18.09.2013
LKV Padomes sēde notika mājīgajās Latviešu centra Minsterē telpās.
Skaidrojošus ievadvārdus sēdei teica LKV iepriekšējās valdes vicepriekšsēdis advokāts Arnis Drille. Vācijas finanču iestādēs ir notikusi vadības maiņa. Viens no jaunajiem darbības virzieniem ir tieši sabiedriska labuma statusa organizāciju (Gemeinnützigkeit) organizāciju pārbaude. Līdz ar to daudzas sabiedriskās organizācijas Vācijā ir saskārušās ar problēmām attiecībā uz sabiedriskā labuma statusu. Gan vāciešu, gan arī vairākām latviešu organizācijām Vācijā šis statuss ir atņemts un nācies cīnīties, lai to atgūtu. Nenoliedzami šī problēma tagad ir skārusi arī LKV. Šis statuss dažādu pārpratumu pēc ir zaudēts, un par tā atgūšanu tagad arī LKV jācīnās. Šajā sakarā sēdē klāt bija arī LKV nākamā nodokļu padomdevēja Astrid Müller, kuŗai varēja uzdot jautājumus par to, kā šo statusu varētu atkal atgūt.
Sēdes laikā ievēlēja jaunās LKV amatpersonas. Vispirms izraudzīja padomi - priekšsēdi Kristapu Grasi, vietnieci Zuzi K. Krēsliņu-Silu, sekretāri Aiju Ebdeni. Par valdes priekšsēdi ievēlēja Nīlu Ebdenu un par viņa vietnieku - Robertu Putni. Par kultūras daļas vadītāju - Inesi El Tawil, biedrzini Zandu Vēveri, par kasieri Dr. Jāni Vilciņu. Ievēlēja arī revīzijas komisiju - Dr. Eināru Pelsu un Laimu Urdzi.
Sēdē ierosināja veidot sasaukt sanāksmes un rīkot pārrunas biežāk (piemēram, ar videozvanu tīmeklī) , biežāk vajadzētu rīkot arī dažāda veida sarīkojumus pa visu Vāciju. Atkārtoti izskanēja priekšlikums sadarboties ar citiem latviešiem ne tikai Vācijā, bet arī pasaulē un veicināt viedokļu apmaiņu.
Klātesošie ziņoja par pasākto un diskutēja saistībā ar Pasaules brīvo latviešu apvienību (PBLA) un Eiropas Latviešu apvienību (ELA). Abām divām jumta organizācijām drīzumā būs tikšanās, kur Vācijas viedoklis varētu būt svarīgs. ELA un PBLA ir veicinājušas, lai latviešiem atkal ir iespējams iegūt dubultpilsonību, ne tikai tiem, kuŗi dzīvo NATO valstīs, bet arī Austrālijā, Jaunzēlandē un Brazīlijā. Ar ELA starpniecību iegūti līdzekļi diasporas atbalstam, piemēram, skoliņām, konferencēm utt.
Pēc tam apsprieda laikraksta Brīvā Latvija nākotnes attīstību, piemēram, piedāvājumu laikrakstu abonēt un tīmeklī lasīt kā PDF versiju. Abonentu skaits Vācijā ir samazinājies tikai 110 abonentu. Pieminēja jau veiksmīgi izveidoto laikraksta Austrālijā Latvietis tīmekļa adresi laikraksts.com.
Vēl runāja par to, kuŗas latviešu organizācijās Vācijā kur varētu rīkot šī gada 18. novembŗa sarīkojumus. Atbalstīja līdzekļu piešķiršanu 18. novembŗa sarīkojuma izkārtošanai. Hamburgā.
LKV bibliotēkai, kas atrodas LCM telpās, ir nepieciešama digitāla grāmatu un periodikas kataloga izveidošana, lai pēc tam varētu pievienoties bibliotēku kopkatalogam Latvijā un/vai Vācijā. Par sadarbību ir daudz runāts, attīstība notiek lēni, bet nekas nav zudis, un kaut kad nākotnē varēs labāk izmantot LKV (īpaši bijušās Minsteres Latviešu ģimnazijas) bibliotēkas piedāvājumu. Tomēr ir jāpatur prātā, ka laika zobs saēd dokumentus un bagātīgo krājumu digitālizācija šķiet nepieciešama tuvākajā nākotnē.
Latviešu organizācijām Vācijā vajadzētu savā starpā vairāk dalīties zināšanās un pieredzē. Būtu jāmaina vispārējā pieeja, cilvēki tagad brauc uz ārzemēm citādu iemeslu pēc, nekā braucu kādreiz, kad šīs organizācijas tika dibinātas. Latviešu organizācijās Vācijā ir daudz amatieŗu (dejotāji, dziedātāji) un skoliņas, vēl varētu būt daudz kas cits. Būtu labi, ja organizācijās iestātos vairāk biedru un rastos jaunas vēsmas.
Valda Dureika
Atpakaļ
.jpg)
