Tūrisma speciālistu tikšanās Hamburgā
Nīls Ebdens    06.10.2015

 

Pirms vairākiem gadiem Berlīnē savu darbu pārtrauca Baltijas valstu tūrisma informācijas birojs. Tas bija Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgi financēts nodibinājums, kas informēja vāciešus un vāciski runājošos par tūrisma iespējām Baltijas valstīs. Kopš biroja slēgšanas katrai valstij atsevišķi jārunā par sevi.

 

Igaunijai darbu veic valsts tūrisma attīstības iestādes filiāle Hamburgā. Lietuva savukārt uzticējusi informācijas darbu kādai vācu aģentūrai Frankfurtē, bet Latvijai tūrisma informācijas biroja Vācijā vispār nav. Arī mūsu Berlīnes vēstniecības mājaslapā šobrīd nevar atrast saikni uz Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) oficiālo informāciju.

 

Tūrisma nozares speciālisti uzskata, ka jāturpina reklamēt Baltija kā kopīgs tūrisma braucienu galamērķis, izceļot atsevišķo valstu īpašības un priekšrocības. Lai stiprinātu vai atjaunotu ideju par Baltiju kā tūrisma galamērķi, rēderejas DFDS Seaways Vācijas pārstāvis Kristofs Knoblochs (Christoph Knobloch) bija uzņēmies iniciātīvu, aicinot š. g. 24. sept. nozares speciālistus uz semināru Hamburgā. Tikšanās piedalījās tūroperatori, rēdereju, aviosabiedrības un Lietuvas un Igaunijas tūrisma attīstības iestāžu pārstāvji. TAVA nebija pārstāvēta. Notika domu apmaiņa darbadienas gaŗumā. Tika ierosinātas svaigas idejas, gan arī atdzīvinātas vecas, kā, piemēram., doma par kopīgu informācijas bukletu izdošanu. 

 

Tika kritizēta tika Baltijas valstu tūrisma attīstības iestāžu brīžiem trūkstošā informācijas plūsma par aktuāliem projektiem un darba smagumpunktiem. Ja, piemēram, laikus uzzina par to, ka Lietuvai piešķirti Eiropas projektu līdzekļi un valsts tos drīkst izmantot tikai reklāmai par dabu un kultūru, tūroperatori varētu attiecīgi reaģēt un sagatavot ceļojumus par tēmu. Semināra dalībnieki bija vienisprātis, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tūrisma attīstības iestādēm Vācijā jāstrādā intensīvāk.

 

Vācijas patērētāji, kuri ik gadu apmeklē lielās tūrisma izstādes Štutgartē, Minhenē, Hamburgā u.c.,  tajās nemeklē tik daudz tūroperatoru piedāvājumus, lai nokļūtu zināmā vietā. Potenciālie ceļotāji vairāk meklē valstu stendus, lai savāktu tajos vispārēju informāciju par galamērķi. Te jāteic paldies TAVA, ka Latvija pirms diviem gadiem atgriezās Hamburgas un Minchenes patērētāju izstādēs. Šajās izstādēs Latvija izceļas ar savu skaisto zaļo stendu, akcentējot faktu par “zaļo” zemi. 

 

Nepieciešamība par “zīmola” Baltija stiprināšanu Vācijā izkristalizējās arī no DFDS Seaways pirms semināra veiktās aptaujas, kuŗā piedalījās 1024 respondenti. 16% jēdziens “Baltijas valstis” bija pilnīgi svešs. 88% vēl nav pavadījuši atvaļinājumu kādā no Baltijas valstīm. Galvenais iemesls -  viņus nekas nesaista ar Baltiju (61%). Citi nebraukšanas iemesli ir politiskā situācija (25%), valodu šķēršļi (16%), kriminalitāte (12%), zemais servisa līmenis (7%) vai augstais cenu līmenis (6%).

 

Atsevišķi mēs spēsim tikai nedaudz aizpildīt daudzo vāciešu zināšanu robus par Baltijas valstīm. Sadarbojoties panāksim vairāk. Arī ik katrs diasporā dzīvojošais latvietis, lietuvietis vai igaunis var būt savas valsts un reģiona vēstnieks un piedalīties svarīgajā informācijas darbā.