Informātīvs hibrīdkaŗš: būsim modri!
Juris Lorencs    11.02.2020

 

 

Tūlīt pēc 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanām izskanēja pārmetumi, ka Donalds Tramps par savu uzvaru varot pateikties arī Krievijai. Proti, ka balsošanas iznākumu esot iespaidojusi šīs valsts specdienestu kampaņa internetā un sociālajos tīklos. Tiesa, 100% pierādījumu šiem apgalvojumiem pagaidām trūkst. Tomēr, kā saka, nav dūmu bez uguns. Vēl uzskatāmāk Krievijas iejaukšanās polītiskajos procesos manīta arī Eiropā – gan Lielbritanijas referendumā par izstāšanos no Eiropas Savienības, gan parlamenta vēlēšanās Vācijā, Austrijā un Italijā.

 

Protams, runa nav par atklātu atbalstu kādam polītiķim vai partijai. Šāda rīcība tikai varētu kaitēt. Tā vietā tiek izmantotas daudz smalkākas metodes – dezinformācija, viltus ziņas, manipulācija ar sabiedrisko domu. Atsaukšanās uz “ekspertiem” no kāda mistiska polītikas pētīšanas “institūta”. Kāpēc dezinformācija un meli atrod dzirdīgas ausis? Pirmkārt, tiek izmantota cilvēku lētticība un neprasme kritiski patērēt medijus. Otrkārt, tiek piesauktas pavisam reālas sabiedrības problēmas, kas pastāv ASV, vienotajā Eiropā un ar kuŗām iespējams manipulēt – bēgļi un sociālie jautājumi. Bēgļi no Meksikas, Sīrijas, Irākas un Āfrikas joprojām turpina klauvēt pie ASV un Eiropas robežām. Nekur nav pazudusi sociālā nevienlīdzība, relatīvā nabadzība un sabiedrības noslāņošanās, tā pat pieaug. Tas dod iespēju Krievijai reizē uzdoties gan par “vecās, labās, tradicionālās, baltās un kristīgās pasaules” glābēju, gan Oktobra revolūcijas “sociālo iekarojumu” mantinieci.

 

Bet kādi ir Krievijas mērķi? Attiecībās ar Rietumiem Krievija vienlaikus dzīvo it kā divās paralēlās vēlmēs. Pirmā ir materiālais izdevīgums – panākt starptautisko sankciju atcelšanu, palielināt savstarpējo tirdzniecību, piepildīt cauruļvadus ar naftu un gāzi. No šāda viedokļa raugoties, Krievijai vajadzīga stipra, vienota, bagāta un lemtspējīga ASV un Eiropa. Saprotams, stipra un Krievijai labvēlīgi noskaņota prezidenta ievēlēšana ASV. Savu deputātu iedabūšana ES valstu parlamentos un Eiropas Parlamentā. Nelaime tāda, ka vienlaikus Krievija domā “civilizāciju sadursmes” kategorijās, irracionālās, pat mistiskās vērtībās. Jūtamas ilgas pēc zaudētās impērijas, ne velti Krievijas prezidents Vladimirs Putins nosaucis PSRS sabrukumu par lielāko 20. gadsimta polītisko katastrofu. No šāda viedokļa raugoties – jo sašķeltāki un līdz ar to arī vājāki ir Rietumi, jo labāk. Amerikā Kremlis apmierināts noraugās uz jezgu ap Trampa impīčmentu. Vācijā tiek atbalstīta gan labējā partija “Alternatīva Vācijai”, gan tās pretinieki, bijušās Austrumvācijas kompartijas mantiniece “Kreisā partija”, gan pavisam radikālas, pat marginālas kreiso grupas. Tas tikai vēlreiz apliecina, ka mērķis nav pat kāda noteikta ideoloģija, vienalga, labēja vai kreisa, bet gan polītisks haoss, polītisko institūciju paralīze, uzticības graušana demokratiskām institūcijām, polītiskajam procesam un Rietumu valstu līderiem. Būtībā informātīvajā telpā notiek īsts hibrīdkaŗš – lēts, it kā privitīvs, bet patiesībā viltīgs un visai efektīgs.

