26.05.2020
Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas mūzejs (JVMM) savā krājumā glabā ievērojamu skaitu (vairāk kā 80 000 pamatkrājuma vienību) vēstures un mākslas liecību gan par Jelgavas, gan visas Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu no aizvēstures līdz mūsu dienām. Jelgavas mūzeja krājumā ir arī trimdas latviešu liecības par vēstures un mākslas norisēm. Tās mūzejs ieguvis galvenokārt jau 20. gs. 90. gados un 21. gadsimta sākumā kā dāvinājumus pēc LR neatkarības atjaunošanas. JVMM Atmodas gados viens no pirmajiem apzināja materiālus par Latvijas brīvvalsts prezidentiem un to dzimtām, veidoja izstādes un pasākumus.
Laika gaitā mūzejs saņēma dāvinājumus no Čakstu un Zemgalu dzimtu piederīgajiem. Tāpat pamazām ieguvām materiālus arī par Albertu Kviesi, taču joprojām, iespējams, ārpus Latvijas vēl būtu atrodamas vērtīgas liecības par šiem valstsvīriem. Tāpat ir ļoti maz materiālu par Jelgavas pilsētas galvu Ādolfu Neilandu, Hugo Štolcu, Kristapu Frickausu, Kārli Holcmani un Pēteri Godmani, kā arī citiem Jelgavas pašvaldības ievērojamiem darbiniekiem 20. gs. 20. un 30. gados.
Jelgavas mūzeja krājumā ir vairāku trimdas mākslinieku darbi (piemēram, L.Dombrovska-Larsena, F. Linde, Viestarts Aistars), V. Tepfera bibliotēka, kas nākusi no Izabellas Cielēnas (Zviedrija), kuŗa arī dāvinājusi gan Ģederta Eliasa gleznas, gan Maijas Cielēnas vēstules u.c. dokumentus un tēlniecības darbus, citus Eliasu un Cielēnu dzimtas materiālus. Esam atvērti arī turpmākiem vērtīgu mākslas darbu dāvinājumiem, jo īpaši latviešu vecmeistaru radītiem. Īpaši svarīgi Jelgavas muzejam allaž bijuši novadnieku un ar Ģedertu Eliasu saistītu mākslinieku (Ģ. Eliasa audzēkņu) mākslas darbi.
Pašlaik Jelgavas mūzejs ir ļoti ieinteresēts krājumā iegūt vērtīgas liecības par 1944. gada vasaras traģiskajiem notikumiem: Jelgavas aizstāvēšanas kaujām, pilsētas iedzīvotāju un bēgļu likteņiem. Tāpat mums trūkst fotografiju par Jelgavu īsi pirms pilsētas sagraušanas, proti, 1943. gadā un 1944. gada pirmajā pusē (ielas, architektūras pieminekļi, panorāmas skati, arī sadzīve ģimenes svētki, skolas izlaidums, kāzas, kristības u.c. godi, talkas u.tml.). Mūzejā un vispār Latvijā gandrīz nav atrodamas vizuālas liecības par Jelgavas ievērojamāko sabiedrisko ēku un dievnamu interjeru (Jelgavas latviešu biedrība, bankas, Kružoks, Pils kino, Virsnieku klubs, pilsoņu dzīvokļi, aptiekas, Jelgavas rātsnama iekštelpas). Nemaz nav vizuālo liecību par Nikolaja (Vienības) baznīcas un Reformātu baznīcas iekšskatu, Sv. Annas baznīcas vitrāžām, Jelgavas sinagogām. Ļoti maz fotografiju par Svētes (Bisenieka), Dobeles, Uzvaras un Mātera ielu (īpaši mūsdienu Jelgavas autoostas rajonā). Ļoti interesētu tā laika Jelgavas aerofotografijas. Jelgavas un Zemgales vēstures lapaspuses mums saglabājušas maz ziņu un dokumentu par vācbaltu izceļošanu 1939.-1941. gadā. No Jelgavas izceļoja ap 2500, bet no Zemgales kopā ap 5000 vācbaltiešu. Jelgavas mūzejam ir nepieciešamas fotografijas, cilvēku atmiņas u.c. materiāli par šo tēmu. Ceram, ka trimdinieku ģimenēs tādi varētu būt saglabājušies un jūs gribētu dalīties ar mums. Mūzejs priecāsies arī par fotoattēlu digitālām kopijām.
