Taira Zoldnere 19.10.2023
Taira Zoldnere
“Amerikas latviešu apvienībā ilgu gadu laikā ir uzkrāta liela pieredze. Mums svarīgi saprast, kā vislabāk varam dalīties ar šīm zināšanām un nākt palīgā mūsu biedru organizācijām,” saka Mārtiņš Andersons, ALAs priekšsēdis.
Trīs dienu gaŗumā - no 13. līdz 15. oktobrim - Karmelas pilsētā Indianas pavalstī Amerikas latviešu kopienu pārstāvji strādāja, sprieda un dalījās ar idejām, kā atbalstīt, uzturēt un virzīt nākotnei latviešu sabiedrību ASV.
Kongresa darbs notika modernajā Karmelas pilsētā, kas atrodas nepilnas pusstundas braucienā no Indianapoles centra. Ar Latvijas goda konsula Andŗa Bērziņa atbalstu un ierosmi Karmela nu jau divus gadus ir Jelgavas sadraudzības pilsēta, un arī mēs, kongresa delegāti, jutām Karmelas pilsētas domes pārstāvju atbalstu un ieinteresētību šo sadraudzību uzturēt.
Andrejs Kancs, ALAs priekšsēža vietnieks un 72. kongresa Rīcības komitejas priekšsēdis: “Gribējām, lai kongress ir nozīmīgs visai latviešu sabiedrībai, un šogad iesaistījām arī citas organizācijas. Daugavas Vanagi (DV) mūs uzņēma kā viesus ceturtdienas vakarā Indianapoles latviešu namā, un bija labi redzēt, kā DV un ALA sastrādājas kopā. Jelgavas un Karmelas sadraudzība ir veiksmes stāsts, gribējām parādīt mūsu skaisto pilsētu, un tāpēc kongress šogad notika Karmelā. Priecājos, ka kongresa noslēguma pasākumā piedalījās vairāk nekā 20 amerikāņu viesi, kuŗi gribēja atnākt un atbalstīt ALA un redzēt, ko mēs, latvieši, darām. Pateicoties Jelgavas un Karmelas sadraudzībai, pie mums viesojās mūzikas grupa no Jelgavas “Tirkizband”, kas ballē nospēlēja lielisku deju mūziku.”
Kongress iesākās ar svētbrīdi, ko noturēja mācītājs Ivo Roderts. Viņa minētais citāts no Svētajiem rakstiem: “... tam, kas zina darīt labu, bet nedara, ir grēks,” patiesi uzrunāja kongresa delegātus un noskaņoja tālākam, ražīgam darbam.
Mārtiņš Andersons, ALAs priekšsēdis, izteica pateicību Karmelas pilsētas pārstāvjiem, Indianapoles latviešu sabiedrībai, kongresa rīcības komitejai un goda konsulam Andrim Bērziņam par lielo darbu, uzņemot ALAs 72. kongresa dalībniekus. Viņš atgādināja, ka 72. kongresā vairāk pievērsīsimies Amerikas latviešu kopienu sadarbībai un iezīmēsim mūsu sadarbības virzienus nākotnei.
Māris Selga, Latvijas vēstnieks ASV, atgādināja, cik svarīgs bijis Amerikas latviešu sabiedrības atbalsts, gan atjaunojot Latvijas neatkarību, gan Latvijas ceļā uz NATO. Latvijas drošību palīdz stiprināt ne tikai sadarbība polītiskajā un aizsardzības jomā, bet Amerikas investīciju pieplūdums darbojas kā drošības garants, un pēdējos gados arī latviešu sabiedrība ASV arvien vairāk veicina Latvijas un ASV ekonomiskās saiknes.
Andris Bērziņš, Latvijas Goda konsuls Indianas pavalstī, dalījās pieredzē par to, kā izveidojās un tagad attīstās Karmelas un Jelgavas pilsētu sadraudzības ceļš. Šogad notikušas abu pilsētu galvu apmaiņas vizītes, mediķu un ugunsdzēsēju pārstāvju apmaiņas vizītes – tas ir tikai sākums pilnvērtīgai un jēgpilnai sadarbībai.
No ASV puses kongresu ar video uzrunu sveica Indianas gubernators Ēriks Holkombs, atzīmējot ilgstošās latviešu kopienas saknes Indianas pavalstī, sākot ar laiku, kad Indiana uzņēma latviešu bēgļus pēc Otrā pasaules kaŗa. Kongresā piedalījās Karmelas pilsētas mēra vietniece Lora Kempbela, atzīmējot Karmelas un Jelgavas sadraudzības nozīmi.
