Sarmīte Janovskis 02.09.2014
Kā katru gadu kopš 1989. gada, mūsu brāļu tauta pulcējās Straumēnos uz savu skolu-nometni no 10. līdz 17. augustam. Muižas pagalms, zāļāji un takas mudžēja no jautru pusaudžu gaišām galvām un smiekliem.
Viena no nometnes vadītājām - Kristija Šeldona (Sheldon) pastāstīja, ka šī nometne ir nu jau sešdesmit piektā. Tās mērķis vienmēr ir bijis uzturēt igauņu izcelsmes jauniešiem viņu mātes valodu un senču kultūru. Šogad nometnē piedalījās ap 40 bērnu un jauniešu no 7 līdz 16 gadiem - gan no Igaunijas, gan igauņu izcelsmes jaunieši no Lielbritanijas, Vācijas un Italijas, daudz mācībspēku un palīgu.
Dienišķā programmā iekļautas valodas mācības, dziedāšana, dejošana un rotaļas. Ik dienas ir arī izvēle starp divām citām nodarbībām, ieskaitot mākslu -- koka apstrādi, orientēšanos, loka šaušanu, sportu un peldēšanos. Vispopulārākā bija peldēšana, nevērojot auksto ūdeni muižas peldbaseinā.
Nedēļas kulminācija bija divu stundu koncerts, pēc tam dejas zāļājā pie estrādes - viss, ko jaunieši bija samācījušies šajā īsajā nedēļā. (Pirmais programmā ir minēts bārs, otrā ēdnīca! Mēs, muižas iedzimtie, labi zinām, cik populāra igauņu sabiedrībā ir alus kanna pie mūsu pīrāgiem... pēc tam viss inventārs jāgādā no jauna S.J.)Uz koncertu pēpusdienā (lai vakarā būtu gana laika ballēties) bija īpaši ielūgti arī mājinieki, bet visuvairāk pārsteidza pārpildītā Zviedru zāle, kur gandrīz vai krēslu pietrūka. Korī saskaitījām ap 70 dziedātāju, ieskaitot ik pa brīdim arī tikai nesen (otro nedēļu) Anglijā ieradušos Igaunijas vēstnieku Lauri Bambusu (Bambus), kas braši rāva līdzi visas patriotiskās dziesmas.
Pēc visu nometņotāju piedalīšanās igauņu cienīgās tautasdejās, dodoties tuvāk apskatīt meiteņu krāšņos tērpus, uz grants celiņa sastapām raudošu meiteni. Vaicāta, kas vainas, kur sāp, kas pazudis, viņa atbildēja, ka negribot braukt mājās un atstāt jauniegūtos draugus. Nelīdzēja mierinājums, ka nākamgad tak visi tiksies atkal, pa starpām varēs sazināties kaut vai elektroniski... Kā pupas asaras bira vēl straujāk uz skaistā ņiebura.
Jā, bija prieks redzēt igauņus tik lielā pulkā kā vēl nekad šinī gadsimtā. Tomēr visjaukāk, atkal visur rosāmies redzot Bradfordas izcelsmes igauņu dvīņu māsas Karīnu un Astrīdu Malmaa (neprotu viņas atšķirt S.J.), viena diriģēja kori, bet otra tikko bija zaudējusi vīru, un viņas dēls karognesējs savu goda pilno pienākumu darīja, asaras birdinādams. Tak raudāšana visiem droši vien bija īslaicīga, jo viņi taču posās uz atvadu vakara dančiem.
Igauņu Dziesmudievs Vanemuine ir dzīvs un atgriezīsies muižā nākamgad!
Tev dziedu, mežs, tev dziedu, lauks,
Tev dziedu, vakars zilais,
Šo dziesmu, Vanemuine man
Ko dziedāja reiz sirmais.
T.dz.
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
