![]() MŪSĒJIE PASAULĒ (septembris, oktobris)
MARINA REBEKA. Itālija. 29. septembris, 4.,20. oktobris Marina Rebeka Lidas lomā Džuzepes Verdi operā Kauja par Legnano, Teatro Regio di Parma. 11.,13. oktobris Marina Rebeka Marijas Bokanegras lomā Džuzepes Verdi operā Simons Bokanegra, Teatro di San Carlo, Naples Lasīt vairāk ... |
![]() Tautiešu palīdzīgā roka četru miljonu vērtībā
Amerikas Latviešu apvienība sadarbībā ar Latvijas Bērnu fondu 30 gadus ziedo stipendijām un pabalstiem Lasīt vairāk ... |
![]() Kā satiekas latvieši Amerikā?
"..cilvēki tiecas tur, kur ir interesanta dzīve. Nu, laikam taču pie latviešiem ir interesanti, ja jau, piemēram, Gaŗezerā un Kursā jaunieši ir pat gatavi vasaras laikā iet skolā! Acīmredzot iespējas iegūt jaunus draugus, jaunu latviskuma pieredzi ir spēcīgs motīvs." Lasīt vairāk ... |
![]() Sešpadsmit gandarījumi
Tā kā XVI Latviešu Dziesmu un deju svētki Kanadā bija sešpadsmitie, piedāvāju sešpadsmit gandarījumus. Lasīt vairāk ... |
![]() Vasaras Saulgriežu vakars un koncerts Mazajā Mežotnē
Izsmalcināts. Tā vienā vārdā raksturojams kārtējais Mazās Mežotnes pils 16. sezonas koncerts Saulgriežos,21. jūnijā. Rūpīgi izraudzīta programma, izcili atskaņotāji un kā allaž tuvāka iepazīšanās ar jaunumiem latviešu mūzikā! Tovakar ar diviem jauniņo soprānu Brigitu Čirkši un Selgas Mences jaundarbu Visa bija Jāņu zāle, ko soliste dziedāja kopā ar RIX kvartetu. Lasīt vairāk ... |
![]() Mūsējie pasaulē
VOKĀLĀ GRUPA TAUTUMEITAS. Francija, 3. augusts, Festival Du Bout Du Monde, Crozon Lasīt vairāk ... |
![]() Pasaules latviešu mākslas centra 10 gadu jubileja nosvinēta
15. jūnijā Cēsīs, Raiņa kvartālā, skanot Kaspara Rudras kokles skaņām, tika atvērtas durvis Zigfrīda Sapieša 100 gadu jubilejas izstādei Tev nebūs samierināt monstrus un Pasaules latviešu mākslas centra (PLMC) 10 gadu jubilejai Cēsīs. Lasīt vairāk ... |
![]() Diasporas diplomātija: Latvijas ceļš uz NATO
Konferenci ar šādu nosaukumu, atzīmējot divdesmit gadus kopš Latvijas pievienošanās NATO, 13. jūnijā Rīgā bija sarīkojusi PBLA diasporas organizāciju jumtorganizācija. Rīkotāju ideja bija vēstīt un atminēties par to, kāda bijusi trimdas loma, palīdzot Latvijai panākt iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē, kas esošajos ģeopolitiskajos apstākļos ir mūsu valsts drošības garantija. Lasīt vairāk ... |
![]() Rakstnieku Albertu Belu atceroties. Māras Celles atmiņas
Cik skaistas ķepiņas! jūsmoja mūsu ievērojamais prozas rakstnieks Alberts Bels, aplūkojot slavenību plaukstu nospiedumus uz ietves Holivudā. Tas notika 1989. gadā. LaRa (Latviešu rakstnieku apvienība) bija sarīkojusi Rakstnieku nedēļu Loyola-Marymount koledžā Losandželosā, uz kuŗu pirmo reizi bija aicināti piedalīties arī trīs rakstnieki no toreiz vēl okupētās Latvijas. Tur es pirmo reizi satiku Albertu Belu. Arī Māru Zālīti un Māri Čaklo. Lasīt vairāk ... |
![]() Konference Helmars Rudzītis. Bellaccord-Electro
Izdevniecība Grāmatu Draugs nav vienīgais izcilā grāmatizdevēja Helmara Rudzīša ieguldījums latviešu kultūrā. Helmars Rudzītis ir arī slavenās skaņuplašu fabrikas Bellaccord-Electro dibinātājs. Bellaccord Electro bija veltīta Rīgas Centrālās bibliotēkas un laikraksta Laiks redakcijas kopīgi rīkotā konference, kas šā gada 5. jūnijā notika Rīgā, Mazajā Ģildē. Lasīt vairāk ... |
