Darbojošās personas drāmā, kuŗas centrā ir Putins
FRANKS GORDONS    11.04.2017

 

Džalilovs, Lukašenko, Asads, Medvedevs: tās ir, var teikt, darbojošās personas (dramatis personae) drāmā, kuŗas centrā ir Krievijas Federācijas prezidents.

 

22 gadus vecais Kirgizstānā dzimušais uzbeks Akbaržons Džalilovs, kurš uzsprindzinājies Pēterburgas pazemes vilciena 4. vagonā, raujot sev līdzi nāvē 14 cilvēkus, varēja zināt, ka tai pašā dienā tai pašā Pēterburgā uzturēsies Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins, kuŗam bija gara un nozīmīga saruna ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko. Varēja zināt, bet ja šis samērā nesen par radikālu islamistu tapušais puisis to nezināja, tā būtu gandrīz vai mistiska sakritība. 

 

Putinam šis terrora akts acīmredzot kļūs par gaidītu (?) ieganstu skrūvju pievilkšanai visās jomās, ne tikai "apkarojot terroru". Viņam tai drūmajā dienā bija gandarījums par darījumu ("deal" Trampa garā), kas noslēgts ar Aleksandru Lukašenko: ieilgušais abu valstu strīds sakarā ar nedzēsto parādu par gāzes piegādi noregulēts, Krievija atjaunos naftas piegādi Baltkrievijai – 24 miljonus tonnu gadā, un Krievijas "Gazprom" 2018. un 2019. gadā piegādās Baltkrievijai gāzi ar krietnām atlaidēm. Lukašenko acīmredzot savukārt garantēja Putinam "nenosvērties uz Rietumiem" un turpināt izrēķināšanos ar nacionāli demokratisko opozīciju, un apklusināt vēsturiskās atmiņas par laikiem, kad baltkrievu novadi ietilpa Lietuvas dižkunigaitijā, kuŗai Maskavija bija ienaidnieks.

 

Nākamajā dienā pēc terrora akta Pēterburgā un "Putina-Lukašenko pakta" faktiskā Kremļa vasala - Asada režīma aviācijas uzlidojumā Hanhaihunas pilsētai Sīrijas ziemeļrietumos, ko kontrolē šī režīma pretinieki, tika lietota indīga gāze – sarīns, un mokās gāja bojā 58 cilvēki, tostarp 11 bērni. Tātad Krievijas luteklis Asads rupji lauzis solījumu, ko viņš 2013. gadā deva ASV prezidentam Obamam – likvidēt savus ķīmisko ieroču krājumus. Atceramies – toreiz Obama jau gatavojās sabumbot Asada rezidenci Damaskā, darot galu viņa režīmam, kad iejaucās Putins un izglāba Asadu, pierunājot viņu atteikties no ķīmiskajiem ieročiem uz visiem laikiem. Te nu mēs redzam, ka šis solījums lauzts.

 

Tai pašā 4. aprīlī pēc spītīgas deviņu dienu klusēšanas "ņēma vārdu" Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs, reaģējot uz pret viņa šeptēm un alkatību vērstajam demonstrācijām 84 Krievijas pilsētās: šos mītiņus esot organizējusi "zināmā persona", kuŗas vienīgais nolūks esot "aicinājums padarīt viņu par prezidentu" ... Alekseja Navaļnija vārdu Medvedevs, kuŗu 26. marta demonstranti raksturoja kā "nožēlojamu gļēvuli", neminēja. Navaļnija vadītā Korupcijas apkarošanas fonda dokumentālo filmu "Viņš jums nav Dimons" Medvedevs nosauca par "niekiem", par "kompotu", kur minēti viņam nepazīstami cilvēki, un vietas, kur viņš nekad neesot bijis. Navaļnija vārdu Medvedevs tā arī nav pieminējis. Vai baidās "kā velns no krusta"? Jebkurā gadījumā Putins taču neuzmetīs Medvedevu – savu studijubiedru no Ļeņingradas Ždanova universitātes juridiskās fakultātes.