18.06.2019
Pirmdienas rītā Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvniecību Rīgā un Amerikas latviešu apvienības (ALA) biroju Rokvillē sasniedza skumja ziņa no Hartfordas pilsētas Konektikutas pavalstī par to, ka Tautas sēru dienā 14. jūnijā no dzīves šķīrusies bijusī ASV Latviešu apvienības valdes locekle, PBLA priekšsēde un Latvijas Republikas triju Saeimas sasaukumu deputāte Vaira Paegle.
Vaira piedzima Rīgā, no kuŗienes Otrā pasaules kaŗa laikā kopā ar ģimeni un tūkstošiem citu latviešu bēgļu atstāja kaŗa un okupāciju plosīto dzimteni. Bēgļu gaitas aizveda ģimeni uz ASV, Konektikutas pavalsti, kur jauniete izstudēja Tafta Universitātē (Tufts University) un vēlāk ieguva maģistra gradu Tuvo Austrumu vēsturē Ņuhempširas Universitātē. Savā maizes darbā V. Paegle strādāja Konektikutas štata pašvaldībā kā programmu un attīstības direktore un savas karjeras noslēgumā vadīja nelikumīgi iegūtu līdzekļu atgūšanas nodaļu. Viņa bija aktīva arī ASV vietējā polītikā, tādējādi gūstot polītiskā darba pieredzi.
Pirmo reizi uz Latviju pēc daudzu gadu prombūtnes Vaira Paegle devās 1987. gadā. Pēc atgriešanās ASV viņa pateicās mātei, ka savulaik izglābta no komūnisma šausmām, bet vienlaikus dzimtenes apmeklējums viņu pamudināja aktīvi iesaistīties latviešu sabiedrības darbā, lai aktīvi cīnītos par Latvijas neatkarības atgūšanu.
Astoņdesmito gadu beigās Vaira Paegle sāka darboties ALAs valdē, kļūstot par apvienības Zelta mūža biedri un 1991. gadā apvienības delegācijas sastāvā viņa svinēja atjaunotās Latvijas Valsts svētkus Rīgā.
No 1994. līdz 1998. gadam Paegles kundze pildīja Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdes pienākumus. Tas bija kritisks laiks Latvijas ekonomiskās labklājības un sociālā taisnīguma atjaunošanas posmā. Vaira Paegle bija pirmā sieviete, kas ievēlēta PBLA priekšsēdes amatā un ar lielu enerģiju iekāpa savu priekšteču Gunāra Meierovica un Kārļa Ķuzuļa kurpēs, vēlāko gadu intervijās atzīstot, ka, pildot priekšsēdes pienākumus, dažkārt bijusi ļoti kritiska par polītiskiem procesiem Latvijā: Es neesmu klusētāja, viņa atzina radio intervijā 2016. gadā. Es uzaugu laikmetā, kad amerikāņu sabiedrībā notika cīņa par vienlīdzību un mani ietekmēja prezidenta Džona Kenedija vārdi par kalpošanu valstij: Nedomā, ko valsts var dot tev, domā, ko Tu vari dot valstij.
Vairai Paeglei par visu bija savs viedoklis, ko viņa nekautrējās atklāti pateikt. Cilvēki iedvesmojās no Vairas Paegles, viņas patriotisms un enerģija aizrāva pārējos, viņa gribēja visu un tūlīt tā viņas darbību atceras līdzgaitnieki. V. Paeglei rūpēja Latvijas valsts polītika un ekonomiskā attīstība. Viņa vēlējās iesaistīties visur, kur bija iespēja pielikt savu un PBLA organizācijas un tās labās slavas plecu. Viņa bija zinātkāra un centās izprast un saprast līdzcilvēkus, kā pirmā PBLA valdes locekle dodoties uz Sibiriju, lai izzinātu turienes latviešu dzīvi. Viņa arī panāca to, ka Krievijas latviešu kongress tika uzņemts PBLA dalīborganizāciju vidū. V. Paegle arī atbalstīja PBLA līdzekļu aizdevumu programmu pašvaldībām, kuŗas rezultātā daudzām Latvijas skolām un sabiedriskām ēkām tika uzlikti jumti un veikti tik ļoti nepieciešamie remontdarbi. Viņa iedziļinājās tajā, ko darīja, un veidoja secinājumus, kuŗus pielietoja PBLA vadošajā darbā.
... Latvija nav tikai disnejiska valsts ar dziedošiem un dejojošiem tautudēliem un tautumeitām vai valsts augstākajām amatpersonām, ar kuŗām paberzēt elkoņus, bet gan vesels tautas kopums, kuŗš neizjūt tos labumus, ko brīvība ir atnesusi, Vaira Paegle teica konferencē 2016. gada rudenī, kas bija veltīta PBLA ieguldījumam Latvijas neatkarības atjaunošanā. Tāpēc viņas vadībā PBLA atbalstīja tādus atšķirīgus pasākumus, kā Ģimenes atbalsta koordinācijas centru, kas apvienoja cilvēkus visattālākajos Latvijas nostūros, gan sniedza atbalstu Latvijas Okupācijas mūzeja izveidošanai, gan dažādiem pasākumiem pilsoniskās sabiedrības nostiprināšanai. Tajā pašā laikā PBLA priekšsēde bezbailīgi kritizēja korupcijas skandālus, biežās valdības maiņas, lēno reformu gaitu un oligarchu ietekmi uz Latvijas polītisko dzīvi.
Latvijā lielākā problēma ir tā, ka tas pilsonis nejūtas, ka viņš var ietekmēt varu, viņa atzina radio intervijā pirms dažiem gadiem.
Gadiem ritot un pieaugot polītiskajai pieredzei, veidojās arī zināma vilšanās un rūgtums nespēju sasniegt savus un PBLA mērķus un ideālus Latvijas attīstībā. ... mēs strādājām, lai celtu PBLA polītisko kapitālu, tomēr jāatzīstas, ka mūsu polītiskā ietekme Latvijā dramatiski nepieauga un nav pieaugusi arī šodien ... Neesam arī spējuši ietekmēt to labo valsts pārvaldību, kas ir tikpat nenotverama, cik papardes zieds Jāņu naktī. Polītiskā reālitāte ir tāda, ka mums, trimdas latviešiem, kas ienāca Latvijas polītikā, vienkārši pietrūka kritiskās masas, uzticamu sabiedroto un prasmes izmantot Latvijas polītisko spēļu noteikumus .... Latvijā mēs vienkārši nebijām un neesam savējie... V. Paegle teica 2016. gada konferencē, atceroties savu polītisko darbību. Tajā laikā viņa nezināja, ka pēc trim gadiem par Latvijas Valsts prezidentu tiks ievēlēts latvietis ar visaugstāko Eiropas pieredzi, bijušais PBLA polītiskais padomnieks Egils Levits, bet par ministru prezidentu ASV dzimis latviešu pēctecis Krišjānis Kariņš.
Arī Vaira Paegle savulaik (1999) bija Valsts prezidenta amata kandidāte no Tautas partijas, bet netika ievēlēta. Pēc tam, kad Vaira Paegle neiekļuva 10. Saeimā, viņa izvēlējās atgriezties uz dzīvi ASV. Kādā intervijā Latvijas Avīzei pēc atgriešanās no Latvijas, viņa stāstīja, ka, arī dzīvojot ASV, viņa var turpināt palīdzēt Latvijai. Par ārzemju latviešu galveno lomu uzskatu to, ka varam būt kā ugunsmūris Latvijas drošības interesēs. Ja esam labi, pilsoniski aktīvi mītnes zemes iedzīvotāji, varam apzināt savus ievēlētos pārstāvjus un censties tos ietekmēt, viņa skaidroja žurnālistei. Pēc atgriešanās Paegles kundze darbojās vietējās amerikāņu polītiskajās organizācijās un rakstīja laikrakstiem. Viņa sekoja līdzi arī PBLA un ALAs darbam, paužot savu viedokli organizācijām svarīgos jautājumos.
V. Paegle ir saņēmusi Daugavas Vanagu apvienības Zelta nozīmi, profesora Sniķera piemiņas medaļu par nopelniem valsts labā, Ministru prezidenta Atzinības rakstu, Aizsardzības ministrijas medaļu, kā arī Atzinības rakstus no ASV Kongresa delegācijas NATO asamblejā, Konektikutas štata gubernatora un galvenā prokurora, ASV Zemkopības departamenta. Aizvadītajā gadā apgādā Laika grāmata tika izdotas viņas atmiņas The Thorns of Freedom: An Exile's Return to Latvia (Brīvības dzelkšņi. Trimdinieces atgriešanās Latvijā).
Vaira Paegle līdz pēdējai stundai bija Latvijas patriote, un mēs viņu atcerēsimies kā nenogurstošu PBLA priekšsēdi, ASV latviešu sabiedrisko darbinieci, kas godam uzturēja neatkarīgās Latvijas ideālus un vērtības pasaulē.
Lai viņai vieglas smiltis!
Pasaules brīvo latviešu apvienības un Amerikas Latviešu apvienības vārdā
Kristīne Saulīte, PBLA priekšsēde
Pēteris Blumbergs, ALAs priekšsēdis, PBLA vicepriekšsēdis
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