![]() Bellaccord-Electro Latvijas skaņuplašu tirgū 20. gs. 30. gados
jeb latviešu uzņēmējdarbības veiksmes stāsts Lasīt vairāk ... |
![]() Grāmatas piedzimšanas svētkos
Jau vairākas nedēļas, kopš dienasgaismu ieraudzījis apgāda Laika grāmata izdevums - grāmata ar dzidrām rasas lāsēm uz vāka. Autore Helju Lelde Maja Ralbringa savam miniatūru krājumam devusi nosaukumu Pērļu lasītāja. Lasīt vairāk ... |
![]() Sakarības
"Māra Kundziņa mākslā es nesaskatu kādus saskarsmes punktus ar klaida latviešu tautiskajiem sentimentiem, kas nemitīgi gremdējās sapņos par Latvijas bērziņiem. Kundziņš manuprāt vairāk bija internacionāls kosmopolīts, vērsts uz aktuālo avangarda kultūru. Tā savukārt likās pilnīgi sveša daudziem Amerikas tautiešiem, galvenokārt attiecīgas pieredzes vai izglītības trūkuma dēļ." Lasīt vairāk ... |
![]() Mazā Mežotnes pils atklāj sezonu
24.maijā Mazajā Mežotnes pilī, iecienītajā Latvijas mūzikas un mākslas sarīkojumu vietā Lielupes krastā pie Bauskas, mūsu pasaulslavenā skaņraža Pēteŗa Vaska fonda mājvietā, tika atklāta jau 16. koncertsezona. Lasīt vairāk ... |
![]() Elles ķēķis mutuļo Latvijā
No 16. līdz 19. maijam Rīgā, Drustos un Vecpiebalgā norisinājās šī pavasara vērienīgākais kultūras festivāls, kura nosaukums Gunars Saliņš un Elles ķēķis. Tas sapulcējis Latvijā arī leģendārā Ņujorkas dzejdaru mīlestības ordeņa (Linards Tauns) atvases jeb otro paaudzi. Lasīt vairāk ... |
![]() Gleznotājam Leo Koklem 100
Nesen atkārtotu izdevumu piedzīvojis mākslas vēsturnieces Ilzes Konstantes monogrāfisks albums. Tajā bez vispusīgiem aprakstiem un vērtīgiem fotoattēliem iekļautas arī gleznu reprodukcijas. Izdevuma nosaukums lakonisks Leo Kokle, tātad tas veltīts savulaik ļoti populāra latviešu gleznotāja, kura mūsu vidū nav jau 60 gadus, dzīves un radošās daiļrades atspoguļojumam. Leo Kokles (03.03.1924.-07.12.1964.) vārds šogad tiek pieminēts vairāk un biežāk ne tikai saistībā ar faktu, ka apritējis gadsimts kopš viņa dzimšanas, bet arī tādēļ, ka laikmets ar visām tā problēmām un pretrunām, kurā ritēja mākslinieka brieduma gadi, mūsdienās kļuvis aktuāls. Lasīt vairāk ... |
![]() Ceļojums ramadāna laikā
Iepriekšējo reizi es Marokā biju 2014. gadā, tātad tieši pirms desmit gadiem. Mūsdienās pārmaiņas rit strauji, tāpēc bija interesanti salīdzināt Maroku toreiz un un tagad. Lasīt vairāk ... |
![]() PLMC viesos Sapieša darbnīcā
Viesošanās Zigfrīda Sapieša mājās un darbnīcā "Rīga Cottage Studios" netālu no Edinburgas bija patiesi maģiska pieredze. Lasīt vairāk ... |
![]() Solidāritāte ar ukraiņu tautu krāsu tēlos
Mākslinieces Ingemāras Treijas izveidotā Tukuma mākslas studija Krāsmutes jau no 2005.gada pulcē vietējās sievietes apgūt glezniecību. Sākoties kaŗam, grupas gleznotājas Ingemāra Treija, Ilze Cērpiņa, Ivonna Bredovska, Mārīte Saulīte, Viola Zaltāne, Zane Siliņa, Gunta Pelīte, Liene Ratniece, Marita Andruse, Linda Brence un Marika Vītola nolēma gleznot, lai ar saviem mākslas darbiem paustu solidāritāti ar Ukrainas sievietēm, savos darbos simboliski attēlojot Ukrainas sieviešu skaistumu un spēku. Lasīt vairāk ... |
|