Vēl mūzeja krājumā būtu nepieciešami materiāli par Jelgavas skolām, īpaši mazākumtautību (poļu, ebrēju, lietuviešu, krievu) un, protams, jo īpaši Hercoga Pēteŗa ģimnaziju (arī šīs ēkas iekšskati, aprīkojums, skolotāju istaba, direktora kabinets, bibliotēka tā visa mums trūkst). Jelgavas mūzejs mājo pēc kaŗa atjaunotajā Academia Petrina ēkā, bet nav izdevies ne ģimnazijas absolventu un pedagogu atmiņās, ne fotoattēlos noskaidrot četru antīko filozofu krūšu tēlu ēkas fasādes nišās vārdus (izņemot Aristoteli, kuŗa biste atjaunota un uzstādīta vecajā vietā). Varbūt tomēr kādam no trimdā mītošajiem latviešiem, kas mācījušies Hercoga Pēteŗa ģimnazijā, atmiņā saglabājusies informācija par šo filozofu bistēm, varbūt kādā ģimenes albumā vēl ir atrodami labas kvalitātes attēli.
Mūzeja krājumā plaši pārstāvēti materiāli par 3. Jelgavas kājnieku pulku, bet nav nekādu ziņu vai fotografiju saistībā ar Jelgavas 16. aizsargu pulku. Jelgavas pilsētas un novada territorijā darbojošos aizsargu darbība mūzeja ekspozīcijā nav atspoguļojama. Mūzeja speciālisti būs ļoti pateicīgi par fotogrāfijām, formas tērpiem (vai to daļu), nozīmēm, kokardēm, vimpeļiem utt.
Jelgavā bija Buru lidotāju skola, aerodroms un senas aviācijas tradicijas (jau kopš 1911. gada). Arī šādu materiālu mūzejā nav. Varbūt atmiņas, fotografijas u.c. materiāli par šo tēmu ir saglabājušies trimdinieku ģimenēs, privātajos archīvos. Jānis Akermanis - slavenais latviešu aviokonstruktors, kuŗš atstājis dziļas pēdas ASV un pasaules aviācijas vēsturē, ir jelgavnieks. Varbūt trimdā ir atrodami materiāli par viņu, viņa dzīvi un darbību, radiniekiem?
Jelgavas mūzeja pienākums ir ne tikai glabāt Jelgavas vēstures liecības, tostarp arī minētās, bet ar tām iepazīstināt sabiedrību, audzinot jelgavniekos cieņu pret saviem izcilajiem novadniekiem, lokālpatriotismu jauniešos, populārizēt Latvijas sabiedrībā stāstu par Jelgavas pilsētas spožumu pagātnē un pilsētas izaugsmi mūsdienās. Šo darbu kavē baltie plankumi mūzeja krājumā, jo ar faktu zināšanām vien ir krietni par maz, lai pilnvērtīgi un vispusīgi mūzeja ekspozīcijā atspoguļotu pilsētas bagāto, bet brīžiem ļoti skumjo vēstures gaitu.
Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas mūzejs cer uz jūsu atsaucību un būs ļoti pateicīgs par vēlēšanos dalīties ar mums, līdzdarbojoties mūsu mūzeja krājuma papildināšanā un ekspozīciju pilnveidošanā. Neaizmirsīsim, ka arī sīkumi ir svarīgi. Turklāt visu dāvinātāju vārdi un labie darbi paliek vēsturē.
Aldis Barševskis, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas mūzeja galvenais krājuma glabātājs
Akadēmijas ielā 10, Jelgava, LV 3001
Telefons +371 63021855, mobilais telefons +371 20387003
Aldis.Barsevskis@muzejs.jelgava.lv
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
