Kārlis Streips 11.05.2021
8. maijs Latvijas kalendārā ierakstīts ar vārdiem "Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kaŗa upuŗu piemiņas diena." 9. maijs "Eiropas diena".
8. maija atceres diena kā tāda ir bijusi kopš 1995. gada aprīļa, kad 5. Saeima grozīja likumu, lai noteiktu, ka kaŗa upuŗus turpmāk pieminēs 8. un nevis 9. datumā, kā tas bija pirms tam. Diskusijas parlamentā par šiem likuma grozījumiem bija ilgstošas un visnotaļ emocionālas. Tā, piemēram, viena deputāte no opozīcijas frakcijas Līdztiesība nāca ar šādu repliku: "Manu vectēvu, Latvijas Republikas pilsoni, mežsargu, apolītisku un ticīgu cilvēku, jau, kaŗam beidzoties, kartupeļu stādīšanas laikā sašāva kā sietu un pameta mežā nacionālie partizāni tikai par to, ka viņš, lūk, dienēja nepareizā, no šodienas skatījuma, armijā, Padomju armijā. Latviešu strēlnieku divīzijā. Tēvs atgriezās no kaŗa ievainots, bet dzīvs. Un es nekad nevarēšu piekrist, un es nekad nevarēšu pateikt, ka viņš dienēja okupācijas armijā. Viņš cīnījās pret fašismu un cīnījās frontē, nevis mežā." Cits, nacionālistiskāk noskaņots deputāts, par vienu no debates dalībniecēm pauda: "Vakar citēja Pravdu, šodien Pavalstnieku un rīt citēs arī Mein Kampf, ja tas būs izdevīgi, jo komūnistiem tas ir raksturīgi, sevišķi tiem, kas savu karjēru sāka Iekšlietu ministrijas sistēmā Staļina laikā." Nadziņi todien bija palaisti pavisam vaļīgi...
Galu galā balsojums par šīs dienas pārdēvēšanu bija 49 par, 11 pret, 11 deputātiem atturoties. Tas nozīmē, ka 29 tajā dienā vispār nebalsoja. Taču bija pavisam racionāls iemesls kaŗa upuŗu piemiņas dienu noteikt 8. maijā, jo šī ir diena, kad Eiropa piemin Otrā pasaules kaŗa beigas. Nacisti pirmo vispārējo padošanās līgumu parakstīja Reimsā, Francijā, 7. maijā. Staļins iebilda, jo līgumu nebija parakstījuši paši augstākie nacistu valsts pārstāvji, un tāpēc sabiedrotie ar amerikāņu ģenerāli Dvaitu Eizenhaueru piekrita otru līgumu parakstīt Berlīnē un nākamās dienas vakarā, līdz ar ko uzvaras diena Eiropā turpmāk būs nākamajā dienā pēc tam, tātad 9. maijā.
Bija viena problēma. Ģenerālis Eizenhauers informācijai par Reimsā parakstīto līgumu uzlika 36 stundu embargo, ar to pateikdams, ka neviens no žurnālistiem, kuŗi redzēja līguma parakstīšanu, par to nedrīkstēja ziņot. Žurnālists Edvards Kenedijs no ziņu aģentūras Associated Press visai saprotamā kārtā nolēma embargo ignorēt, jo nacistu padošanās tomēr bija nozīmīga ziņa. Viņš savu reportāžu pa telefonu uzreiz nodiktēja uz Londonu, kur tā tika plaši izziņota. Svētlaimīgie eiropieši sāka pulcēties ielās, dziedāt, apkampties, sapratuši, ka gaŗajam un asiņainajam kaŗam beidzot, beidzot pienākušas beigas! Un tieši tāpēc, ka viens žurnālists nolēma ignorēt uzlikto embargo, Eiropa Otrā pasaules kaŗa beigu dienu atzīmē 8. maijā, nevis 9. datumā, kā sākumā bija iecerēts. Žurnālists Kenedijs tika nosūtīts mājās uz Ameriku un atbrīvots no darba. Tikai 2012. gadā, ilgi pēc žurnālista nāves, Associated Press atzina, ka tā nevajadzēja darīt.