Pēteris Blumbergs, PBLA priekšsēdis, stāstīja par PBLA paveikto 2023.gadā, PLEIF konferenci Rīgā, kas pulcēja ap 500 dalībnieku un neseno PBLA valdes sēdi, kad valde apmeklēja Latgales pusi – Daugavpili un valsts Austrumu robežu.
Egons Kubuliņš, Gaŗezera prezidents, stāstīja par iecerētajiem darbiem Gaŗezerā, Dace Ķezbere – par Latviešu kultūras biedrības TILTS plāniem, Andris Kursietis sveica kongresu Amerikas Daugavas Vanagu vārdā.
Kongress turpinājās vairākās darba grupās, ko vadīja ALAs valdes locekļi: “Labdarība Latvijā” (Diāna Kārkliņa), “Call to Action” (Aicinām rīkoties) un Latvijas interešu polītiskā aizstāvība” (Dzintars Dzilna), “Atbalsts latviešu skolu ilgtspējai” (Elisa Freimane), “Līdzekļu vākšana” (Kristīne Ģiga).
Lai labāk apzinātu izaicinājumus, atrastu jaunas idejas un savstarpēju atbalstu, sestdienas, 14.oktobra rīts bija veltīts interaktīvām pārrunām par “Latviešu kopienu sapņiem un cerībām”, kā arī ALAs nākotni, misiju un vīziju. Kongresa dalībnieki strādāja darba grupās, un tā bija laba iespēja vairāk sapazīties latviešu kopienu pārstāvjiem no dažādiem ASV reģioniem, apzināt, kas rūp mūsu kaimiņiem, kādas idejas varam piedāvāt, kādi bijuši veiksmes stāsti.
Latvijas Goda konsuli ir nenovērtējams atbalsts, gan pārstāvot Latvijas valsts intereses un veicinot Latvijas un ASV ekonomisko izaugsmi, gan sadarbojoties ar latviešu kopienām. Par savu darbu goda konsula amatā stāstīja Andris Bērziņš, Goda konsuls Indianas pavalstī un Juris Buņķis, Goda konsuls Dienvidkalifornijā.
Sekoja paneļdiskusija “Aktuālitātes un izaicinājumi Amerikas latviešu sabiedrībā”, kuŗā piedalījās Māris Selga, Latvijas vēstnieks ASV, Daunis Auers, Latvijas universitātes (LU) profesors, Indulis Bērziņš, interneta platformas Latviesi.com valdes priekšsēdētājs, diskusijas moderators bija Mārtiņš Andersons.
Profesors D.Auers reprezentēja LU asociētās profesores Intas Mieriņas vadībā veiktu pētījumu par to, kā atšķiras latviešu diaspora Eiropā un ASV, kā arī atšķirības starp Otrā pasaules kaŗa laikā izceļojošo latviešu pēctečiem un pēc Latvijas neatkarības iegūšanas izceļojušiem latviešiem. Pētījums liecina, ka latviešu diasporas sabiedrība atšķiras gan atkarībā no reģioniem, gan izceļošanas viļņiem, un tā ir sadrumstalota. Tomēr, pēc prof. D.Auera teiktā, kultūra un valoda ir tās vērtības, kas mūs joprojām vieno, arī tos latviešus, kuŗi latviešu sabiedrības dzīvē nepiedalās.
Indulis Bērziņš pievērsās izaicinājumiem informātīvajā laukā. Viņš atgādināja, cik ātri no informācijas trūkuma un vienveidības esam nonākuši situācijā, kad ir informācijas pārpilnība un sadrumstalotība. Tas savukārt noved pie tā, ka “dzīvojam katrs savā informācijas burbulī”. Viņš aicināja sadarboties latviešu sabiedriskajām organizācijām un medijiem, lai padarītu informāciju tiešu, aptverošu un sasniedzamu, vienlaikus saglabājot publikas interesi.
Turpinājumā ar lielu interesi sekojām emocionālajam un informātīvajam ALAs Latviešu mūzeja Rokvilē koordinatores Renātes Grāvers stāstījums par atjaunoto mūzeju, kas bija ilggadējās vadītājas Lilitas Bergs (1941. - 2022.) sapnis un iecere. Atjaunotais mūzejs tika atklāts 2022. gada decembrī, un jau darbojas kā īpašs latviešu kultūras vēstnesis ne tikai latviešiem, bet ir ieinteresējis arī amerikāņu sabiedrību.
Latviešu sabiedrības veiksmes stāsti
Otrās darba dienas noslēdzošo darba posmu “Pastāvēs, kas pārvērtīsies. Latviešu sabiedrības veiksmes stāsti” vadīja ALAs Informācijas nozares vadītāja Linda Zālīte, un varējām dzirdēt tiešām iedvesmojošus stāstus no vairākiem latviešu centriem.