 

Apzinoties informācijas hibrīdkaŗa problēmu, NATO ir izveidojusi tā saukto Stratēģiskās Komūnikācijas izcilības centru jeb “StratCom”, kas kopš 2014. gada darbojas Rīgā. Viens no tā uzdevumiem – cīņa ar drošības apdraudējumiem informācijas telpā. Līdzīgi NATO izcilības centri darbojas arī Igaunijā (NATO Kiberdrošības izcilības centrs) un Lietuvā (NATO Enerģētiskās drošības izcilības centrs). Rīgā bazētais “StratCom” cieši sadarbojas ar digitālās pētniecības laboratoriju “DFRLab”, ko izveidojusi ASV bazētā Eiroatlantiskā domnīca “Atlantic Council”. Lūk, ko aizvadītajā gadā īsi pirms Eiropas parlamenta vēlēšanām sarunā ar “Latvijas Avīzi” stāstīja “DFRLab” Baltijas nodaļas vadošo pētniece Nika Aleksejeva: “Agrāk mēs sastapāmies ar acīmredzamiem meliem, kuŗus viegli varēja pārbaudīt un atmaskot. Tagad viss notiek daudz rafinētāk. Mēs novērojam nepilnīgi pasniegtu vai sagrozītu informāciju.

 

Tie vairs nav klasiski meli, drīzāk spēle ar cilvēku aizspriedumiem un bailēm. Ziņas par reāliem notikumiem, kas, izņemti no to izcelsmes konteksta, pastiprina aizspriedumus, aizdomas, neuzticēšanos, pat naidu. Viens no spilgtākajiem piemēriem Latvijā – stāsts par to, ka mūsu valstī izvietotie NATO spēki uzvedas “kā okupanti”. Tiek apspēlēta jebkura situācija – satiksmes negadījums, zemē nomests papīrs, sadzīvisks konflikts. Kaŗavīri veikalā pērk alu, tātad aizraujas ar alkoholu, bet no tā līdz nepiedienīgai uzvedībai ir viens solis – izfantazēt var jebko. Kaut gan statistika rāda pavisam pretēju ainu – gan mūsu militārpersonas, gan šeit izvietotie NATO kaŗavīri ir daudzkārt paklausīgāki likumam nekā vidējais Latvijas iedzīvotājs. Savukārt viltus ziņu “lielais rāmis” vēsta – Latvijā viss ir slikti, politiķi zog, padomju laikos bija labāk, te nekā nav un nebūs, jābrauc prom. Šo uzstādījumu atmaskot ir grūtāk, jo pētnieciskā žurnālistika, kas Latvijā izpilda sargsuņa lomu, arī bieži runā par sabiedrības negācijām. Ja vien ir vēlēšanās, žurnālistu atklātos faktus var pasniegt atbilstošā informātīvajā “mērcē” un izmantot pret sabiedrības interesēm. Vienlaikus Latvijas mediju telpā darbojas ietekmes aģenti, kas fiziski atrodas ārpus mūsu valsts. Piemēram, “Sputņik”, “Baltnews”, kuŗus kontrolē Krievija.”

 

Varētu domāt, ka hibrīdkaŗa frontes līnijā atrodas vien Latvija, Baltijas valstis, Austrumeiropa un it īpaši jau Ukraina. Patiesībā frontes līnija atrodas itin visur pasaulē. Pavisam svaigs piemērs – 8. februārī Krievijas interneta portāls “svpressa.ru” publicē rakstu: “Koronavīruss: inficēti 35 000, bet mirst tikai ķīnieši.” Tajā apgalvots, ka “koronavīrusu radījusi ASV Centrālās Izlūkošanas pārvalde (CIA), un tas paredzēts tikai dzeltenajai rasei”. Autors Vitālijs Karjukovs atsaucas uz it kā autoritātīvu amerikāņu žurnālu “Veterans Today”, kas rakstot - “vīruss radīts mākslīgi gēnu inženierijas ceļā”. Nu kas var būt skaistāks un uzticamāks par “Veterans Today”, kuŗu varētu būt dibinājuši patriotiski noskaņoti ASV armijas veterāni! Tomēr papētot dziļāk, noskaidrojas, ka “Veterans Today” nav žurnāls, bet gan tikai interneta lapa. Vikipēdija to raksturo kā “prokremlisku antisemītisku sazvērestību teoriju un viltus ziņu lapu” (“pro- Kremlin antisemitic conspiracy theory and fake news website”). Šādi un līdzīgi apšaubāmas informācijas avoti, kuŗu kājas nereti aug pašā Maskavā, tiek izmantoti visai bieži. Tautieši, būsim modri!

 

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem