Atskats uz LNPL prezidija sēdi
Terēze Bogdanova    24.03.2015

 

Februārī  notikusī LNPL sēde iezīmēja aktuālitātes padomes darbā pirms aprīlī gaidāmās sesijas un to, kā vēstniecība šī pusgada laikā Lielbritanijā populārizē Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības padomē.

 

Vēstnieks Andris Teikmanis informēja, ka LNPL locekle Lilita Krūze ir kļuvusi par Latvijas Goda konsuli Gērnsijā un jau apmeklējusi janvārī notikušo ikgadējo Latvijas goda konsulu Apvienotajā Karalistē tikšanos vēstniecībā. Vēstnieks arī ziņoja, ka Latvijā ir prezentēti pirmie pētījuma „Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas polītika” rezultāti. Pētījumā piedalījās 14 068 respondenti no 118 valstīm, un gūtie dati liecina, ka biežāk par atgriešanos ir domājuši latvieši, jaunieši līdz 30 gadu vecumam un vīrieši, savukārt 30% aizbraukušo atzīst, ka vairs vispār neplāno atgriezties Latvijā. Vēstniecība pētniekiem ir sniegusi atbalstu datu iegūšanai no Britu statistikas pārvaldes.

 

Tikmēr Latvijas prezidentūras ietvaros vēstniecība uzsākusi plašu pasākumu ciklu, kas sākās 13. janvārī ar vēstnieka prezentācija Lordu Palātā par Latvijas Prezidentūru, savukārt tika turpināts 20. janvārī  ar oficiālu prezidentūras atklāšanas sarīkojumu: Latvijas mākslas akadēmijas absolventu un pasniedzēju izstādi un Latvijas Radio koŗa koncertu. Tikmēr februārī notika dažādi prezidentūras pasākumi Ziemeļīrijā un Velsā, bet martā – Skotijā.  Savukārt Londonā koncertēja jauniešu koris „Kamēr”, bet nākamajos mēnešos – vairākas izstādes un lekcijas, par ko tiks izziņots plašāk.

 

Janvārī konsulārā nodaļa piereģistrējusi 207 jaundzimušos Latvijas pilsoņus; noformējusi 669 – pases/ID kartes; ka arī 250 atgriešanās apliecības. Savukārt braucieni ārpus Londonas ar mobilo pasu staciju tiks atsākti, kad tiks saņemtas jaunās mobilās pasu darbstacijas. Kā solīts, izsūtīta vēstnieka vēstule tām pašvaldībām, kuŗu skolās ir liels latviešu bērnu skaits – par iespēju nodrošināt latviešu valodas apmācību šajās mācību iestādēs. Jau ir saņemta pirmā atbilde no vienas no pašvaldībām un ir cerība, ka pašvaldība ir ieinterēta šādas iespējas nodrošināšana. Tāpat tiek gatavota vēstnieka vēstule to britu skolu direktoriem, kuŗās mācās latviešu bērni, kuŗi kā dalībnieki piedalīsies Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.

 

Savukārt Izglītības nozares vadītāja Māra Pūļa ziņojums vēstīja, ka janvārī Latvijā esot ticies ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvi, lai pārrunātu iespējamību rīkot izglītības konferenci, kuŗas ietvaros tiktu pārdomāti mērķi diasporu skoliņām, ka arī ar PBLA pārstāvjiem, lai pārrunātu tālmācību, 3x3 nometnes un nākamo tikšanos ar Izglītības un zinātnes ministru. Martā Bradfordā notika gadskārtējais skolotāju seminārs, kuŗā piedalījās viesi no vēstniecības, Latvijas valodas aģentūras, Izglītības un Zinātnes ministrijas, PBLA un ELA.

 

Kultūras nozares vadītāja Gita Robalde vēstīja, ka aktīvi rit sagatavošanās darbi maijā plānotajām Kultūras dienām Bradfordā un 3x3 nometnei “Straumēnos”. Diemžēl abu pasākumu organizēšanā nākas saskarties ar grūtībām gūt finansiālo atbalstu: Bardfordas dome ir noraidījusi lūgumu par atbalsta sniegšanu Kultūras svētkiem. Tiek cerēts, ka PBLA Kultūras fonds varētu būt pretimnākošāks. Ir iesniegts projekta pieteikums. Tika pieņemts arī prezidijam izteiktais priekšlikumu LNPL koordinēt ikgadējās Latviešu kultūras dienas Apvienotajā Karalistē. Tika pausts ieteikums, ka nākamgad šīs dienas varētu tikt rīkotas Bristolē. 

 

Priekšsēde Lilija Zobens ziņoja, ka ir piedalījusies Baltiešu mūzikas biedrības (Baltic Music Society) atklāšanas sēdē, kur tika arī ievēlēta komitejā. Ir iecere  rīkot atklāšanas koncertu, iespējams maijā. Tāpat viņa arī vēstīja, ka Eiropas Latviešu kultūras svētku (ELKS) grāmatas izdevniecība Musica Baltica ir sagatavojusi un tās drīzumā tiks nogadātas visiem koŗiem. Grāmatas ir izdevniecības ziedojums ELKS.

 

Nākamreiz padomes cilvēki tiksies 18. un 19.aprīlī uz ikgadējo padomes sesiju, kas šoreiz notiks Pīterboro (Peterborough).