Līga Nutere no Ročesteras, Ņujorkas pavalstī, stāstīja par to, kā izdevies izveidot deju kopu “Vanadziņš”. Viss sācies 2018.gadā, kad sanāca kopā trīs meitenes, kuŗas gribēja dejot latviešu tautasdejas. Tolaik grupai uzdāvināti arī četri tautastērpi, un šī dāvana vēl vairāk stiprinājusi vēlmi izveidot tautasdeju kopu. Pašreiz Ročesteras tautasdeju kopā “Vanadziņš” dejo seši vai astoņi pāri, dejotāju vecums – no 17 līdz 50 (un pāri) gadiem. Ročesterā nav latviešu nama, mēģinājumi notiek garāžā, bet tas nav bijis šķērslis, un “Vanadziņš” jau ir piedalījies Baltimoras un Minesotas Dziesmu svētkos, un plāno braukt arī uz XVI Dziesmu svētkiem Toronto, Kanadā 2024. gadā.
Inese Stravelli stāstīja par to, kā Atlantā, kur iepriekš nebija organizēta latviešu sabiedrība, dažos pēdējos gados izveidojusies neformāla, bet aktīva latviešu kopiena. Vispirms radusies ideja sanākt kopā baltiešiem, pēc tam - latviešiem kopā svinēt Latvijas Simtgadi 2018. gadā. Tagad Atlantā darbojas aktīva četru cilvēku grupa, bet pasākumos piedalās pat līdz 80 cilvēkiem. Atlantas organizācija ir atšķirīga – nav oficiālu biedru un biedru naudas, nav nama un baznīcas, bet ir aktīva četru cilvēku valde, kas vismaz trīs reizes gadā rīko kopā sanākšanas pasākumus: Lieldienas, Jāņus un Valsts svētkus 18.novembrī. Liels paldies par to pienākas Agitas un Bruno Lāču ģimenei, kas atvēlē savu māju lielāku pasākumu rīkošanai.
Maira Bundža (Kalamazū latviešu biedrība) stāstīja par Kalamazū latviešu sabiedrības gaitām no 20.gs. astoņdesmitajiem gadiem, kad Kalamazū ieradās liela jaunu latviešu grupa, daudzi sapazinās, saprecējās un arī palika Kalamazū. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas sabiedriskā dzīve bija pieklususi, bet 2019. gadā Kalamazū sabiedrību satricināja nelaime – negadījumā nodega pašu celtā Kalamazū latviešu draudzes baznīca. Tomēr draudzes mācītājas Aijas Grahamas entuziasms un cilvēku apņēmība devis latviešu sabiedrībai jaunu mērķi un jaunu sparu – tika nolemts uzcelt baznīcu no jauna, un jau 2021. gada septembrī durvis vēra jaunā Kalamazū latviešu baznīca.
Una Veilande (Ziemeļkalifornijas latviešu biedrība) stāstīja par to, kā biedrība atrod un izmanto federālos un štata pieejamos finanšu atbalsta rīkus, kā arī korporatīvās atbalsta programmas (corporate matching funds) bezpeļņas organizācijām. Viņa atgādināja, ka, piereģistrējot biedrību kā bezpeļņas organizāciju, arī tiešsaistes maksājumu rīkos (PayPal, Venmo un citos), iespējams saņemt nozīmīgas atlaides. Unas pieredze ieinteresēja itin visu latviešu centru pārstāvjus.
Kongresa īpašais viesis - Irma Kalniņa 14. Saeimas deputāte (Jaunā Vienotība), Saeimas Ārlietu komisijas sekretāre. Pēc Irmas Kalniņas iniciatīvas ir izveidota Saeimas darba grupa sadarbībai ar diasporu.
Savā uzrunā I.Kalniņa atgriezās pie ģimenes saknēm, atgādinot, ka viņa ir dzimusi Ņujorkā, ASV, un “savu īsto latvietību es atradu Katskiļu draudzes bērnu nometnē”. Viņa sacīja, ka jau kā bērns amerikāņu sabiedrībā ir jutusies atšķirīga, vispirms jau latviskā vārda dēļ, bet vienmēr viņa ir pateikusi, kas viņa ir, un no kurienes nāk, – no Latvijas. Varam lepoties, ka latviešu kopiena Amerikā tika uzcelta ar pašu latviešu darbu un finansiālo atbalstu. Tikai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Latvijas valsts dod palīdzību gan diasporas skolām, gan kultūras projektiem – tas ir jaunums.
