Kā caur adatas aci jeb kā vērtēt pašvaldību vēlēšanas?
Sallija Benfelde    06.06.2017

Teiciens “kā caur adatas aci”, protams, visvairāk noder, ja skatāmies uz pašvaldības vēlēšanām Rīgā. Latvijas galvaspilsētas vara paliek Ušakova un Amerika rokās, pateicoties 0,82% vēlētāju balsu. Tātad vēlēšanu rezultātu izšķīruši vien daži simti vēlētāju. Tiesa, Rīgā šogad uz vēlēšanām aizgāja vairāk cilvēku, nekā tas bija pirms četriem gadiem, tādēļ arī Ušakovs&Co saņēma mazāku atbalstu, nekā iepriekš, jo acīmredzot “pamodās” un uz vēlēšanām devās vairāk latviešu valodā runājošo.

 

Kā zināms, Ušakova&Co vēlētāji lielāko tiesu ir tie, kuŗu dzimtā valoda ir krievu, tādēļ balsojums neapšaubāmi ir etniski iekrāsots, Un tieši tas šoreiz izglābis Ušakovu&Co. Turklāt pie varas esošie Rīgā pilnā mērā izmantoja administratīvos resursus, lai stāstītu un stāstītu, cik daudz laba viņi izdarījuši un cik ļoti rūpējas par iedzīvotājiem. Atliek cerēt, ka Korrupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), vērtējot vēlēšanu kampaņas finanču tēriņus, to ņems vērā.

 

Paraugoties uz visu Latviju, jāteic, ka Saskaņa savus vēlētājus īpaši nav zaudējusi, jo, rēķinot procentos, partija vietām mazāk balsu saņēmusi tāpēc, ka balsotāju kopumā bijis vairāk. Tādēļ manuprāt, var priecāties, ka Rīgā Ušakova&Co pozīcijas vairs nav tik stabilas un var cerēt, ka galvaspilsētas vara mazliet samazinās savus korruptīvo darījumu tempus. Tāpat kā var cerēt, ka šie ir pēdējie četri gadi, kad Rīgā saimniekos cilvēki, kuŗu mīļākā debespuse ir Austrumi un tikumi, kādi tur valda.

 

Partiju vadītāju diskusijā LTV1 nākamajā dienā pēc vēlēšanām Nils Ušakovs gan bija izsmējīgs un klaji demonstrēja, ka ir Rīgas uzvarētājs. Protams, var sacīt, ka labākā aizstāvība ir uzbrukums un ka ir bijuši labi konsultanti, kuŗi viņu spoži apmācījuši demagoģijā. Tomēr jāatceras arī tas, ka opozīcija tā īpaši nemaz nevar tikt pie datiem, kuŗi nepieciešami, – galu galā pat Valsts kontrolei savulaik neizdevās tikt pie “visiem papīriem”. Opozīcija parasti, pretēji jebkuriem likumiem, noteikumiem un veselajam saprātam, gandrīz nekad netiek iepazīstināta ar īstajiem skaitļiem un faktiem, aizbildinoties ar pašvaldības uzņēmumu komercnoslēpumu un tml. Tādēļ opozīcijai Rīgas domē tiešām nav salda dzīve un ar patiesu vēlmi kaut ko mainīt vien nepietiek. Tas, ko opozīcija varēs darīt – neļaut Ušakovam&Co mierīgi gulēt “uz lauriem”, bet bieži vien tās var būt tikai skaļas runas, labi saprotot, ka apgalvojumi ir patiesība, bet nespējot to pierādīt.

 

Uzvaru Ventspilī var svinēt arī Aivars Lembergs, un jāteic, ka pārmetumus par to, ka smagos noziegumos apsūdzēts polītiķis joprojām var piedalīties polītiskajos procesos un uzvarēt vēlēšanās, jāuzņemas ne jau tiem, kuŗi civilizētā un demokratiskā veidā cīnās ar Lembergu vēlēšanās. Apvienoto Vienotības, Nacionālās apvienības (NA) un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) sarakstu vadītājam Ģirtam Valdim Kristovskim, kuŗš arī diskusijās palika pieklājīgs un neaizmirsa par elementāru cieņu pret oponentu, bija smagi cīnīties ar Aivaru Lembergu, kuŗš izcili apguvis demagoģijas prasmi.

