Ar smaidu pretī krizei vai... Saskaņai?
Sallija Benfelde    04.12.2018

 

 

Agrs otrdienas rīts, 4. decembris, sākās ar KPV LV premjera amata kandidāta Alda Gobzema paziņojumu Facebook: „Ar šo paziņoju, ka no turpmākajām valdības veidošanas sarunām izslēdzu Attīstībai/Par, kuŗai pielipis valdības gāzēja vīruss.” Tālākajā tekstā seko smagi pārmetumi un apgalvojumi par netīrām kuluāru sarunām un spēli vārdā neminētu sponsoru interesēs. Vēl pirmdienas pēcpusdienā Aldis Gobzems ar gandrīz laimīgu sejas izteiksmi sacīja, ka valdība jāveido ar smaidu, nevis ar drūmām sejām, valdība būšot un pielaide valsts noslēpumam viņam arī noteikti būšot. Tiesa gan, tik pārliecināta par to, kas notiek, nebija nedz Jaunā Vienotība (JV), nedz Attīstībai/Par! (AP). Daniels Pavļuts Attīstībai/Par! 13. Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, savukārt sacīja, ka valdības veidošanas process ir lēns, partiju apvienība iecerējusi rīkot biedru referendumu, lai noskaidrotu viņu attieksmi par dalību Gobzema valdībā un ka pirmdien sarunās būtiska progresa nav bijis, bet esot ļoti daudz neskaidrību. Arī Jaunā Vienotība norādīja uz daudzām neskaidrībām par valdības veidošanas deklarācijā iekļautajiem punktiem. “Mums kā apvienībai šobrīd ir vairāk jautājumu nekā atbilžu par visu procesu. Piemēram, mums ir neskaidrs tas sākotnējais piedāvājums uz tādu ļoti atvērtu koalīciju, kas iesaistītu visas Saeimā pārstāvētās frakcijas, kas mums izskatās, iespējams, kā mēģinājums pa sētas durvīm iesaistīt Saskaņu valdībā. Protams, mums ir neskaidrības par pašvaldību reformu, kā tas ir iecerēts, vēl vairāk par izglītību, ko runāja sestdien vairākas stundas, un, protams, par iespējamo drošības likuma maiņu par pielaidi valsts noslēpumam mums arī ir problemātiski,” pauda Krišjānis Kariņš pēc partijas valdes un Saeimas frakcijas kopsēdes.

 

Nacionālā apvienība (NA) vismaz publiski neko īpaši līdz šim nav teikusi, vienīgi ieminējusies, ka skaidrības lāgā nav un ka kaut kas tā īsti nepatīkot. Arī Jaunā konservatīvā partija (JKP), kuŗa līdz šim izskatījās kā KPV LV domubiedri un atbalstītāji, nedēļas laikā jau vairākas reizes tika paudusi neizpratni par to, kā sarunas notiek. Vienīgie, kuŗi pirmdienas vakarā pauda pilnīgi skaidru un viennozīmīgu atbalstu Gobzemam un apgalvoja, ka grib strādāt viņa valdībā, bija Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

 

Par to, ka notiekošās valdības veidošanas sarunas nevieš nekādu skaidrību, intervijā „SestDienai” pagājušajā nedēļā pauda arī polītologs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ivars Ījabs: „”Kas tālāk notiks – apstiprinās Gobzemu cerībā, ka pēc trim līdz sešiem mēnešiem viņam iedos pielaidi, vai arī uzreiz pēc valdības apstiprināšanas tiks izveidota koalīcija, kas mainīs likumu, kā rezultātā premjeram pēc apstiprināšanas pielaide pienāksies automātiski? Man nav nekādas intuīcijas, kā tas beigsies.” 

 

Kas tad īsti notiek?

 

Gobzema otrdienas rīta agrumā paustais par atteikšanos strādāt kopā ar Attīstībai/Par! gan bija pārsteigums, gan arī nebija. Pēc visa spriežot, otrdien vai trešdien AP varēja paziņot par aiziešanu no valdības sarunām, tādēļ Aldis Gobzems acīmredzot pasteidzās pirmais, lai neizskatītos, ka viņa lēnā garā un ar smaidu veidojamās valdības sarunas kāds pamet. Turklāt neoficiāla informācija liecināja, ka no valdības veidošanas sarunām tuvākajās dienās varētu aiziet vēl kāda partija vai partiju apvienība.

