Kas notiek PBLA pārstāvniecībā Rīgā?
   10.05.2013

Tuvojas vasara, kas mūsu tautiešu lielākās organizācijas darbiniekiem gan būs nevis atvaļinājumu laiks, bet ļoti piesātināta darba cēliens.

Sevišķi PBLA Rīgas biroja darbiniekiem, jo vairāki nozīmīgākie šīsvasaras notikumi risināsies Latvijā. PBLA birojs ir iesaistījies arī Dziesmu svētku organizatoriskajos darbos, un praktiskā darītāja šai jomā ir Lelde Liepa- Liepiņa.

Lelde: Dziesmu un deju svētku rīkotāji – Nacionālais kultūras centrs piekrita PBLA lūgumam rezervēt mūsu diasporas organizācijām 900 biļetes uz Nobeiguma koncertu Mežaparkā – par maksu, protams. Visas PBLA dalīborganizācijas ir iesniegušas sarakstus, un šīs biļetes ir jānogādā svētku viesu rokās. Svētkos piedalīsies arī tautas deju kopas, koŗi un koklētāju ansambļi no ārvalstīm, kopskaitā 57, un mēs esam apņēmušies rūpēties par šo dalībnieku izmitināšanu un „administrēt” Latvijas valsts piešķirtās dienasnaudas sadali. PBLA valdei ir piešķirti arī 25 ielūgumi uz galveno svētku koncertu 7. jūlija vakarā. Mūsu organizācijas priekšsēdis Jānis Kukainis ir nolēmis pateicībā par šo iespēju ziedot pats un aicināt arī visus PBLA valdes locekļus ziedot naudu vismaz divu pašu dārgāko biļešu vērtībā, lai uz svētkiem tiktu Latvijas trūcīgie cilvēki un bērni, kam šādas iespējas citādi nebūtu. Manā ieskatā šī iniciatīva ir tā vērta, lai līdzīgi rīkotos arī Saeimas deputāti un visi citi. Bet tas ir katra paša ziņā.

Sarunā iesaistās arī PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis. Viņš Rīgā ieradies, lai pats iesaistītos Pārstāvības darbos.

Jānis Kukainis: Pats kritiskākais stāvoklis šobrīd ir Latvijas ekonomikā un demografijā – abās savstarpēji saistītajās nozarēs. Demografijas pamats taču ir un paliek ekonomika. PBLA ieskatā arī mums ir iespēja kaut ko darīt lietas labā – izmantojot savu pieredzi, zināšanas, rīkojot tikšanos ar ekonomiski aktīviem cilvēkiem mītnes zemēs utt. Turklāt ir svarīgi iesaistīt arī jauno paaudzi. Ārzemēs dzīvojošajiem latviešu jauniešiem nepārprotami ir cieša emocionālā saite ar Latviju, taču to der ievirzīt arī „ekonomiskajā gultnē”, ne  tikai kopīgu svētku svinēšanā. PBLA kopīgi ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Ārlietu ministriju no 2. līdz 4. jūlijam Rīgā rīkotais Pasaules latviešu ekonomikas un innovāciju forums noteikti sniegs šādu iespēju. Taču uzsveŗu, ka līdzdalība, palīdzība, piedalīšanās ir brīvas gribas izpausme.

Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma koordinātore Ilze Garoza paskaidro, ka šobrīd par intereses trūkumu raizēties tiešām nav pamata, jo forumam līdz aprīļa vidum reģistrējušies vairāk nekā 150 dalībnieki no 18 valstīm un jauni pieteikumi joprojām pienāk ik dienu. Interesenti, kas vēlas vēl pieteikties, aicināti to darīt, apmeklējot mājaslapu: www.ieguldilatvija.lv vai arī rakstot pēc e-pasta adreses: [email protected]. Kopumā raugoties, šobrīd visvairāk dalībnieku uz forumu pieteikušies no ASV, seko Kanāda, Lielbritānija, Austrālija, kā arī no tādām attālākām valstīm kā Katara, Singapūra un Šrilanka. Piesakās galvenokārt tā sauktās vecās trimdas otrā un trešā paaudze, taču pārstāvēts ir viss diasporas tautiešu vecuma spektrs. Sevišķi iepriecina fakts, ka sarosījušies nesenie izbraucēji no Latvijas, kuŗi ieguvuši izglītību labās skolās un sākuši veiksmīgu karjeru savās mītnes zemēs.

Savus kollēgas no sirds slavē Rīgas biroja vadītājs Jānis Andersons, uzsveŗot, ka PBLA Pārstāvība Latvijā ir organizācijas „seja”. Tas atsaucas arī uz sadarbību ar valsts pārvaldes un likumdevēja iestādēm.