 

Patiesībā par to, ka Ventspilī ir valdījis, valda un valdīs Lembergs, atbildība būtu jāuzņemas valsts tiesībsargājošajām iestādēm, kuŗas ar šo aizdomās turēto polītiķi nekādi nespēj tikt galā, un vēlētājiem, kuŗi nespēj saprast dažas pavisam vienkāršas lietas. Piemēram, Ventspilī ceļ jaunu mūzikas skolu ar koncertzāli 25 miljonu vērtībā, būs ērģeles 11 miljonu vērtībā, būs jauns peldbaseins, kaut gan pilsētai jau ir Ūdens parks ar peldbaseinu utt. Protams, iedzīvotājiem tas patīk, un viņus pilnīgi neinteresē, ka tā ir budžeta un Eiropas fondu nauda, kas paredzēta ne tikai vienai pilsētai vai novadam Latvijā, galvenais viņuprāt ir tas, ka, vienalga kādā veidā, viņu pilsēta var pievākt to, kas domāts visai valstij. Tāpat kā vēlētāju lielāko daļu neinteresē tas, ir vai nav Lemberga kungs korumpēts un pārkāpis likumus. Ja vien kaut kāds labumiņš tiek arī pašiem – kaut arī lielāko tiesu tie labumiņi ir no pašu nodokļu naudas un pašvaldība patiesībā dara to, kas tai būtu jādara, Lemberga kungs viņu acīs ir labdaris un saulīte pie tumšajām debesīm.

 

Tomēr iepriekš rakstītais nav nekāds jaunums, un šīs vēlēšanas arī neko daudz nav mainījušas. Ja nu vienīgi jāatzīmē, ka cerīgi izskatās tas, ka balsotāji tomēr sākuši mosties no tāda kā letarģiskā miega, kad pat uz vēlēšanām neiet, jo, raug, viss tāpat ir un būs slikti.

 

Dažas atziņas šīs vēlēšanas tomēr ir nesušas.

 

Vienotība vēl nav aizgājusi “pa skuju taku”, un tas vieš cerības, ka partija varētu saņemties, ka iesīkstējušos polītiķus tomēr varētu nomainīt jaunāki un kaut mazliet citādāk domājoši cilvēki. Jebkuŗā gadījumā jāteic, ka vēl ir iespēja saņemties un nākamā gada Saeimas vēlēšanās nepalikt “aiz borta”. 

 

Vēl viena atziņa gan ir visai skarba – manuprāt LRA ir pievīlusi savus vēlētājus un tās līderis Mārtiņs Bondars ir parādījis, ka patiesībā viņu interesē tikai iespēja pagozēties kādā labi redzamā amatā un tās iespējas, ko nes būšana pie varas. Kā zināms, Bondars gribēja kļūt gan par Valsts prezidentu, gan par Ministru prezidentu un tagad pretendēja uz Rīgas galvas amatu. Viņa apvienotais saraksts ar Latvijas Attīstībai Rīgas domē ieguva deviņas vietas, bet uz galvas posteni gan vairs cerēt nevar.

 

Pēc vēlēšanām uz jautājumu, vai pēc gada Bondars aizies no domes, lai atkal kandidētu Saeimas vēlēšanās ( jo Saeimas deputāta mandāts tagad būs jānoliek un jāstrādā Rīgas domē), Bondars neatbildēja, bet laipoja un cilpoja kā zaķis, gan neaizmirsdams apgalvot, ka viņam nerūp amati, bet tikai Latvija un tās tauta. To klausoties, nāca smiekli, bet vēl pēc brīža arī smieties vairs negribējās, jo uz jautājumu – vai tajās pašvaldībās, kuŗās LRA ir ievēlēta, tā ies kopā ar Saskaņu, ja tas varētu nozīmēt tikšanu pie varas pilsētā vai novadā, Bondars atbildēja, ka partija par to nelems, lai katrs ievēlētais deputāts pilsētā vai novadā lemj pats. Tā teikt, lielā demokratija...

 

Jāpiebilst, ka vēlēšanās cerīgi stratēja Jaunā konservatīvā partija, un Rīgā tā ieguva pat deviņas deputātu vietas domē. Par to gan kādā citā komentārā, jo manuprāt, šo partiju ir vērts papētīt vairāk. Bet kā jau minēju, kopumā nekādu lielu pārsteigumu vēlēšanas nenesa, un tagad atliek gaidīt, kā partijas sāks rosīties Saeimas vēlēšanām.