 

Tiesa gan, JKP priekšsēdētājs Jānis Bordāns jau paziņojis, ka partija apsver iespēju rosināt no valdības veidošanas sarunām izslēgt Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), jo atlikušajām četrām partijām bez ZZS – JKP, KPV LV, JV un NA – balsu valdības apstiprināšanai pietiekot, proti, tās ir 53 balsis. Turklāt Bordāns arī pauda atbalstu tam, ka no sarunām tiek izslēgta PA. Tātad, ja no sarunām tiek izslēgta ZZS un aiziet nolemj vēl kaut viena partija, balsu vairs nepietiktu, jo ir skaidrs, ka diez vai Bordāns būs gatavs valdību veidot kopā ar ZZS. Vārdu sakot, vai nu valdība ar Bordānu un bez ZZS, vai aiziet Bordāns un tad atkal nekā. Protams, Gobzems varētu piedāvāt Bordānam un viņa partijai visu vai gandrīz visu, ko JKP vēlas, lai tikai valdība taptu. Gan nav skaidrs, ko darīs JV un vai NA arī būs ar mieru uz jebkādu kompromisu.

 

Viens gan ir skaidrs – ja JV vai NA (vai abām) nebūs pieņemams tas, ka par premjeru kļūst cilvēks bez pielaides valsts noslēpumam un ar to saistītās sekas, jebkurā gadījumā Aldis Gobzems jau tagad var rēķināties ar 50 balsīm, jo Saskaņa vienmēr ir pa rokai un ZZS, visticamāk, neiebildīs, ja vien varēs darboties valdībā. Tātad būs Saeimā „jāatrod” tikai viens deputāts, kuŗš pēkšņi būs ar mieru mainīt savas domas par Saskaņu un to, kas šobrīd notiek.

 

Patiesībā, raugoties, cik lēni un aptuveni pašlaik tiek risinātas valdības veidošanas sarunas, izskatās, ka laiks tiek vilkts gaŗumā ar nodomu. Jau pagājušajā nedēļā Aldis Gobzems publiski paziņoja – ja viņš izveidos valdību un viņam uzreiz netiks iedota pielaide, viņš aicinās tautu iet ielās uz protestiem. Tā teikt, vai nu es būšu premjers, vai arī būs nemieri. Laika vilkšana gaŗumā, nerunājot par konkrētiem valdības darbiem, palielina iespēju, ka pārējie sarunu partneri aizies, paliks tikai ZZS un tad varēs aicināt Saskaņu, cerībā, ka vienu vajadzīgo balsi varēs „piepirkt” klāt. Jāteic, ka laika stiepšana, ko kopš Saeimas ievēlēšanas meistarīgi dara KPV LV, tuvina valsti krizei, jo pašreizējā „vecā valdība” nevar darīt daudzas lietas. Ir skaidrs, ka nākamo gadu valsts sāks bez budžeta, jo to vairs nevar paspēt pieņemt.

 

Tādēļ Saeima 29.novembrī, pirmajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus budžeta un finanču vadības likumā, lai no nākamā gada garantētu financējumu vairākiem iepriekš Saeimā pieņemtajiem lēmumiem, tostarp nodrošinātu lielākas pensijas un pabalstus, algu pieaugumu skolotājiem, kā arī izpildītu Satversmes tiesas spriedumu par atalgojumu tiesnešiem un prokuroriem. Tomēr jautājumu par veselības aprūpes financējumu un mediķu algām pagaidu budžets neatrisina. Nu jau arī „vecā valdība” atzīst, ka var notikt tā, ka janvārī neatliekamā medicīniskā palīdzība un slimnīcas vairs nespēs veikt savus uzdevumus. Jau tagad slimnīcās tiek veidoti divi darba grafiki janvārim – viens ar virsstundām (kuŗas mediķi piekrīt strādāt un par kuŗām tiešām varēs samaksāt) un otrs ar tikai vienu slodzi katram, bet tas nozīmē, ka plānotās operācijas būs jāatliek, tiks operēti tikai tie, kuŗi nokļūs slimnīcās ar ātro palīdzību un kuŗu dzīvība būs nopietni apdraudēta. Arī neatliekamā medicīniskā palīdzība varēs braukt tikai uz izsaukumiem, par kuŗiem ir skaidrs, ka cilvēks mirst. Īsi sakot, veselības aprūpe slimnīcās, visticamāk, būs pieejama tikai mirstošajiem. Pārējiem nāksies gaidīt. Un, protams, nekāda attīstība nenotiks, jo pagaidu budžets nodrošinās tikai nepieciešamākos tēriņus. Un, protams, vēl var zīlēt, vai KPV LV un Gobzems rīkos vai nerīkos nemierus un neboikotēs arī pagaidu budžeta pieņemšanu, ja viņam neizdosies kļūt par premjeru, tāpat kā var zīlēt, cik ļoti Saskaņa tādā gadījumā Gobzemu un viņa partiju atbalstīs.

 

Jebkuŗā gadījumā Latvijas nākotnes scenārijs ir atkarīgs no Jaunās Vienotības, Nacionālās apvienības un Jaunās konservātīvās partijas lēmumiem šodien vai tuvākajās dienās. Uz ZZS īpaši cerēt laikam nav vērts – bet varbūt tomēr? Jo ir taču labi redzams, ka ar KPV LV ceļš ir bruģēts vismaz uz haosu un krizi.