Kā zināms, Krievija Otrā pasaules kaŗa beigu dienu atzīmē 9. maijā, jo brīdī, kad tapa parakstīts galīgais padošanās dokuments Berlīnē, Maskavā jau bija pāri pusnaktij.
Maskavā tradicionāli tā dēvētajā "Lielā Tēvijas kaŗa uzvaras dienā" notiek vērienīga militāra parāde Sarkanajā laukumā. Latvijā 9. maijs tradicionāli nozīmē pulcēšanos pie tā dēvētā Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā, lai sērotu par aizgājušo PSRS godību. Allaž tur ir pāris tantiņu ar rīkļurāvēja Staļina ikonām rokās. Katru gadu policijai nākas pievākt pāris cilvēku, kuŗi ir pārmērīgi kunga prātā.
Taču 9. maijs Latvijas atceres dienu kalendārā parādās nevis tāpēc, ka Krievija tad atzīmē kaŗa beigas, bet gan tāpēc, ka tieši 1950. gada 9. maijā iezīmējas pirmsākumi tam, no kā ar laiku tapa Eiropas Savienība. 9. maijs mūsu kalendārā ir Eiropas diena. Minētajā datumā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans publicēja uzsaukumu, kuŗā viņš aicināja apvienot Francijas un Vācijas federālās republikas ogļu un tērauda resursus, cita starpā, lai nodrošinātu, ka turpmāk neviena no pusēm šos būtiskos resursus neizmantos kaŗošanas vajadzībām. 1951. gada 18. aprīlī sešas valstis Francija, Vācija, Beļģija, Nīderlande, Luksemburga un Italija parakstīja Parīzes līgumu, ar kuŗu izveidota Eiropas Ogļu un tērauda kopiena. No tās ar laiku izauga Eiropas Ekonomiskā kopiena un galu galā arī Eiropas Savienība, kuŗas dalībvalsts Latvija ir jau kopš 2004. gada maija.
Šogad Eiropas Savienība savu jubilejas mēnesi atzīmē ar konferenci par Eiropas nākotni, ko Latvijas Ārlietu ministrija ir aprakstījusi ar vārdiem "unikāla iespēja Eiropas iedzīvotājiem dalīties ar idejām un palīdzēt veidot Eiropas kopīgo nākotni". Projektam ir sava mājaslapa tīmeklī, informāciju var aplūkot visās Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās, arī latviešu valodā. Lapā piedāvātas dažādas tēmatiskas katēgorijas klimata maiņa, veselība, spējīgāka ekonomika u. tml. Eiropieši var nākt ar saviem priekšlikumiem un savām pārdomām katrā no tām.
Šogad sagadījies, ka tieši ap šo laiku Saeima nolēma restorāniem ļaut atvērt āra terases ar nepieciešamo distancēšanos un visu pārējo, kas nepieciešams epidemioloģiskajai drošībai. Tīmeklī bija aplūkojamas fotografijas, kuŗās ļaudis ar prieku šo iespēju arī izmantoja, lai gan laika apstākļi gan piektdien, gan arī sestdien, kad rakstīju šo komentāru, nekādi piemīlīgie nebija. Dabas māte acīmredzot nolēma cilvēkus nelutināt, un varbūt tas tāpēc, ka pagājušajā nedēļā ceturtdienā Slimību profilakses un kontroles centrs pirmoreiz kopš februāŗa vienas diennakts laikā saskaitīja vairāk nekā 1000 jaunu infekciju. Veselības ministrs nākamajā dienā darīja zināmu, ka valdībai nāksies domāt par stingrāku ierobežojumu atsākšanu...
Atpakaļ
.jpg)
