Četras krizes
Juris Lorencs    19.10.2021

 

 

Jau gandrīz nedēļu dzīvojam jaunajos Covid-19 ierobežojumu apstākļos. Vieniem tie šķiet nepietiekami stingri, savukārt citiem – nevajadzīgi un pārspīlēti. Šī ir tā reize, kad radusies vēlme atbalstīt pēdējā laikā tik bieži kritizēto valdību. Jo ministri centušies pieņemt kompromisa lēmumu. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš izteicies, ka valsts vienlaikus atrodas trīs krizēs. Tās ir: Covid-19 pandēmija, nelegālo robežpārkāpēju krize uz Latvijas–Baltkrievijas robežas un sabiedrības sašķeltības krize. Es pieminētu vēl ceturto krizi, kas strauji tuvojas, – energoresursu cenu pieaugums. Trim no šīm krizēm – Covid-19, migrantu un enerģijas cenu – cēloņi meklējami ārpus Latvijas robežām. Un tikai sabiedrības šķelšanās krize radusies tepat Latvijas iekšienē. Pie tās vainīga ne jau tikai polītiķu neprasme, neizdarība vai neizlēmība. Arī mūsu pašu lētticība, bailes, nevajadzīgā piesardzība. Iespējams, no ārpuses mērķtiecīgi ieplūdināta dezinformācija.

 

Turklāt sašķelta ir ne tikai sabiedrība, bet arī dažu cilvēku individuālā apziņa. Valdībai jārēķinās arī ar tādu cilvēku viedokli kā mūziķis Kaspars Pudniks, kuŗš izteicies: "Kur ir teikts, ka veselam cilvēkam ir jāsaslimst, lai slimie justos pasargāti? Cilvēka ķermenis pieder tikai un vienīgi pašam cilvēkam! Un neviens, uzsveru, neviens uz šīs pasaules nevar noteikt, ko man darīt vai nedarīt ar to. Tā ir tikai un vienīgi mana darīšana. Tikai cilvēks pats izlemj – kā dzīvot savu dzīvi! Nav svarīgi, cik cilvēku nesagaidīs pavasari! Svarīgi ir tikai un vienīgi tas – vai tie, kuŗi pavasari sagaidīs, vēl būs cilvēki!" Pudniks runā pretī pats sev – cilvēks nevēlas vakcinēties, bet citu drošība viņu neinteresē. Viņš vēlas dzīvot normālu dzīvi un palikt par cilvēku. Bet vai tad dzīve izolācijā un karantīnā, kas iestājusies pirmām kārtām nevakcinēto dēļ, ir normāla?

 

Savukārt nākamā ziņa ir pavisam dīvains un nesaprotams signāls sabiedrībai: "Saeimas priekšsēde Ināra Mūrniece lūgs Saeimas prezidiju pieaicināt valsts tiesību ekspertus, lai viņi izvērtē, vai valdības pieņemtais rīkojums, kas paredz pienākumu publiskā sektora amatpersonām vakcinēties pret Covid-19, ir attiecināms arī uz Saeimas deputātiem." Tātad Saeimas deputāti, kuŗiem jau sen vajadzēja rādīt priekšzīmi visai tautai, vēl domās un gaidīs ekspertu slēdzienu? Faktiski Mūrniece izsaka neuzticību Saeimas apstiprinātajai valdībai. Un vai viņa maz saprot, cik cilvēkus jau ir "pierunājusi" nevakcinēties? Ka ir padziļinājusi Kariņa pieminēto sabiedrības sašķeltības krizi?

 

Starp citu – par ekspertiem. Valdības pieņemto lēmumu kontekstā interesants ir Pārresoru koordinācijas centra izveidotās akadēmiskās vides ekspertu grupas (tās uzdevums bija sniegt valdībai ieteikumus Covid-19 krizes pārvaldībai) skaļais demaršs, darbības pārtraukšana uz nenoteiktu laiku. Iemesls – sadarbības modelis ar valdību neesot attaisnojis ieguldītās pūles. Jautājums: pēc kādiem atlases principiem tiek veidotas šādas ekspertu komandas? No astoņpadsmit grupas locekļiem tikai četri ir mediķi, vēl viens ir psīchiatrs. Neviena matēmatiķa! Bet tieši matēmātiskie modeļi apraksta jebkuŗas infekcijas izplatīšanās raksturu un dinamiku. Un kādus padomus valdībai un Saeimai var sniegt ekspertu grupas locekle, bijusī P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes Zinātniskā komūnisma katedras pasniedzēja Feliciana Rajevska? Nu labi, šodien viņa ir Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta vadošā pētniece. Bet tīmeklī atrodama interesanta brošūra, 1982. gadā izdots "zinātnisko rakstu" krājums "Nacionālās attiecības un ideoloģiskā cīņa". Tā atbildīgā redaktore ir F. Rajevska. Krājumā ievietots arī pašas F. Rajevskas raksts (sacerēts kopā ar Dzidru Šmidri) "Buržuāzisko ideologu uzskatu par divvalodības lomu un nozīmi PSRS kritika". Saprotams, krievu valodā. "Buržuāziskie ideologi", tie pirmām kārtām ir baltiešu trimdas darbinieki, kuri pieminēti šajā rakstā. Starp citu 1982. gadā premjēram Krišjānim Kariņam, kuŗš cītīgi mācījās dzimto valodu latviešu svētdienas skolās Amerikā, bija tikai 18 gadu. Kā cilvēks, kuŗš okupācijas laikos deva rekomendācijas ātrākai latviešu valodas iznīcināšanai, šodien var spriest par to, kā neatkarīgās Latvijas valdībai cīnīties ar Covid-19 krizi? Un ko viņš var mācīt studentiem? Vēl viena doma, kas šai brīdī nāk prātā, – varbūt to augstskolu Latvijā tiešām ir par daudz.