Jānis: Attieksme pret mūsu organizāciju tomēr ir atšķirīga – no veiksmīgas sadarbības, kā, piemēram, Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijā, strādājot ar jauno Pilsonības likumu, kas atkal pieļautu dubult pavalstniecību, līdz neizpratnei un pat ignorancei no dažas labas ministrijas ierēdņu puses. Ļoti traucē iepriekš pieņemtais, šabloniskais viedoklis, ka latvieši ārzemēs un tautiešu jumta organizācijas neizprotot reālo situāciju valstī un pārlieku vēloties pamācīt... No šā viedokļa vajadzētu atraisīties un abpusēji meklēt sadarbības ceļus un veidus. Ieguvuši būsim mēs visi. Priecē tas, ka Saeimas pozīcijas līmenī saņemam vislielāko atsaucību, ļoti atsaucīgs ir Valsts prezidents Andris Bērziņš. Arī citas Latvijas vadošās amatpersonas novērtē ārzemēs mītošos tautiešus par svarīgu tautas daļu, par potenciālu, ko der respektēt.

Jānis Kukainis: Tiešām priecājos, ka nu patiesi jūtama deputātu politiskā ieinteresētība beidzot atvērt dubult pavalstniecības loku. Kopš 1995. gadā šis loks tika aizvērts, esam strādājuši, lobējuši, iesnieguši priekšlikumus, mēģinājuši pārliecināt. Visus 17 gadus! Esam piedalījušies 81 (!) Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas sēdē par dubult pavalstniecības jautājumiem. Ir gūts arī kārtējais panākums – aizvadītajā nedēļā Saeimas Juridiskā komisija nobalsoja par Austrālijas, Jaunzēlandes un Brazīlijas pievienošanu šim dubult pavalstniecības lokam. Tas ir arī šobrīd Rīgā mītošā Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē pārstāvja Ulža Brūna nopelns. 9. maijā par jauno Pilsonības likumu Saeima lems trešajā un beidzamajā lasījumā.

Runājot par cilvēkiem, kam PBLA ir ļoti pateicīga par atbalstu mūsu organizācijas darbos, vēlos pieminēt Latvijas vēstniekus un no sirds pateikties viņiem. Foruma sagatavošanā krietni palīdz LR vēstniecība ASV ar jauno vēstnieku Andri Razānu priekšgalā. Latvijas vēstnieks Īrijā Pēteris Elferts – „mūsējais”, kas 1993. gadā kopā ar Gunāru Meierovicu darbojās nule atvērtajā PBLA Rīgas birojā, – kļuvis par tik labu vēstnieku, ka Īrijas latvieši lūdzot Ārlietu ministriju viņu atstāt darbā uz otru termiņu! Pieminēšanas un atzinības vērti ir itin visi, kas darbojušies, lai PBLA Pārstāvība Rīgā kļūtu par nozīmīgu trimdas latviešu organizāciju bazi Tēvzemē. Īpašs paldies PBLA ģenerālsekretārei Tijai Krūmiņai Vašingtonā, kuŗa daudzu gadu gaŗumā nav taupījusi ne laiku, ne pūles, lai darbs ritētu prasmīgi un saskaņoti. Cilvēki man bieži jautā: cik ilgi tad PBLA vēl darbosies? Mana atbilde – tieši tik ilgi, cik jutīsimies noderīgi Latvijai! Taču – ar pašreizējiem naudas līdzekļiem pietiek pieciem darba gadiem, tāpēc ir pēdējais laiks pārskatīt pašreizējo darbības modeli, struktūru, arī PBLA statūtus. Un iesaistīt darbā jaunus spēkus, profesionāļus.

Priecājos par profesionālo pienesumu, ko PBLA darbā sniegusi Dace Lutere-Timmele, augstas raudzes juriste no Vācijas, Uldis Sīpols, finanču speciālists no ASV. Priecājos, ka arī mans paša dēls Matīss, kam ir sekmīga advokāta prakse Latvijā, ir ieinteresēts un piedalās mūsu darbos.
Liela nozīme šobrīd ir arī goda konsulu institūcijai – viņi labāk par jebkuŗu citu spēj apzināt tos uzņēmīgos latviešus, kuŗi dzīvo attiecīgā mītnes zemē un varbūt neiesaistās latviešu sabiedriskajā dzīvē, taču var daudz dot tieši profesionālā ziņā. Un arī veidot saites ar potenciāliem investoriem no mītnes zemes biznesa aprindām. Piemēram, LR goda konsuls Čikāgā Roberts Blumbergs uz Latviju dosies ar ASV investoru grupu. Īstenībā ikviens tautietis ārzemēs joprojām var kļūt par „tautas diplomātu”- kā tas ir bijis tā sauktās vecās trimdas gados.

PBLA birojā Rīgā viesojās Ligita Kovtuna