I.Kalniņa stāstīja, kā radās doma par Saeimas darba grupas nodibināšanu sadarbībai ar diasporu, kuŗā pašreiz piedalās 15 deputāti. Ārpus Latvijas dzīvo vairāk nekā 400 tūkstoši latviešu, un sadarbība ar Saeimu, lai ievērotu šo cilvēku intereses, ir ļoti nozīmīga un nepieciešama. Saeimas darba grupai ir arī iespējas strādāt ar starptautiskām organizācijām, ir iespēja veidot Baltijas valstu sadarbību un mācīties no citu valstu pieredzes. I. Kalniņas kundze stāstīja, ka jau oktobŗa beigās dosies uz Lietuvu, lai saprastu un apgūtu Lietuvas pieredzi sadarbībai ar diasporu.
Savas runa noslēgumā I. Kalniņa atgādināja Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes -Freibergas uzrunu Dziesmu svētkos 2001.gadā Rīgā: “Mēs esam stipri, mēs esam diženi, mēs esam raženi, mēs esam skaisti.”
Mēs palīdzam ne tikai Amerikā
Kongresa laikā dalībnieki varēja iegādāties skaistus, bērnu darinātus rokdarbus, ko no Latvijas bija atvedušas biedrības “Eņģeļa sirds” pārstāves, atbalstot talantīgus bērnus, vai arī bērnus ar īpašām vajadzībām. Bija iespēja atbalstīt grāmatu piegādi Jelgavas bibliotēkai, iegādājoties gan īpašus Karmelas pilsētas T-kreklus, gan skaistus kokgriezuma ornamentus.
“Biedrība “SOS palīdzība Ukrainai” bija noorganizējusi latviešu atbalstu Ukrainai arī ALAs kongresā. Pret ziedojumu varējām iegādāties latviešu rotaslietas, grāmatzīmes un citas tautiskas lietas. Ar kongresā saziedotajiem līdzekļiem pietiks vienas nakts redzamības iekārtas iegādei.
72. kongress aizritējis, pošamies uz 73.
Paldies Indianapoles latviešu sabiedrībai - kongress bija lieliski noorganizēts! Sabiedriskie notikumi deva labu līdzsvaru gaŗajām darba stundām kongresa apspriedēs. Ceturtdienas, 12.oktobra vakarā notika sirsnīgs kongresa iesildīšanas un dalībnieku iepazīšanās pasākums Latviešu sabiedriskajā centrā Indianapolē, ko rīkoja Daugavas Vanagu apvienība. Mums bija iespēja novērtēt skaisto, plašo, nesen atjaunoto namu, kas jau gadiem ir Latviešu sabiedriskais centrs Indianapolē.
Īpaši sirsnīgs un aizkustinošs bija brīdis, kad vēstnieks Māris Selga pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni latviešu sabiedriskajam darbiniekam Ērikam Krūmiņam. Ē. Krūmiņš bija ilggadējs ALAs nozares “Sadarbība ar Latviju” vadītājs, nenonogurstoši vācot ziedojumus un mudinot Amerikas latviešu sabiedrību atbalstīt Latvijas maznodrošinātās ģimenes un studentus. Kongresa dalībnieki sveica Ē. Krūmiņu, pieceļoties un ar ilgstošiem aplausiem.
Mārtiņš Andersons, ALAs priekšsēdis par kongresu saka: “Šoreiz kongresu esam veltījuši, lai apzinātu Amerikas latviešu sabiedrības izaicinājumus, veiksmes stāstus un to, ko mēs varam cits no cita mācīties un arī savstarpēji palīdzēt. Jāatzīst, ka pēc pandēmijas ne visur latviešu sabiedriskā dzīve atjaunojusies pilnā mērā. Kongresa delegāti novērtēja to, ka iespējams dalīties ar saviem stāstiem un kopā meklēt, kā veicināt latviešu sabiedrisko organizāciju sadarbību.”
Tādās pašās domās arī ALAs priekšsēža vietnieks un kongresa rīcības komitejas vadītājs Andrejs Kancs: “Mēs esam vairākus gadus runājuši par to, kas notiks ar ALAu nākotnē, un kongresa dalībnieku savstarpējās pārrunas bija ļoti svarīgas, lai mēs labāk varam uzklausīt mūsu biedrus. Mums ir jāzina, kas notiek mūsu biedru organizācijās, un kā ALA var palīdzēt.”
Esam atgriezušies mājās, katru no mums atkal gaida jauni darbi, bet ir pārliecība, ka cits citu saprotam, atbalstām un turpināsim uzturēt Amerikas latviešu sabiedrību kopā.
|
Ielādēju...
|
Atpakaļ
.jpg)
