11.05.2011
Es izsaku jums pateicību par to darbu, ko darāt tautas un valsts interesēs, 11. maijā, tiekoties ar Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāvjiem, uzsvēra ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Tikšanās dalībnieki pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar Latvijas vēstniecību ārvalstīs komunikāciju ar vietējo latviešu diasporu, pērn noslēgto Ārlietu ministrijas un PBLA sadarbības memorandu, ELA darbības virzieniem, kā arī valsts atbalsta iespējām latviešu skolām ārvalstīs. Ministrs ELA pārstāvjus informēja par likumprojekta par dubultpilsonību virzību Saeimā.
Sadarbība ar latviešu diasporām ārvalstīs ir viena no Ārlietu ministrijas prioritātēm, sarunā uzsvēra ārlietu ministrs. Balstoties uz noslēgto memorandu ar PBLA, Ārlietu ministrija kopīgi ar PBLA un citām valsts institūcijām izstrādās sadarbības stratēģisko plānu.
Sarunas laikā ELA uzsvēra nepieciešamību Latvijas vēstniecībām vairāk iesaistīties un līdzdarboties diasporu pasākumos, kur tas vēl nenotiek pietiekami aktīvi, informēja par plānotajiem pasākumiem Latvijas vēstures skaidrošanā, kā arī izteica vēlējumu par latviešu valodas apguves ārzemēs metodikas tuvināšanu un salīdzināmību ar Latvijas skolu prasībām.
Ārlietu ministrija un Latvijas diplomātiskas pārstāvniecības Eiropā sekmīgi sadarbojas gan kopīgi ar Latviešu valodas aģentūru un PBLA, gādājot mācību līdzekļus un grāmatas latviešu nedēļas nogales skoliņām, gan iespēju robežās izlīdzot ar telpām nodarbību un pasākumu organizēšanai.
ELA ir visdinamiskākā latviešu reģionālā organizācija, jo saistībā ar Latvijas iestāšanos ES, Eiropas valstīs dzīvo un strādā arvien vairāk latviešu. Pēdējo gadu laikā dažādās Eiropas valstīs izveidotas vismaz 12 jaunas latviešu biedrības (Īrijā, Šveicē, Somija, Dānija, Austrija un citur).
ELA darbības prioritātes ir Eiropā dzīvojošo Latvijas pilsoņu interešu pārstāvēšana Latvijas valdībā (dubultpilsonības jautājums, pilsoniskas līdzdalības veicināšana, latviskas izglītības pieejamība ārpus Latvijas, repatriācijas atvieglošana), latviešu diasporas organizāciju darbības stiprināšana un savstarpējās sadarbības veicināšana, piedāvājot informatīvu un materiālu atbalstu, kā arī latviešu kultūras un vēstures popularizēšana Eiropā.
ELA prezidija sēdes rezultāti
2011.gada 10. un 11. maijā Rīgā notika ELA prezidija sēde, pēc kuŗas prezidijs tikās ar vairākām Latvijas valsts iestāžu amatpersonām ārlietu ministru un kultūras ministri, Saeimas Ārlietu komisijas un Nacionālās drošības komisijas Demografijas apakškomisijas locekļiem, Sabiedrības integrācijas fonda un Valsts valodas aģentūras vadību.
Prezidija sēdē tika apspriestas ELA iespējas piedalīties Latvijas valsts un ES financēto atbalsta programmu projektu konkursos, par 2011. gada prioritātēm izvirzot šādas aktīvitātes:
· Latvijas vēstures izpratnes veicināšana Eiropas zemēs, organizējot seminārus ELA biedru organizāciju mītnes zemēs un izplatot dokumentālo filmu Padomju Stāsts;
· Latviešu skoliņu Eiropā skolotāju seminārs pieredzes apmaiņai un mācību metodikas attīstībai, kā arī atbalsts Eiropas Vasaras skolas rīkošanai;
· ELA administrātīvās kapacitātes celšana, pilnveidojot komūnikāciju ar jaunajām latviešu organizācijām Eiropā, kā arī pilnvērtīgi iesaistot šīs organizācijas ELA darbībā, veidojot vienotu latviešu plašsaziņas līdzekļu tīklu Eiropas telpā, attīstot Brīvās Latvijas vortālu un ELA tīmekļa mājaslapu.
Lai sekmīgi startētu projektu konkursos, ELA jāsagatavo kvalitātīvi projektu pieteikumi un jāatrod partneŗi starp Latvijas un ārpus Latvijas valsts un sabiedriskām organizācijām. Sarunās ar kultūras ministri Sarmīti Ēlerti un Sabiedrības integrācijas fonda sekretāriāta vadītāju Aiju Baueri ELA aicināja pārskatīt nolikumus par atbalsta programmām, lai šo programmu finanču izlietojums būtu iespējams arī latviešu kopienu mērķiem ārpus Latvijas. Tika apsolīts, ka, veidojot jaunos nolikumus, ELA tiks aicināta paust savu viedokli.
Sarunās ar valsts amatpersonām ELA uzsvēra nepieciešamību legālizēt latviešu skoliņu skolotāju darbību ārpus Latvijas un sadarbībā ar mītnes zemju izglītības resoriem panākt latviešu valodas mācības iekļaušanu rēgulāro skolu programmās. ELA uzsvēra, ka aktuālais dubultpavalstniecības jautājums ir tikai pirmais posms, lai pārvarētu izaicinājumus, kādus Latvijas sabiedrībai un latviešu kultūras identitātei rada tautiešu pastiprinātā emigrācija. Ir nepieciešami tālākejoši risinājumi: ir jāpārkārto Saeimas vēlēšanu kārtība, lai aktīvizētu ārvalstīs mītošos vēlētājus un viņu balsojums iegūtu lielāku polītisko nozīmi; Latvijas diplomātiskajiem pārstāvjiem aktīvi jāiesaistās diasporu aktīvitātēs un rēgulāri jāveic savu mītnes zemju latviešu diasporu apsekojumi; Latvijas valdībai ES līmenī jāaizstāv tādas polītiku attīstība, kas neitrālizētu darbaspēka brīvas kustības izraisīto apdraudējumu mazo ES tautu kultūras un etniskajai identitātei.
Kopumā tikšanās ar Latvijas polītiķiem un amatpersonām noritēja ļoti pozitīvā gaisotnē. Sarunas apliecināja emigrācijas jautājuma aktuālitāti amatpersonu vidū, un ELA pienesums tika augstu novērtēts. Ārlietu ministrijas preses paziņojumā, atspoguļojot ārlietu ministra Ģirta Valža Kristovska sarunu ar ELA pārstāvjiem, atzīts, ka ELA ir visdinamiskākā latviešu reģionālā organizācija, jo pēc Latvijas iestāšanās ES Eiropas valstīs dzīvo un strādā arvien vairāk latviešu. Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte uzaicināja ELA pārstāvjus uz prāta vētru šā gada jūlijā, lai detalizētāk apspriestu latviešu emigrācijas aktuālitātes topošās Nacionālās identitātes un integrācijas valsts programmas ietvaros.
Aldis Austers
Atpakaļ
.jpg)
