Jāsasauc ALA ārkārtas kongress
Uldis Grava, ALA bijušais valdes priekšsēdis    02.08.2016

 

Pirms 76 gadiem, 1940. gada jūnijā, ASV ārlietu ministra vietnieks Samners Velss (Wells) parakstīja nozīmīgu ASV dokumentu, nosodot Baltijas valstu okupāciju un apliecinot ASV nostāju, ka  Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem ir tiesības uz savu neatkarīgu valsti. Kopš tā laika katra ASV valdība, gan ar republikāņu, gan ar demokratu prezidentu, gan visi šo abu partiju prezidenta amata kandidāti ir apliecinājuši turpināt vēsturisko Samnera Velsa doktrīnu. Tādēļ Amerikas  Latviešu apvienība, apvienojot ASV dzīvojošos latviešus, visu savas pastāvēšanas laiku ļoti pareizi ir ieturējusi neitrālu nostāju ASV prezidenta vēlēšanās. Latviešu domas var dalīties dažādos  iekšpolītikas jautājumos, bet nedrīkstējām nostāties pret kandidātu, kuŗš apliecinājis savu atbalstu Velsa doktrīnai.

 

Šī gada ASV vēlēšanām ALA valde apstiprinājusi deklarāciju, kas pārliecinoši izskaidro, ka šobrīd latviešiem vissvarīgāk ir iestāties par transatlantisko saišu saglabāšanu. Tātad, NATO dalībvalstīm nedrīkst būt ne mazāko šaubu, ka nolīguma 5. pants nozīmē, ka militārs  uzbrukums vienai NATO valstij ir uzbrukums arī parējām valstīm. Tieši šādu NATO panta izskaidrojumu ir apstiprinājusi pašreizējā ASV valdība,  un to ir darījusi arī demokratu partijas kandidāte Hilarija Klintone (Clinton). Bet kur ir republikāņu kandidāta Donalda Trampa (Trump) piekrišana šai ilggadejai NATO dalībvalstu nostājai?

 

Tādas nav. To redzēšot pēc apstākļiem un pēc pārbaudes,  vai visi rēķini ir samaksāti. Nekādus draudus viņš no Krievijas nesaskatot, jo viņš ar Putinu, izcilo valstsvīru, varēšot visu sarunāt. Bez tam, saka Trampa atbalstītājs Gingričs (Gingrich), Igaunija jau tikai tāda Pēterburgas priekšpilsēta vien esot. Pats Tramps aicina Krievijas drošības dienestus ielauzties Klintones datorā, lai visi zinātu, ko viņa tur ir rakstījusi. Pirmo reizi ASV vēsturē par prezidentu var kļūt kāds, kuŗš ir gatavs nodot Baltijas valstis otreizējai Krievijas okupācijai, izsaukt kaŗu Eiropā. Bet Amerikas Latviešu apvienības valde aicina ieturēt neitrālu nostāju! Šajā Latvijai vislielāko draudu laikā kopš Otrā pasaules kaŗa?

 

Mosties ALA! Pirms Latvija pirms 25 gadiem atguva savu neatkarību un tauta savu brīvību, Atmodas laika cīnītājs Dainis Īvāns bieži citēja ASV pezidenta Tomasa Džefersona (Jefferson) vārdus: “Lai brīvības koks augtu un plaukstu, tas šad tad jāaplej ar asinīm.” Šodien vēl asinis nav jāizlej, bet brīvības koks nav arī jāapmētā ar nepārdomātām papīra deklarācijām, ka mums vairs nav svarīgi, vai tādu Latviju kāds aizstāv vai nē. Vienīgais, kā ALA spētu izlabot šo paviršību,  ir sasaukt pirms ASVprezidenta vēlēšanām ārkārtas kongresu un atcelt valdes pieņemto rezolūciju.

 

Latviešu centrālās un vietējās organizācijas ASV visu savas pastāvēšanas laiku ir cīnījušās, lai mūsu tauta savu brīvību atgūtu un tad to arī noturētu. Tas nav bijis viegli, jo parējā amerikāņu sabiedrība jau nav bijusi pārāk ieinteresēta mūsu rūpēs. To apliecina arī demokratu un republikāņu kongresu tikko pieņemtās t.s. “kampaņu platformas”.  Ārpolītikai atvēlēti tikai daži teikumi, un tie arī ļoti vispārīgi.

