jauno ģimeņu atbalstu valstī. Mēs veidosim sociālās paketes ģimenēm ar diviem un vairākiem bērniem. Kadri. Finanses. Materiālie līdzekļi. Mēs mainīsim pieeju katrā no minētiem posteņiem. Uzņēmējdarbības nodokļu optimizācija. Vietējā biznesa atbalsts ar ekonomiskiem līdzekļiem”.

 

“Saskaņa” sociāldemokratiskā partija arī sola nodokļu samazināšanu, valsts lomas pastiprināšanu ekonomikā un finansēs, faktiski – lēnu un nemanāmu pāriešanu uz citu ekonomiku, sola sociāli orientētu valsti. Ir par tautas vēlētu prezidentu, vēlēšanu sistēmas maiņu un nepilsoņiem tiesības vēlēt pašvaldību vēlēšanās. Pavisam sarakstā 87 deputātu kandidāti, vecākajam kandidātam 81 gads. Diviem kandidātiem ir pamatizglītība, deviņiem – vidējā, bet pārējiem augstākā izglītība. Visvairāk deputāta kandidātu ir no Rīgas. Rīgas vēlēšanu apgabalā ir trīsdesmit deputātu kandidāti, saraksta pirmais numurs ir Jānis Urbanovičs, bet trešais – bokseris Mairis Briedis, kuŗa nostāja jautājumā par kaŗu Ukrainā esot neitrāla, nepaužot nostāju pret Krieviju.

 

Spilgtākie solījumi: “Tautas pārstāvji, nevis partiju ielikteņi.  Jāmaina pašreizējā partiju sarakstu vēlēšanu sistēma uz mažoritāru sistēmu vienmandāta vēlēšanu apgabalos ar iespēju atsaukt visu līmeņu deputātus, kuŗi zaudējuši savu vēlētāju uzticēšanos. Jāpiešķir Latvijas nepilsoņiem tiesības no 2025. gada balsot pašvaldību vēlēšanās vienlīdzīgi ar ES valstu pilsoņiem, kuŗi pastāvīgi dzīvo pašvaldībā. Latvijai ir jāsāk pāreja uz sociāli orientētu tirgus ekonomiku. Valsts loma makroekonomikas līmenī ir jāpalielina, lai veicinātu tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību un sabiedrības labklājību. Latvijai jāatgriežas pie valsts regulējuma principiem stratēģiski svarīgām tautsaimniecības nozarēm. Ir jāizveido tāds enerģētikas tirgus modelis, kas krizes apstākļos dos iespēju visiem Latvijas patērētājiem saņemt enerģiju par saprātīgu cenu. Valsts cenu regulējums daļai preču un pakalpojumu. Jānodrošina plašākas iespējas izvēlēties mācību valodu visu līmeņu izglītības iestādēs atbilstoši laika izaicinājumiem un darba tirgus prasībām, kā arī ņemot vērā pašu audzēkņu un viņu vecāku vēlmes”.

 

Jāpiebilst, ka kaŗa sākumā partija pauda piesardzīgu tā nosodījumu. Līdz pēdējām pašvaldību vēlēšanām “Saskaņas” ar “Gods kalpot Rīgai” apvienotais saraksts desmit gadus bija uzvarētājs Rīgā un saimnieciskā darbība bija orientēta uz īpašu atbalstu krievu valodā runājošajiem vēlētājiem un dažādiem apšaubāmiem darījumiem, par kuŗiem ir ierosināti kriminālprocesi. 

 

Polītiskā partija “Stabilitātei!”. Sola samazināt vai atcelt nodokļus, iespēju iegūt izglītību katram savā dzimtajā valodā, gribētu izstāties no Eiropas Savienības vai arī ignorēt tās noteikumus, grib tiesības nepilsoņiem balsot vēlēšanās, tautas vēlētu prezidentu un mainīt vēlēšanu sistēmu. Patiesībā partija reizē ir par kreisu un labēju polītiku.Pavisam sarakstā ir 65 deputāta kandidāti, vecākajam kandidātam ir 70 gadi, Rīgā dzīvo vairāk nekā puse kandidātu. Rīgas vēlēšanu apgabalā partijai ir 30 kandidāti, un pirmais sarakstā ir Aleksejs Rosļikovs, bijušais Rīgas domes deputāts no “Saskaņas”, no kuŗas tika izslēgts. Partija dibināta pagājušā gada janvārī, un, programma liecina, ka, nonākot pie varas, mainītu Latvijas orientāciju Rietumu un civilizētas tautsaimniecības virzienā un pretrunas ekonomiskajās un finansiālajās nostādnēs novestu piec haosa, turklāt izpratne par ekonomiku liecina par apzinātu vai neapzinātu zināšanu trīkumu.

 

Spilgtākie solījumi: “Pārskatīsim Latvijas atkarību Eiropas Savienības ietvaros. Prioritāras ir valsts intereses vai izstāšanās no žņaudzošās savienības. Stingra ekonomiskā suverenitāte un neatkarīga attiecību veidošana ar kaimiņvalstīm. Apsvērsim iespēju veikt kontrolētu saistību nepildīšanu, lai atteiktos maksāt ES parādu. Kontrolējamais defolts ir vienīgā izeja, lai atbrīvotu valsti no parādiem, kuŗos mūs cenšas nogremdēt un neatgriezeniski atņemt brīvību. Atteiksimies iegādāties savu elektroenerģiju par uzpūstām Eiropas Savienības cenām un atgūsim valsts enerģētisko neatkarību. Latvijas hidroelektrostacijām ir jāstrādā valsts labā, nodrošinot iedzīvotājus ar pieejamu elektroenerģiju pēc ražotāja, nevis biržas cenām. Pārskatīsim nodokļu polītiku par labu iedzīvotājiem. Lai stimulētu dzimstības līmeni, no 2023. gada: vienreizējs bērna piedzimšanas pabalsts 1000 EUR apmērā; bērna kopšanas pabalsts līdz bērna pusotra gadam 300 EUR apmērā; ģimenes valsts pabalsts līdz 20 gadu vecumam 100 EUR apmērā par katru bērnu. Tiesības balsot Latvijas nepilsoņiem vēlēšanās. Ir nepieciešams taisnīguma un vēsturiskā līdzsvara solis. Visu nepilsoņu pieņemšana par pilntiesīgiem valsts pilsoņiem. Tautas vēlēts prezidents ir nozīmīgs solis, lai līdzsvarotu un garantētu tiesību aizsardzību Latvijas iedzīvotājiem. Bezpartijiskās vēlēšanas vai mažoritārā sistēma valsts polītikā dos iespēju izrauties no polītisko partiju uzbūves un ienest Latvijā iespēju individuāliem un profesionāliem politiskiem startiem. Sakārtosim valsts pārvaldi, harmonizējot atbildību un godīguma principus. Apvienosim Ekonomikas ministriju ar Finanšu ministriju, kā arī Kultūras ministriju iekļausim Izglītības ministrijas sastāvā. Tā mēs iegūsim 11, nevis 13 ministrijas jau pirmajā posmā”.

 

 


 

Atpakaļ