Eiropas latvieši daudzina savu mantojumu
Valda Liepiņa, Ligita Kovtuna    30.06.2015

 

“Dziesmā tikušies, dziesmā lai daudzinām!” – tādi ir Alberta Jēruma (1919-1978), Eiropas latviešu dziesmu svētku tradicijas dibinātāja, vārdi. Pēdējie Eiropas latviešu dziesmu svētki norisinājās Helsingborgā, Zviedrijā, 1989. gadā, kad pirmo reizi tajos piedalījās viesi no Latvijas. 2015. gadā, 26 gadus vēlāk, četras dienas pirms Jāņiem, vairāki tūkstoši Eiropā dzīvojošo latviešu sanāca, lai kopā godinātu un svinētu savu latvisko mantojumu. Latvieši bija sabraukuši, kā dziedam tautasdziesmās, „no maliņu maliņām”. Dalībnieku skaits sasniedza astoņus simtus, skatītāju rindās – tūkstoši latviešu un ārzemnieku. No 18. līdz 21. jūnijam Eiropas Savienības galvaspilsētā Briselē skanēja latviešu valoda un latviešu dziesmas, un zeme rībēja zem tautas dejotāju kājām! Četru dienu gaŗie svētki sākās ar dievkalpojumu, bet pēcāk bija iespēja apmeklēt latviešu valodas meistarklasi un atklāšanu, kuŗā piedalījās Londonas “Kokļu zapte” un fonds “Viegli” ar Renāru Kauperu. Apbrīnas vērta bija Londonas jauniešu uzstāšanās! Viņi brīvi un ar patiesu prieku spēlēja mūsu tautas melodijas – protams, uz koklēm. Varbūt visinteresantākais šajos svētkos bija iespēja ieskatīties jaunās “trimdas” (diasporas) daudzveidībā. Ja vecā trimda bija samērā vienveidīga, tad šodien to veido dažādu paaudžu cilvēki, kas no Latvijas izceļojuši dažādu motīvu vadīti. Vai varat iedomāties, ka Īrijā vien esot aptuveni 70 tūkstoši latviešu? 

 

Aktīvajam svētku apmeklētājam bija iespēja noskatīties izrādi bērniem “Istabas fabulas”, piedalīties adīšanas lekcijā un meistarklasē, literātūras un kamermūzikas sarīkojumā, noklausīties lekciju par tradicionālā tautastērpa un apģērba attīstību Latvijā 19. gs., piedalīties vai noskatīties dejotāju un dziedātāju zibakcijas, noskatīties Briseles latviešu teātŗa izrādi “Vēlreiz Silmačos”, noklausīties kantātes “Dievs, Tava zeme deg” atskaņojumu Briseles lielajā katedrālē un, protams, krāšņo lielkoncertu Briseles centrā, Albertine laukumā. Katru vakaru notika kāds koncerts ar Latvijas viesiem, tostarp grupas “Astro’n’out”, “Raxtu Raxti” un “DaGamba”. Vakari Briseles zālē “La Tentation” bija jautri un kādreiz arī skaļi. Mutuļoja enerģija un kopā būšanas prieks, skanēja tautasdziesmas, rotaļas un latviešu populārā mūzika no visādiem laikmetiem. 

 

Kopkorī dziedāja aptuveni 600 koristu un dejoja ap 400 dejotāju. Koncertā dziesmas mijās ar dejām un folkloras dziedājumiem un stāstījumiem. Koncerta laikā garām gāja daudz vietējo un tūristu – taču viņi tā arī neaizgāja garām… daudzi palika noklausīties un noskatīties lielisko trīs stundu gaŗo koncertu. Kā buŗamvārdi, kas vienoja dziedātājus, dejotājus un klausītājus, izskanēja Raimonda Tiguļa “Lec, saulīte” ar Rasas Bugavičutes vārdiem. Dejotāju vidū bija arī paši mazākie dejotāji, kas, kā parasti, izraisīja vislielāko publikas (un koŗa) sajūsmu. 

 

Izskanot Ērika Ešenvalda “Dvēseles dziesmai” (Anitas Kārkliņas vārdi), klātesošos klātienē sveica ELKS goda patrons, Eiropas Komisijas priekšsēža vietnieks Valdis Dombrovskis un video ierakstā – goda patronese Vaira Vīķe-Freiberga. Apsveikuma un apbrīnas vārdus teica arī Briseles pilsētas domes pārstāve. 

 

Bēthovena “Oda priekam”, kas kopš 1985. gada skaitās Eiropas Savienības oficiālā himna („Līksme, Dievu liesma spožā / Elisejas lolojums, / Atļauj tagad gaitā drošā / Tavā templī ieiet mums” – tā Šillera vārdus latviskojis Valdis Bisenieks), izskanēja kokļu ansambļa izpildījumā “Kokļu zapte” un citi koklētāji. Pēc tam skanēja mūsu valsts himna, koncerta izskaņā Mārtiņa Brauna “Saule, Pērkons, Daugava” (Raiņa vārdi) un uz atvadām Andreja Jurjāna “Pūt, vējiņi!”. 

 

Lai gan kantātes “Dievs, Tava zeme deg” (Lūcija Garūta, Andrejs Eglītis) atskaņošana Briseles katedrālē nebija paredzēta sākotnējā ELKS programmā, tā bija lieliska izskaņa latviešu svētkiem. Šis bija viens no pēdējiem Latvijas ES prezidentūras kultūras pasākumiem Briselē. Kantāti atskaņoja apvienotais BENELUX koris (Beļģijas jauktais koris, Beļģijas “Ugunis”, Luksemburgas “Meluzīna” un Nīderlandes “Ziemeļjūŗa”), tam pievienojoties Latvijas koŗiem “Jubilate” (Latvijas Universitāte) un “Wenden” (Cēsis). Kantātes solo partitūras dziedāja Ingus Pētersons (tenors) un Aleksandrs Poļakovs (baritons), pie ērģelēm bija Aivars Kalējs. Diriģēja Vita Timermane.

 

Ielādēju...