Pēdējais vārds
   15.07.2011

Foto: Gunārs Astra, dēls Kristaps, audžumeita Diāna un Einars Repše

DV organizācija izsludinājusi globālu latviešu jaunatnes radošo darbu konkursu tīmeklī, veltot to Gunāram Astram.

Bijušie trimdinieki droši vien vēl atceras 1983. gada 6. janvāŗa notikumus okupētajā Latvijā. Toreiz PBLA iformācijas biroja vadītājs Jūlijs Kadelis zināja stāstīt par kratīšanu apmēram 50 dzīvokļos visā Latvijā. Tā bijusi čekas priekšnieka Borisa Pugo „paraugdemonstrācija”, kā salauzt pretestību sociālistiskajā republikā.

Šai kratīšanai sekoja apcietināšana un prāvas, tiesājot Lidiju Doroņinu-Lasmani, Ģendertu Melngaili, Jāni Vēveru, Jāni Rožkalnu, Intu Cālīti un Gunāru Freimani. Un beidzamo arī Gunāru Astru. Viņa pēdējais vārds izskanēja 1983. gada 15. decembrī: „Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs.”

Pilns teksts lasāms DV CV 2000. gadā izdotajā „Melnā grāmatā”, tam pievienots paskaidrojums: „Pēdējā vārda oriģinālversiju tiesas sēdes laikā magnetofonā ierakstījis Juris Ziemelis un Alfrēds Stinkurs. Dažas dienas vēlāk Pēdējais vārds jau skanēja Brīvās Eiropas un Amerikas Balss raidījumos.”

Pēdējais vārds tulkots 16 valodās. Šīs 1983. gada tiesas prāvas vispār bija noderīgas Latvijas problēmu pacelšanai starptautiskā līmenī. To nozīme vēlāk sabalsojās ar Helsinki-86 grupas 1987. gada 14. jūnija piemiņu, noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Vēstures grāmatās, kas izdotas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, lasāmi norādījumi: „Gunāra Astras runa pirms tiesas sprieduma pasludināšanas izteica to cilvēku izjūtas, kuŗi nespēja samierināties ar padomju režīmu”, - citā lappusē: „Gunāra Astras Pēdējais vārds tiesas sēdē kļuva par latviešu demokratiskās opozicijas programmas manifestu.”

Daži dati par Gunāru Astru. Viņš  dzimis 1931. gada 22. oktobrī. Arestēts 1961. gadā par pretpadomju aģitāciju un propagandu un notiesāts ar 15 gadiem spaidu darbos. Atbrīvots 1976. gadā. 1983. gadā atkal apcietināts un notiesāts otrreiz ar 7 gadiem spaidu darbos un vēl ar 5 gadiem ārpus Latvijas par sakariem ar ārzemēm un par to, ka pie viņa atrasts Džordža Orvela romāns „1984”. Atbrīvots 1988. gada 1. februārī. Miris 1988. gada naktī no 5. uz 6. aprīli Ļeņingradā mīklainos apstākļos. Bēres Meža kapos pulcēja plašas ļaužu masas.

DV organizācija 1988. gadā nodibināja Gunāra Astras piemiņas fondu, lai godinātu mūžībā aizgājušā Latvijas brīvības un latviešu tautas tiesību cīnītāja Gunāra Astras piemiņu. – 1989. gada 18. novembrī PBLA piešķīra Gunāram Astram in memoriam Tautas balvu.

Ievērojot šos notikumus, šogad DV organizācija izsludinājusi globālu latviešu jaunatnes radošo darbu konkursu tīmeklī, veltījot to Gunāram Astram, jo viņam 22. oktobrī būtu 80.

Konkursa darbi iesūtāmi no 15. septembŗa līdz 22. oktobrim. Konkursa nolikums un plašāka informācija lasāma mājaslapā tīmeklī: www.pedejaisvards.lv

Par šo konkursu jau ir saņemti pirmie vērtējumi. Vēsturnieks Heinrichs Strods raksta: „Priecājos par DV ierosināto konkursu „Vēstule Gunāram Astram”, taču Latvijas vēstures nemācīšanās rezultātā Latvijas skolās kā Latvijas okupācijas gados, tā 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas mūsdienu jaunatnei trūkst zināšanu par Latvijas vēstures ābeces patiesībām, nemaz nerunājot par Gunāru Astru un viņa tuvākajiem biedriem. Lai sagatavotos šim konkursam, jāveic plaši pretlielnieciskās pretošanās pētījumi un publikācijas presē.”

Lai kādi ir pašreizējie apstākļi, konkursa rīkotāji tomēr sagaida, ka Latvijā būs kāds simtiņš jauniešu, kuŗi par konkursa Nolikumā minēto tematu spēs uzrakstīt 2 - 4 lappušu vēstuli Gunāram Astram.

Tā kā konkurss izsludināts globālā mērogā, protams, lielais nezināmais ir  ārvalstīs dzīvojošās latviešu jaunatnes piedalīšanās konkursā. Trimdas paaudze bija samērā labi informēta par notikumiem okupētajā Latvijā. Izšķirīgs būs tas, kas pēdējos desmit gados ir mācīts ASV Vasaras skolās Gaŗezerā un Kursā, Annas Ziedares Vasaras skolā Austrālijā un Eiropas Vasaras skolā. Tāpat 2x2 un 3x3 vai citās jaunatnes sagaitās. Parastā atrunāšanās no piedalīšanās šādos konkursos  norāda uz latviešu rakstu valodas trūkumiem. Taču interesentiem jāievēro, ka konkursa Nolikumā ir paskaidrojums: „Konkursa dalībnieki var sagatavot darbu patstāvīgi, kā arī izmantot konsultantu.” Vai mums tādu trūktu? Ierosmei noderēs arī konkursa mājaslapa tīmeklī, kuŗu centīsimies izveidot atbilstīgi jaunatnes interesēm.

Tātad gaidīsim līdz 22. oktobrim Vēstules Gunāram Astram!

Imants Balodis