 

Republikāņi raksta: “Savienotām Valstīm jāsekmē demokratija ārzemēs. Republikāņi vēlas pārliecinošu Administrāciju, kas neatkāpjas no mūsu principiem un nodrošina nepārprotamu atbalstu Izraēlai un mūsu sabiedrotajiem ārzemēs.” Sākumā melnrakstā pieminēto atbalstu Ukrainai, republikāņu kongress svītroja.

 

Demokratiem ir tikai mazliet labāk: “Mēs uzticamies stiprām savienībām un atturēsim Krievijas agresiju, būvēsim Eiropas elastīgumu (resiliency) un aizsargāsim savus NATO sabiedrotos.”

 

Ne Tramps, nedz Klintone ir tie priekšzīmīgākie cilvēki. Viņu saimnieciskie darījumi pietuvojas oligarchu līmenim. Trampa ieguldījumi Krievijā neapstājas tikai ar skaistumkaralieņu sacensībām Maskavā.  Savukārt Klintonei piesien lietu, ka viņa palīdzējusi kādai  Kanadas firmai ar tiesībām urāna raktuvēs ASV līdzīgas tiesības iegūt arī Kazachstanā, un beidzot šī firma pārdota Krievijas uzņēmumam, tātad iegūstot pat urāna krājumus ASV.

 

Ir daudz svarīgu jautājumu katras valsts prezidentu vēlēšanās ārpus ārpolītikas, kā, piemēram,  izglītība, veselība, nodarbinātība, nodokļu polītika, imigrantu plūsma, utt. Bet latviešiem šie svarīgie jautājumi kļūst sekundāri, ja apdraudēta ir mūsu valsts pastavēšana un tautas brīvība. Es pats, kā daudzi ASV dzīvojošie latvieši, katrās iepriekšējās ASV prezidenta vēlēšanās esmu balsojis tikai par republikāņu kandidātiem. Bet, ja šogad republikāņu kandidāts Latviju ir nodevis, par nodevējiem savu balsi atdot nedrīkst. Tad varbūt nebalsot par nevienu? Nē, tas arī neder, jo tad zūd viena pretbalss pret eventuālu Latvijas atkārtotu okupāciju.

 

Šobrīd Latvija ir vēl tāda miera saliņa pasaulē. Bez kaŗa, bez terroristu uzbrukumiem. Bet to var nodrošināt tikai, ja kaimiņvalsts Krievija saprot, ka Baltijas valstis nebūs tik viegli ieņemt kā Krimu vai Ukrainas austrumus. Kas to var garantēt? Nopietna pieeja militārajam budžetam.

 

Kopš „aukstā kaŗa“ beigām ASV savu kaŗavīru kopskaitu ir samazinājusi par 75%. Turpretim, Krievija savu militāro budžetu pēdējo desmit gadu laikā ir dubultojusi. Toties, kā nesen lasīju kādā domnīcas nopietnā NATO analizes rakstā, NATO “uzlecošās zvaigznes ir Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija”, jo tās pēdējos piecos gados ir savus aizsardzības militāros budžetus pavairojušas par 45%.

 

Latviešu tautas pirmajā Atmodā Kronvaldu Atis bieži savus rakstus nobeidza ar dzejas vārdiem: “Tēvu zemei grūti laiki, dēliem jāiet palīgā!” Pašreiz pirmais solis būtu katram apzinīgam ALA biedram un organizācijai kopumā pieprasīt Amerikas Latviešu apvienības ārkārtas kongresa sasaukšanu, lai izlabotu savu kļūdaino uzsaukumu, lai tēvu zeme atkal nenonāktu grūtos laikos.

 

Pirms dažiem gadiem, kad ASV uzbūvēja Rīgā savu jauno vēstniecību, tad Okupācijas mūzeja biedrība panāca, lai vēstniecības ielu nosauc Samnera Velsa vārdā. Ielu ar jauno vārdu atklāja tā laika ārlietu ministere un, cerams, nākamā ASV prezidente Hilarija Klintone.